Uldis Tīrons
Uldis Tīrons
Foto – Evija Trifanova/LETA

Uldis Tīrons: Ļeņins piedalīsies savā nāvē 8

Piektdien, 20. oktobrī, Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos ULDA TĪRONA režisētā izrāde “Pēdējā Ļeņina eglīte”. Anotācijā norādīts, ka izrāde balstīta Ļeņina sanitāru 1923. gada piezīmēs un dienasgrāmatās. Kādēļ Uldis Tīrons izvēlējies tieši šādu tēmu, un vai izrādei ir kāda saistība ar Oktobra revolūcijas simtgadi – to jautāju pašam režisoram.

Tā kā šogad aprit simt gadi kopš revolūcijas Krievijā, šķiet loģiski pieņemt, ka izrāde ar to saistīta…
Uldis Tīrons: Nebija saistīta, kamēr nesapratu, ka tāda sakritība būs. Tā varētu būt tāda liktenīga sakritība, bet izrādes iedvesmotājs drīzāk ir krievu vēsturnieks Mihails Gefters, kurš teicis, ka tādu cilvēku parādīšanās kā Ļeņins nozīmē noteiktas antropoloģiskas katastrofas tuvošanos. Tajā laikā gan Krievijā, gan visā pasaulē kaut kas katastrofāli mainījās, mēs joprojām dzīvojam to notikumu inercē un dzīvosim vēl stipri ilgi, turklāt tagad katastrofa ir kļuvusi acīmredzamāka.

Kādas ir redzamās pazīmes?
Pirmkārt šī antropoloģiskā katastrofa attiecas uz attieksmes maiņu pret vēsturi. Es piekrītu Gefteram, ka mēs dzīvojam jau pēc vēstures – mēs vairs neprotam dzīvot vēsturē, mums vairs nav nekādas vēstures, kurā dzīvot. Neviens vairs nevar iestāstīt, ka šī Latvija ir tās Latvijas, kas bija pirms kara, turpinājums. Es orientējos vairāk uz 20 līdz 30 gadus veciem jauniešiem, kuri paši nav padomju laikus pieredzējuši, viņiem ir tikai tā vēsture, ar ko baroti skolā – dažādas ideoloģiskas konstrukcijas, kas radītas, lai pamatotu šīs valsts pastāvēšanu. Bet reālā saite ar vēsturi, kas dzimtu tradīcijās, priekšstats par to, kādā vēsturē es gribu atrasties – turpināt savu vecāku lietu, sev nozīmīgu cilvēku lietu vai piedalīties politikā, vai darīt vēl ko citu – tā ir zudusi. Tagad ir tikai personiskās, individuālās iniciatīvas, galvenais – darboties savā lauciņā. Es nesaku, ka tas ir slikti, tā vienkārši ir.

Un arī attieksme pret vēsturiskiem personāžiem ir viens no rādītājiem, kā izpaužas cilvēka neiesakņotība, milzīgā mobilitāte. Esam pieņēmuši, ka ar tehniskajiem gadžetiem varam dzīvot nelielā lauciņā, ko paši radām ap sevi.

Domājot par cilvēku mobilitāti, šķistu, ka šis nav pirmais laikmets, kad cilvēki izrāvušies no dzimtas loka – Renesanse, piemēram.
Renesanse ir, iespējams, piemērs, bet toreiz tāda atvērtība bija tikai izmeklētam slānim, izglītotajiem, kamēr tas, kas notiek pašreiz, ir masu revolūcijas rezultāts. Es par masu revolūciju runāju kā par jēdzienu, kas ietver plašu cilvēku masu piedalīšanos politikā, iespēju piekļūt un patērēt civilizācijas labumus. Tas arī ir viens no antropoloģiskās katastrofas rādītājiem. Taču visbūtiskākais ir tas, ka cilvēks ir kļuvis pilnīgi citāds. Un viena no īpašībām ir sarautība ar vēsturi, mēģinājums celt vienmēr visu no sākuma.

