– Vai šīs lietas izmeklēšanas laikā esat jutuši tiesībsargājošo iestāžu atbalstu? 17
J. Juriss: – Jūs taču redzat, kas tagad notiek ar Finanšu policiju, ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB)… Kad 2008. gadā sākām šā procesa izmeklēšanu, šajās iestādēs nebija tik lielu problēmu, kādas tās ir patlaban. Man šķiet, ka amatpersonu rotācija Valsts ieņēmumu dienestā, kuras sastāvā ir arī Finanšu policija, izskatās muļķīga. Ja ir fakti par attiecīgajām amatpersonām, tad ir jārīkojas tiesiski, nevis jāpārceļ amatpersona citā amatā citā iestādē. Tas nav adekvāti, raugoties no likuma viedokļa. Savukārt, ja tiek uzskatīts, ka tā ir tikai un vienīgi rotācija, lai uzlabotos darbs, tad neradiet šaubas par amatpersonu, kuru aizrotē. Jāņem vērā, ka attiecīgā persona, piemēram, savulaik ir uzvarējusi konkursā par attiecīgo amatu, kur tiek prasīta noteikta izglītība, iemaņu un zināšanu pakāpe. Bet tagad viņam pasaka, ka mēs, lūk, jūs rotējam, jo jūs varēsiet palīdzēt uzlabot darbu, bet tajā paša laikā viņam aiz muguras runā, ka viņš esot slikts un tāpēc viņu aizrotē.
A. Zalužinskis: – Publiskajā telpā jau kādu laika periodu izvērstais KNAB iekšējais konflikts neapšaubāmi rada pamatu bažām, zināmam uzticības trūkumam. Agrāk bija savādāk. Šobrīd ir jādomā, vai ir lietderīgi prasīt palīdzību, un ja prasīt, tad kādā apmērā.
J. Juriss: – Veicot KNAB pārraudzību, būtu jāuzdod jautājums, vai tas, kas patlaban notiek birojā, sekmē vai bremzē noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu. Tas pats jautājums būtu jāuzdod arī par Valsts ieņēmumu dienestu. Kamēr šajās iestādēs notiek pārmaiņas, kā nu kurš tās ir iecerējis, tikmēr noziedzīgo nodarījumu veicēji neguļ un negaida, kamēr kāds to sistēmu sakārtos.
– Krimināllikumā ir pants par soda noteikšanu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tad sodu var krietni mīkstināt. Cik reāli ir tas, ka šis pants var tikt ņemts vērā, rakstot spriedumu šajā krimināllietā?
– Vispirms ir jānonāk līdz stadijai, kurā tiesa šo jautājumu var lemt. Mēs, protams, ceram, ka tiesas vērtējums sakritīs ar prokuroru, jo tā ir tiesas kompetence. Vismaz vairākos desmitos gadījumu mēs vērsām tiesas uzmanību uz to, ka tiek pārkāpts Krimināllikuma 14. pants, kas noteic tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Šobrīd mums nav pamata domāt, ka var iedarbināt pantu par mīkstāka soda noteikšanu, jo līdzšinējie tiesas procesa vilcinājumi, mūsu ieskatā, bija cieši saistīti ar paša apsūdzētā darbībām. Bet mēs nezinām, kā uz to skatīsies tiesa.
Apsūdzētajam tiek inkriminēti daudzi noziegumi, un par katru prokurori prasa atsevišķu sodu.
A. Zalužinskis: – Sodam jābūt tādam, lai pārējā sabiedrības daļa atturētos no tādu darbību izdarīšanas, kādas ir inkriminētas apsūdzētajam, un sāktu domāt, ka par to var saņemt arī sodu.
J. Juriss: – Ļoti svarīgi ir tas, lai neviens noziedzīgs nodarījums, sabiedrības ieskatā, nepaliek nesodīts.
A. Zalužinskis: – Šai lietai ir precedenta nozīme, cik daudz valsts amatpersona drīkst atļauties darīt. Līdz šim tika pieņemts, ka var ārvalstīs dibināt dažādas ofšorkompānijas, izveidot veselu kompāniju ķēdi, kuras galā būs patiesais labuma guvējs, kuram Latvijā it kā nav jādeklarē savi ienākumi. Ja tiesa piekritīs valsts apsūdzības viedoklim, spriedums būs signāls, ka tā rīkoties nedrīkst. Šobrīd ir spēkā arī izmaiņas normatīvajos aktos, kur šo jautājumu mēģināts sakārtot detalizētāki, taču neizslēdzu, ka atradīsies gudrinieki, kuriem likums nebūs šķērslis, lai to apietu.
J. Juriss: – Aiz šīm visām sarežģītajām juridiskajām konstrukcijām stāv pavisam vienkārša ideja – izņemt Latvijā pelnošo uzņēmumu naudu un noguldīt savām privātajām vajadzībām ārvalstīs. Tas arī ir viss. Pārējais atkarīgs no izdomas bagātības.
