Veselam
Bērni

Sākoties skolas laikam pie bērnu psihiatriem vērojams liels pacientu pieplūdums. Diemžēl nepietiek speciālistu. Kā saņemt palīdzību?1

Foto: STOCK PHOTO/SHUTTERSTOCK

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

No 1. septembra Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) uz ambulatoro vizīti pie bērnu psihiatra varēs pierakstīties tikai ar ģimenes ārsta, pediatra vai speciālista, piemēram, bērnu neirologa, izsniegtu elektronisko nosūtījumu, kurā strikti pamatota konsultācijas nepieciešamība.

Šo izmaiņu iemesls ir vienkāršs – Latvijā, it īpaši reģionos, trūkst speciālistu, tādēļ pie psihiatriem Bērnu slimnīcā gaidīšanas rinda izstiepusies daudzu mēnešu garumā.

Bērns nav mazs pieaugušais

“Speciālistu nepietiek – tā Latvijā ir milzīga problēma.

Kopš pagājušā gada bērnu psihiatrija kļuvusi par ārstniecības pamatspecialitāti, tādēļ ir cerības, ka situācija varētu pakāpeniski mainīties.

Pērn bija sešas valsts apmaksātas studiju vietas un liels konkurss – 24 cilvēki uz vietu. Taču šie jaunie speciālisti darbu sāks tikai 2023. gadā. Domāju, ka paies kādi 5–10 gadi, kamēr bērnu psihiatri būs brīvi pieejami arī reģionos,” situāciju raksturo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Līdz 2019. gadam normatīvie akti noteica, ka bērnu psihiatrs ir ārsta profesijas apakšspecialitāte un apgūstama pēc ārsta profesijas pamatspecialitātes iegūšanas, turklāt rezidentūras ilgums psihiatra pamatspecialitātē ir četri gadi, bet bērnu psihiatra apakšspecialitātē vēl papildus četri gadi.

Tieši tādēļ šobrīd Latvijā bērnu psihiatra sertifikāts ir tikai 17 ārstiem, no kuriem 80% strādā Rīgā, gandrīz puse – 41% – ir vecāki par 55 gadiem.

“Bērnu psihiatrija ir specifiska joma, jo, pirmkārt, psihiatri uz pacientu raugās caur vecumposmu attīstības prizmu. Atšķirībā no pieaugušā, kurš ir jau pilnībā izveidojies cilvēks, bērni un pusaudži atrodas intensīvā attīstības procesā, kurš ārstam ir ļoti labi jāpārzina. Otrkārt, bērnu psihiatrs nestrādā tikai ar pacientu, bet ar visu viņa ģimeni.

Bieži vien sūdzību iemesls, kuru dēļ vecāki atveduši bērnu pie psihiatra, nav meklējams bērnā pašā, bet visā ģimenes sistēmā.

Tieši tādēļ pirmreizējam pacientam konsultācija ilgst stundu, bet tiem, kuri ierodas atkārtoti – vismaz pusstundu,” saka Ņ. Bezborodovs, piebilstot, ka saskaņā ar normatīviem bērnu psihiatram dienā jāpieņem astoņi pacienti.

Statistika liecina, ka ik gadu valsts apmaksātas ambulatoras psihiatra konsultācijas mūsu valstī saņem vidēji 9000 bērnu.

Speciālistu trūkums reģionos un konsultācijai nepieciešamais laiks (divas reizes ilgāk nekā pieaugušo psihiatrijā) ir galvenais iemesls, kādēļ mazajiem pacientiem, kuri vēlēsies saņemt bērnu psihiatra konsultācijas BKUS, turpmāk būs nepieciešams e-nosūtījums, kurā ģimenes ārsts būs detalizēti aprakstījis visas sūdzības, kā arī iepriekš veikto izmeklēšanu un ārstēšanu.

Tas ļaus izvērtēt, kuriem pacientiem bērnu psihiatra konsultācija ir nepieciešama steidzami, bet kuri var nedaudz pagaidīt. Jaunā kārtība gan attieksies tikai uz tiem pacientiem, kuri bērnu psihiatru apmeklē pirmo reizi vai arī kuru psihiskie traucējumi ir pārejoši un viņi speciālistu nav apmeklējuši ilgāk par gadu.

Pacientiem ar hroniskiem psihiskiem traucējumiem nekas nemainās – viņi Bērnu slimnīcas psihiatrus joprojām varēs apmeklēt bez nosūtījuma. Arī tiem pacientiem, kuri pierakstījušies pie bērnu psihiatra līdz 1. septembrim, nav jāsatraucas, jo viņi tiks pieņemti rindas kārtībā tāpat kā līdz šim un jauns nosūtījums netiks prasīts.