Ļeņins ir viens no spilgtiem piemēriem – tipisks 19. gadsimta cilvēks. Viņam ir brīnišķīga ģimene, muižnieka izcelšanās un priekšrocības, viņš to visu pārsvītro, un mēs varam pajautāt – kā vārdā? Taisnīgas sabiedrības vārdā. Mēs no sava skatu punkta gudrām acīm skatāmies, kas no tā iznācis. Iespējams,– te es atkal pievienojos Gefteram, un par to arī izrāde, – Ļeņins mūža beigās saprata, kādās auzās viņš iebraucis. Pirmkārt, nekāda vispasaules revolūcija nenotika, bet Ļeņina mērķis jau bija tieši tā. Un otrkārt – sākotnēji Ļeņins piekrita dogmai, ka zemnieki nepieciešami tikai, lai viņus izputinātu, viņi nokļūtu pilsētās un taisītu revolūciju. Bet Ļeņins īstenoja milzīgās ļaužu masas sapni par zemi un faktiski kļuva par šī slāņa jauno caru.

Vai pats Ļeņins izrādē piedalās?
Piedalās, tikai dīvainā veidā – kā citu cilvēku uzmanības, rūpju objekts. Apmēram tā, kā mēs paši piedalāmies savā nāvē. Par pašu nāvi ir grūti jel ko jēdzīgu pateikt, bet domāt par to var un vajag.

Izrādes eglīte ir, pirmkārt, mitoloģisks tēls, par kuru nav īsti skaidrs, vai tā bija vai nebija. Ir leģendas par vairākām “Ļeņina eglītēm”, taču jāņem vērā, ka tie ir 20. gadsimta 20. gadi, kad aktīvi cīnījās pret reliģiju. Par kādām eglītēm var runāt? Kādā datumā? Taču ne Ziemassvētkos? Ir skaidri zināms, ka nākamajā dienā pēc Ļeņina nāves izpušķota eglīte patiešām atradās mājā, kurā viņš nomira, tas zināms no cilvēku atmiņām. Kas tur piedalījās? Kādā stāvoklī bija pats Ļeņins? Un par kādiem bērniem ir runa? Tas viss izskatās pēc pieslīpēta izdomājuma, lai Ļeņinu parādītu par lielo bērnu draugu. Šeit, tāpat kā daudzos citos pagātnes notikumos, mēs paši izdomājam to, kas bija. Mūsu priekšstati par Ļeņinu ir līdzīgi mūsu priekšstatiem par nāvi – mēs par to runājam pēc notikušā. It kā tas nebūtu par mums, it kā tas mūs neskartu. Mēs varētu godīgi atzīties, ka neko nezinām par nāvi. Un tikpat godīgi varam atzīt, ka neko nezinām par Ļeņinu.

Man šķita interesanti, ka abās izrādēs, ko esat iestudējis, ir zināms dzīru elements, kaut, protams, tās ir divas absolūti atšķirīgas pasaules, atšķirīgas dzīres.
Par šo es nevarētu teikt, ka tās ir dzīres, bet, jā, abām šīm izrādēm varētu piemērot žanru, ko varētu saukt par “mirušo sarunas dzīrēs”. Savā ziņā tādas ir arī Platona “Dzīres”, jo laikā, kad Platons tās rakstīja, lielākā daļa personu, kuras sarunājās, jau bija mirušas. Šajā gadījumā visu nedaudz sarežģītākā veidā kopā savieno apsvērums – ja mēs domājam, ka mūsu dzīve saistīta ar mūsu spēku domāt…

Kā Dekartam: es domāju, tātad eksistēju?
Nu, savā ziņā tā. Kad es no rīta pieceļos, es pēkšņi pamanu, ka pirmās minūtes piecpadsmit esmu grozījies, neko no notikušā neatceroties, un tikai kā rutīnas darbības varu pieņemt, ka esmu darījis to, to un to. Tad es kādā brīdī pieķeru sevi domājam, tas nozīmē – es atkal esmu. Ja mēs pieņemam, ka šis rīts liecina par mūsu dzīvi ikdienā, tad diezgan viegli varam secināt, ka mūs ielenc galvenokārt nedzīvi cilvēki un lielāko daļu savas dzīves mēs paši esam nedzīvi.

