Par Džilindžera krišanas iemeslu kļuva sezonas atklāšanai paredzētā komēdija “Neiespējamā misija”. Visi aptaujātie aktieri gan vienbalsīgi skaidro, ka vainīga ne pati izrāde, bet gan režisora kopējā nostāja, kas virza teātri pamatā uz naudas pelnīšanu, ne mākslinieciskiem meklējumiem.
Par Džilindžera krišanas iemeslu kļuva sezonas atklāšanai paredzētā komēdija “Neiespējamā misija”. Visi aptaujātie aktieri gan vienbalsīgi skaidro, ka vainīga ne pati izrāde, bet gan režisora kopējā nostāja, kas virza teātri pamatā uz naudas pelnīšanu, ne mākslinieciskiem meklējumiem.
Foto: Jānis Deinats

Lielā māksla vai izklaide: vai valsts nosaka repertuāru teātros, kuri saņem budžeta dotāciju? 0

Kultūras lauciņa kopējus šonedēļ satricināja krīze – Dailes teātra aktieru kolektīva neapmierinātības dēļ no darba aizgāja tā mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers. Režisoram pārmeta repertuāra vienveidību un novatorisma trūkumu, tā vietā piedāvājot aktieriem un skatītājiem pliku komerciju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Rodas jautājums, vai valstij, kas dod teātriem naudu, būtu arī jānosaka, ko rādīt uz skatuves. Kā izrādās, vadlīnijas, kas kā un kurā teātrī jāuzved, tiešām pastāv.

Kultūras ministrijai (KM) ir līgumi ar septiņiem valsts dibinātiem teātriem. Tajos arī skaidri noteikti mērķi un uzdevumi, pamatā – nodrošināt sabiedrības vajadzībām daudzveidīgas teātra mākslas pieejamību, kā arī veicināt izcilību. Vērtējot kvalitāti, tiek ņemts vērā arī nomināciju skaits Spēlmaņu naktī.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs repertuāra politikā nejaucamies, tā ir teātra un teātra vadības kompetence, bet mēs nosakām sasniedzamos, rezultatīvos rādītājus katru gadu, un tur ir tādi rādītāji, ka apmeklētāju skaits, izrāžu skaits, jauniestudējumu skaits, kas nodrošina šo daudzveidību repertuārā, bērniem un jauniešiem iestudēto izrāžu skaits, ir arī finanšu rādītāji, tajā skaitā pašu ieņēmumi,” raidījumam TV3 Ziņas pauž KM Kultūrpolitikas departamenta vadītāja Iluta Treija.

Apmaiņā pret sasniegtajiem rādītājiem teātri saņem valsts dotāciju. Reģionālajiem teātriem valsts dotē vairāk nekā pusi no kopējā budžeta, lielajiem Rīgas teātriem dotācija ir 40-46% apjomā. Pērn Dailes teātrim tie bija nepilni divi miljoni eiro, bet Latvijas Nacionālajam teātrim – teju 2,2 miljoni. Attiecīgi – vairāk par pusi jānopelna pašiem, pārdodot biļetes.

Teātra zinātniece Ieva Struka LTV raidījumam “Kultūršoks” pauda, ka Dailes teātrim lielās zāles vietu skaita dēļ pašiem nopelnāmā daļa sanāk vislielākā no visiem valsts teātriem, un atzīst – nodrošināt vienmērīgu kvalitāti uz šīs skatuves ir praktiski neiespējami.

Kā norāda Nacionālā teātra direktors, šajā momentā valsts pasūtījums kļūst absurds, jo ar novatoriskām, eksperimentālām izrādēm, kam ir liela pievienotā vērtība, nevar nopelnīt tā kā ar izrādēm, kas paredzētas plaša spektra auditorijai.

Jau rakstījām, ka 25. septembrī Dailes teātra kolektīvs sanāca uz sapulci, kurā 31 aktieri no 40 izteica neapmierinātību ar tātra mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera darbu un aicināja viņu atkāpties no amata. Tobrīd Džilindžers bija atvaļinājumā ārpus Latvijas, taču esot izteicis gatavību amatu pamest. Pagaidām jauns mākslinieciskais vadītājs teātrī netiks meklēts, tā vietā izveidojot māksliniecisko padomi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.