Azerbaidžānas tautas mākslinieks Jalčins Adigezalovs
Azerbaidžānas tautas mākslinieks Jalčins Adigezalovs
Publicitātes foto

Liepājas Simfonisko orķestri koncertā diriģēs slavens azerbaidžāņu diriģents 1

Gaidot Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu, kas 15. jūlijā norisināsies Liepājā, koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, piedāvājam interviju ar Azerbaidžānas tautas mākslinieku Jalčinu Adigezalovu, kurš koncertā diriģēs orķestri.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu 23
TV24
Zaržeckis: Visliekāko nodokli vajadzētu uzlikt cukuram
Lasīt citas ziņas

Maestro, pirms sākt interviju, iepazīstināšu jūs ar mūsu lasītājiem, bet jūs labojiet vai papildiniet, ja uzskatiet to par vajadzīgu.

– Sarunāts.

Azerbaidžānas tautas mākslinieks Jalčins Adigezalovs ir dzimis 1959. gadā Baku slavenā azerbaidžāņu komponista Vasifa Adigezalova ģimenē. Viņš absolvējis Baku Mūzikas akadēmijas klavierspēles fakultāti, turpinājis izglītību Ļeņingradas konservatorijā pie profesora I. A. Musina, specializējies operas un simfoniskās diriģēšanas specialitātē, un stažējies Vīnes Mūzikas akadēmijā pie profesora Karla Esterreihera. No 1991. līdz 1998. gadam viņš bija Uz.Hadžibeili vārdā nosauktā Azerbaidžānas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. No 2000. līdz 2003. gadam viņš bija Stambulas Operas un baleta teātra diriģents. Kopš 2000. gada – Azerbaidžānas Akadēmiskā operas un baleta teātra diriģents. Baku Mūzikas akadēmijas diriģēšanas katedras profesors. Vai tas ir pareizi?

– Viss ir pareizi, pateicos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī nav pirmā reize, kad Latvijas mūzikas cienītāji tiekas ar jums, vai ne?

– Jā, mēs esam draugi jau sen. Dažādos gados man ir bijis tas gods uzstāties Latvijas labākajās mūzikas zālēs ar vadošajiem kolektīviem – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri. Koncerti ir notikuši Lielajā ģildē Rīgā, Latviešu biedrības namā Liepājas mūzikas festivāla “Dzintara skaņa” ietvaros un XVII Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros. Esam uzstājušies Rīgas Doma katedrālē un Svētā Jāzepa katoļu katedrālē Liepājā, bet Ventspilī – teātra namā “Jūras vārti”. Man ir liels prieks, ka mūsu sadarbība ar LSO strauji attīstījās, un SONY izdevniecībā tika izdots azerbaidžāņu simfoniskā mughama disks. Un, kā jau minējāt, jau pēc pāris dienām, proti, 15. jūlijā, atkal uzstāsimies Liepājā, vasaras estrādē Pūt, vējiņi!

Brīnišķīgi! Aicinām visus mūzikas mīļotājus nākt uz koncertu. Zinu, ka LSO ir uzstājies arī Azerbaidžānā.

– Tieši tā. Tā bija vērienīga turneja Uzeyir Hajibeyli starptautiskā festivāla ietvaros 2015. gadā. Latvijas mūziķi Baku Filharmonijā spēlēja divus vakarus pēc kārtas, un zāle bija pārpildīta!

Tas priecē, ka mūsu valstīm ir tik ciešas saites.

– Pilnīgi noteikti. Jāatceras, ka ciešas kultūras saites starp Azerbaidžānu un Latviju izveidojās jau 20. gadsimta sākumā. Piemēram, vēlos atzīmēt, ka latviešu komponists un diriģents, Latvijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Jāzeps Mediņš vairākus gadus no 1916. līdz 1922. gadam vadīja Baku Operas teātra orķestri.

Tas ir ļoti interesanti. Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par jūsu repertuāru. Kā tas tiek sagatavots?

– Šis sarežģītais process ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Piemēram, pagājušajā gadā, atzīmējot izcilā azerbaidžāņu komponista Fikreta Amirova 100. gadadienu, mēs izpildījām komponista darbu programmu desmitiem pasaules valstu. Vēlos pieminēt vēl vienu nozīmīgu projektu: pirms diviem mēnešiem starptautiskā mūzikas festivāla “Xarıbülbül” ietvaros Šušā mēs klausītājiem prezentējām Vasifa Adigezalova operu “Natavan”. Šis darbs, kas pirmo reizi tika atskaņots Cıdır Düzü, stāsta par Karabahas hana meitas, slavenās azerbaidžāņu dzejnieces Hurshidbanu Natavan dzīvi un darbību, kā arī par sabiedriskajiem un politiskajiem notikumiem, kas tajā laikā norisinājās Karabahas hanātā.

Gatavojoties intervijai, presē izlasīju, ka esat pirmais Azerbaidžānas kultūras darbinieks, kam piešķirts augstais Riodežaneiro goda pilsoņa tituls. Lūdzu, pastāstiet par to.

– Tā patiešām ir taisnība, un man ir ļoti dārgs šis tituls, ko es saņēmu “par nozīmīgu ieguldījumu Azerbaidžānas un Brazīlijas kultūras sadarbībā”. Kopš 2015. gada es regulāri uzstājos Riodežaneiro labākajās zālēs – Cidade das Artes un leģendārajā Theatro Municipal. Man ir bijis tas gods pārstāvēt azerbaidžāņu komponistu mūziku Brazīlijā, Riodežaneiro festivālos 2017. un 2019. gadā, un arī Brazīlijas klasiķu darbus Azerbaidžānā.

Reklāma
Reklāma

Paldies, Maestro!

– Paldies. Izmantojot izdevību, vēlos apsveikt jūs un jūsu lasītājus ar grandiozajiem Vispārējiem Latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas šogad atzīmē 150. gadadienu. Man ir liels prieks, ka šogad pirmo reizi šajos svētkos piedalījās azerbaidžāņu deju ansamblis “Buta” no Latvijas, un viena no kompozīcijām, kas tika prezentēta, bija balstīta uz mana tēva Vasifa Adigezalova mūziku. Novēlu mums visiem iedvesmu un sadarbības attīstību, lai nākotnē realizētu jaunus, interesantus kopīgus projektus. Uz tikšanos koncertā 15. jūlijā!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.