Man bija ļoti interesanti domāt, ka Ļeņins, kurš pēkšņi saprata, ka ar viņu pašu un viņa “lietu” kaut kas ir galīgi greizi, vēl cenšas kaut ko darīt, rakstīt pēdējās vēstules, mainīt attieksmi pret cilvēkiem. Savā “ielenkuma” stāvoklī, ar visu to, ka puse smadzeņu viņam jau bija izžuvusi līdz valrieksta lielumam. Pēdējā dzīves posmā viņš mēdza noņemt cepuri un klanīties visu zemnieku priekšā, ko sastapa Gorkos.

Saistītie raksti

Lūk, un, kad iestājies šis periods, Ļeņinam neko neļāva. Kurš to darīja? Latvieši! Protams, ne jau viņi paši to izdomāja, bet pildīja savu čekas priekšnieku rīkojumus. Kā zināms, ap 1918. gadu Ļeņina apsardzē bija gandrīz tikai latvieši, ap 20. gadiem situācija jau mainījās, tomēr viņa apsardzes priekšnieks bija kāds Pēteris Pakalns, mārsnēnietis, kura vārdā padomju laikā bija nosaukts pionieru pulciņš un kurš pašrocīgi šāva cilvēkus Maskavas centrā. Turklāt Pakalns bezgalīgi mīlēja Ļeņinu – ir liecības, ka ikreiz, kad Ļeņinam bijis slikti, viņš piedzēries, bet, kad viņš juties labi, bijis labā omā. Par to gan izrāde īsti nebūs, bet Pakalna ēna tur klāt būs.