Vispirms palīdzība jāmeklē skolā

Ņikita Bezborodovs stāsta, ka ik gadu oktobrī pie bērnu psihiatriem vērojams liels pacientu pieplūdums, jo daudzi bērni uzsākuši skolas gaitas un pirmā mācību mēneša laikā asāk izgaismojušās daudzas ar uzvedību, mācīšanos un saskarsmi saistītas problēmas.

“Dažādu psihoemocionālu traucējumu agrīna atpazīšana bērniem ir ļoti svarīga.

Jo agrīnāk vecāki pamana, ka bērnam ir kādas attīstības grūtības, jo agrāk šīs spējas tiek mērķtiecīgi trenētas, sniegta rehabilitācija, jo labāku efektu var panākt, ieguldot salīdzinoši nelielas pūles.

Lai tos agrīni atpazītu visas valsts mērogā, nepieciešams veikt bērnu attīstības skrīningu, respektīvi, uzsākot skolas gaitas, izglītības un veselības aprūpes speciālistiem būtu jāvērtē bērna attīstība dinamikā – ne tikai domāšana un uztvere, bet arī vadības funkcijas, emocionālā un sociālā komunikācija. Ja bērnam ir grūtības ar kādu no šīm sfērām, no vienas puses, aktīvi jāpievēršas šo spēju trenēšanai, no otras – jāpielāgo vide,” viņš uzsver.

Bērnu psihiatrs atgādina, ka no bērna nevajag prasīt pārāk daudz, piemēram, lai viņš jau trīs gadu vecumā spētu nosēdēt mierīgi un koncentrēties vismaz divdesmit minūtes no vietas vai no sarūgtinājuma skaļi neraudātu.

Tas vienkārši nav iespējams, jo smadzeņu daļa, kura atbildīga par uzmanību un spēju apvaldīt impulsus, šajā vecumā vēl nav pietiekami nobriedusi. Taču, ja vecāki šādu uzvedību novēro astoņ­gadīgam bērnam, tas ir signāls, ka viņam nepieciešama palīdzība. Pirmajam nebūt nav jābūt bērnu psihiatram, jo ar daudzām problēmām var tikt galā arī skolas atbalsta speciālisti, piemēram, izglītības psihologs, logopēds, speciālais un sociālais pedagogs, klīniskais psihologs vai bērnu psihoterapeits. Ņ. Bezborodovs uzskata, ka visprecīzāk bērnu psihoemocionālo traucējumu nopietnību spēj izvērtēt ģimenes ārsts, kurš arī pieņems lēmumu – vai iespējams bērna psihisko stāvokli novērot dinamikā vai nepieciešams nosūtījums pie bērnu psihiatra.

Starp citu, pērn apstiprinātais psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam paredz jau šī gada beigās ģimenes ārsta praksēs ieviest attīstības skrīningu bērniem no 1,5 līdz 5 gadu vecumam ar mērķi pusei no viņiem veikt arī psihiskās attīstības novērtēšanu.

Biežākie psihiskie traucējumi bērniem*:

Pirmsskolas vecumā: attīstības aizture, tajā skaitā valodas attīstības aizture, garīgā atpalicība, bērnības autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms.

Skolas vecumā: mācīšanās traucējumi, uzvedības traucējumi, neirotiski traucējumi – obsesīvi kompulsīvi traucējumi, funkcionālā enurēze, šķiršanās trauksme, fobiska trauksmainība, sociālā trauksme, brāļu/māsu sacensība.

Saistītie raksti

Pusaudžu vecumā: ēšanas traucējumi, depresija un ar to saistīti pašnāvības mēģinājumi, uzvedības traucējumi, vielu atkarības, kā arī sākas lielākā daļa no pieaugušo psihiskajiem traucējumiem, piemēram, bipolāri afektīvi traucējumi, šizofrēnija u. c.

*Avots: Slimību profilakses un kontroles centra izdevums “Psihiskās saslimšanas, to pazīmes, diagnostika un ārstēšanas metodes”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
“Reizēs, kad pagurstu, saku sev: Ati, jādara, nedrīkst padoties!” Karsto punktu reportieris Atis Klimovičs par savu jaunāko projektu
Intervija 9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Policisti saraudina sirmgalvi, kura pie veikala tirgo ābolus 47
12 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Dzimtās zemes klēpī guldīts viens no Latvijas valstiskuma virzītājiem – Miķelis Valters 1
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Dzīvoklī atstātās pēdas nevēsta neparko labu.” Ģimene izmisīgi meklē pazudušo Leonu
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Kaut ko tādu piedzīvot nenovēlu nevienam.” Itālijā apcietinātās mūziķes Dženiferes māte sīkāk pastāsta par notikušo 22
12 stundas