Dabā
Zaļā dzīvošana

Liepājā mazinājies nešķiroto atkritumu daudzums0

Foto: Dainis Bušmanis

Liepājā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pēdējos trīs gados kāpa vidēji par 2,25 eiro/m3, kāpa šķiroto un mazinājās nešķiroto atkritumu daudzums.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa teic, ka 2017. gadā pilsētā savākti aptuveni 1000 m3 stikla iepakojuma un 16 500 m3 papīra un plastmasas iepakojuma. Pērn savākts 3000 m3 stikla un 29 500 m3 papīra un plastmasas iepakojuma.

Vislielākais šķiroto atkritumu īpatsvars ir no juridiskajām personām un no savrupmājām.

Pērn arī savākts 169 000 m3 nešķiroto atkritumu – par 6500 m3 mazāk nekā gadu agrāk. Patlaban Liepājā ir 123 publiski pieejami šķirošanas punkti, atkritumus šķiro 333 daudzdzīvokļu namos un 305 savrupmājās (dati uz 31.12.2018.), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām normām.

“Iesaistīties atkritumu šķirošanā var ikviena daudzdzīvokļu vai privātmāja, piesakot vēlamo pakalpojumu savam atkritumu apsaimniekotājam,” teic D. Liepniece-Liepiņa.

Liepājā pie daudzdzīvokļu namiem izveidoti tipveida, uz cieta pamata balstīti laukumiņi, liepājnieki tos dēvē par “atkritumu sētiņām”, kur piekļuve iespējama vien ar slēdzenēm. Viena laukumiņa izveides izmaksas ir aptuveni 1200 eiro.

Liepājas pašvaldība ir izveidojusi atbalsta programmu šo šķirošanas laukumiņu izveidei.

“Arī šāda veida vides sakārtošana rosina cilvēkus vairāk rūpēties par apkārtni. Turklāt aizslēgtās “sētiņas” liedz izmantot konteinerus tiem cilvēkiem, kuru vajadzībām tie novietoti,” teic Dace Liepniece-Liepiņa.

Latvijā aizvien ir iespējams izvairīties no atkritumu apsaimniekošanas maksas. Kaspars Poriķis, SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” Tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs, teic, ka ir samērā grūti pierādīt, vai cilvēki dzīvo konkrētajā vietā, ja viņu mērķis ir izvairīties no līguma slēgšanas ar atkritumu apsaimniekotāju.

K. Poriķis ierosina likumos iestrādāt normu, ka AS “Sadales tīkls” ļauj pašvaldībai piekļūt informācijai par elektrības patēriņu konkrētajā adresē.

Elektrības patēriņš visprecīzāk rāda, vai cilvēks šajā adresē dzīvo.

Pašvaldība ar šo informāciju varētu izsekot, vai ilgstoši ekspluatācijā nenodotos objektos dzīvo cilvēki, un šis informācijas avots spētu risināt arī citus samezglojumus.

Savukārt “ZAAO” darbības reģionā kopā ar pašvaldībām ir izveidota tiešsaistes sistēma “Laipa”, ar kuru strādā pašvaldību komunālo saimniecību speciālisti un pašvaldību policisti, lai kontrolētu, kuros īpašumos ir noslēgti līgumi un kuros nav.

Saistītie raksti

Ja tiek konstatēts, ka līguma nav, tad pašvaldība izsaka brīdinājumu un aicina sakārtot līgumsaistības. Bet K. Poriķis uzsver – visefektīvākais veids ir sodi, kurus var uzlikt vien pašvaldības policija. Pēc sodīšanas cilvēki saprotot atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšanas svarīgumu.

Atbalsta:

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Nāvējošie lauki: dzīvot to tuvumā nozīmētu pakļaut sevi un bērnus lēnai nāvei. Sāk cīņu pret pesticīdu lietošanu 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Sašķaidījuši galvu, spīdzinājuši, lejot virsū verdošu ūdeni.” Rebenoka draugs atklāj baisas detaļas par notikušo
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
FOTO: Rīgā atkal iebrucis asfalts, bedrē iegāzusies kravas automašīna
6 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Pircēji pārsteigti par tik augstām ābolu cenām. “Vai ražas novākšanas laikā tas ir pieņemami?” 11
12 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Lai jau lepnais gallu gailis brauc, bet īstā vizītes vīnodziņa ir Bridžita. Egila Līcīša feļetons
2 stundas