Ļeņins, kā saprotu, tomēr bija simptoms, nevis iemesls antropoloģiskajai katastrofai, par kuru sākumā runājāt.
Neesmu pārliecināts. Iespējams, Ļeņins bija viens no retajiem cilvēkiem, kurš bija arī iemesls, taču ļoti dīvainā veidā. Ja mēs domājam par cilvēkiem kā iemiesotu vēsturi – nezinu, Napoleonu, Džefersonu, Kromvelu –, tad viņš noteikti ierakstās šajā rindā. Taču, kad uzdodam jautājumu, vai viens cilvēks var mainīt pasauli, pat ja viņš 30 gadus nodarbojies ar partijas rindu tīrīšanu, kā to darīja Ļeņins, atbrīvojoties no dažādiem oportūnistiem… Vai mēs varam pieņemt, ka viens cilvēks var kaut ko globāli izmainīt? Kaut kādā materiālistiskā pasaules uzskatā tas nešķiet iespējams. Bet, ja pieņemam šādu viedokli, tad varam teikt, ka Ļeņins bija labi piemērots tam, lai vēsture caur viņu īstenotu kaut kādas savas izmaiņas, jo viņš bija iekšēji iztīrīts no visām tām īpašībām, kas, mūsuprāt, raksturo normālu cilvēku. Taču vai mēs varam hēgeliski pieņemt, ka vēsture ir domājošs subjekts, kurš kaut ko īsteno? Tā man arī neliekas. Un tomēr man patīk domāt par Ļeņinu, kā par viņu domāja mūsu sirdij mīļais Rērihs, precīzāk, viņa dzīvesbiedrene Jeļena, ka viņš ir, pirmkārt, mahatma, – viens no pasaules gudrajiem, otrkārt, – varbūt viņš tomēr arī ir ļauna dievība, kura atsūtīta uz pasauli, lai cīnītos ar visu ļauno, kas notiek uz zemes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VV
Vivanta Volkova
Stāsti
“Es te esmu kā paradīzē!” Vecticībniece Anfisa par streikojošiem ceļgaliem un atteikšanos no dzīves Francijā 2
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sejas maskas ir kaitīgas, bet testu rezultāti – viltoti.” Kur rodas sazvērestību teorijas par Covid-19? 6
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, kur ir visvairāk Covid-19 gadījumu un kurā novadā slimība fiksēta pirmo reizi
7 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Drīzumā Latvijā būs skatāms jaunais miniseriāls par laulību škiršanas tēmu “Projekts: šķiršanās”
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 600 cilvēki, bet pieci miruši 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos!” Levits aicina sabiedrību mobilizēties Covid-19 izplatības apturēšanai 10
9 stundas
LE
LETA
Veselam
Arī brīvdienā reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 gadījumi. Divi cilvēki miruši 2
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Prinča Harija strīds ar 99 gadus veco vectētiņu princi Filipu var kļūt par pēdējo… 11
13 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Tas bija traki!” Ārvalstu studentu pieredze Latvijā sērgas laikā 7
14 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Pieprasījums bija no visām pusēm.” Meža īpašnieki tiek pie uzlabota un jaudīgāka reģistra 1
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Izskatīgās dejotājas Aleksandras Kurusovas mērs ir pilns: lūdzu, pārstājiet mani aicināt uz randiņiem! 16
17 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Domāšana jāpagriež par 180 grādiem uz modernāku pusi.” Jaunā Rīgas vara par pārmaiņām pilsētā 7
17 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kādēļ pēc neatkarības atgūšanas sagruva rūpniecība? Grāmatā atmasko militarizēto tautsaimniecību Latvijā 21
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs dzīvojam ekstremālā situācijā.” Spānijā izsludina ārkārtējo stāvokli un nosaka komandantstundu 3
10 stundas
Raivis Šveicars
Stāsti
Detaļas kaut kosmosam. Stāsts par kādu unikālu Latvijas metālapstrādes uzņēmumu 1
18 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pasaules lielvaras no kodolieročiem neatteiksies arī pēc ANO līguma stāšanās spēkā 1
11 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Patiesībā sievietei nav ne spēka, ne jaudas, viņa vienkārši dara, velk.” Saruna ar aktrisi Janu Čivželi 4
Intervija 1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Siltumam neredz galu! Vai atkal būs neziema? Toms Bricis par laiku oktobra beigās 11
1 diena
LE
LETA
Veselam
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca paziņo par plānveida operāciju atcelšanu 11
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Valsts prezidents un premjers saņems lielāku algu. Atklāj vērienīgās reformas detaļas 84
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Kamēr Viņķele spēlē” čurikus”, atklājas biedējošas lietas. Nekāda plāna laikam nemaz nav 112
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kāda ir prinča Viljama un Keitas Midltones trīs bērnu ikdienas dzīve? 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Beāte un Beatrise
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bijusi vētraina ballīte: Samantai Tīnai uzradies gruzīnu pielūdzējs, Lauris Reiniks pazaudē bikšu pogu 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Raganu slotu ballē” izgaismo retumus 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 24. līdz 30.oktobrim: kādas vēlmes piepildīsies
2 dienas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 3
3 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ emocijas var ņemt pārsvaru pār saprātu, un tas var nebeigties labi! Horoskopi no 26. oktobra līdz 1.novembrim 1
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Veiksmes un spriedzes dienas oktobrī un novembrī: Skorpiona laika padomi
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu liksi apkārtējiem dancot pēc savas stabules! Horoskopi 26.oktobrim 1
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Itālijā nosaka stingrākus ierobežojumus cīņā ar Covid-19
22:39
LA
LA.LV
Ziņas
“Sejas maskas ir kaitīgas, bet testu rezultāti – viltoti.” Kur rodas sazvērestību teorijas par Covid-19? 6
21:50
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 600 cilvēki, bet pieci miruši 1
21:13