Azerbaidžāņu dejas atklāšana: Dziesmu un deju svētkos vēsturiska debija deju ansamblim “Butá” 4

Aizraujošs pavērsiens ilgi gaidītajos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos – Latvijas Azerbaidžāņu deju ansamblis “Butá” debija, iezīmējot nozīmīgu brīdi svētku vēsturē. Ansamblis svētdien papildināja Vispārējo Dziesmu un deju svētku ažiotāžu, piedaloties svētku dalībnieku parādē un skatītāju priekam demonstrējot savu rosīgo enerģiju.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Lasīt citas ziņas

Azerbaidžāna, valsts, kas atrodas starp Kaspijas jūru un Kaukāza kalniem, ir slavena ar savu bagāto kultūras mantojumu. Azerbaidžāņu folklorā dejai ir nozīmīga vieta, līdzīgi kā Latvijā. Hipnotizējoši klinšu gleznojumi Gobustānā jeb senais eposs “Dada Gorgud” (abi iekļauti UNESCO mantojuma sarakstos), ko, starp citu, latviešu valodā tulkojis ievērojamais latviešu dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš, kalpo kā liecība Azerbaidžānas kultūras mantojumam un tradīcijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Azerbaidžāņu tautas dejas var iedalīt trīs grupās, pamatojoties uz to ritmu: gludas, viegli jautras un ļoti jautras. Katrai dejai ir unikāls nosaukums, kas bieži iegūts no atšķirīgajām kustībām. Savu lomu spēlē arī dzimums, jo sieviešu dejās tiek uzsvērtas graciozas roku un ķermeņa augšdaļas kustības, savukārt vīriešu dejās ir sarežģīts kāju darbs un straujas ceļgalu kustības. Tādi priekšmeti kā šalles, apakštasītes un gavals (senais Azerbaidžānas nacionālais sitaminstruments) piešķir repertuāram dziļumu un dažādību.

Azerbaidžāņu tautas dejas demonstrē krāsu kaleidoskopu, atspoguļojot to daudzveidību struktūrā, sižetā un tēmā. Tās guvušas milzīgu popularitāti un bieži tiek izpildītas kāzās un citos saviesīgos pasākumos, nodrošinot dzīvīgu un priecīgu gaisotni. Pēdējā laikā jaunās paaudzes vidū ir atdzimusi interese par nacionālo deju apguvi pirms kāzām, godinot Azerbaidžānas deju mantojumu. Šī tendence liecina par dziļu kultūras mantojuma atzīšanu un vēlmi tradīcijas uzturēt dzīvas.

Azerbaidžāņu tautas dejās ir arī valdzinoši tradicionālo grupu priekšnesumu piemēri, kas akcentē kolektīvo līdzdalību. Viena no vecākajām un cienījamākajām grupu dejām ir “Yalli”. 2018.gadā “Yalli” (Kochari un Tenzere), tradicionālās Nahičivanas grupu dejas, tika iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā. “Yalli”, ko bieži pavada kora dziedāšana, simbolizē azerbaidžāņu tautas drosmi, vienotību un solidaritāti.

Šī gada Dziesmu svētkos Latvijas publikai tiks prezentētas trīs dejas, kuras atdzīvinās izpildītāju dinamiskie un pamanāmie tradicionālie tērpi. Starp valdzinošajām azerbaidžāņu tautas dejām festivālā ir mīlasstāstā iemiesotā “Sari Gelin” (tulkojumā – “Dzeltenā līgava”), ko izpilda solo dejotāja. Dzeltenā krāsa kopā ar blondīni-meiteni vai meiteni dzeltenā kleitā simbolizē līgavas skaistumu, tīrību un nevainību.

Vēl viena deja “Uzundara” (azerbaidžāņu valodā “garā ieleja”), ko topošā līgava tradicionāli izpilda Uzundaras ielejā, Azerbaidžānas Garabagas reģionā, iemieso šī nozīmīgā dzīves notikuma prieku un gaidas, dejotājai graciozi kustoties mūzikas ritmā. Visbeidzot, “Kelaghayi Dance” ir svētku deja, kas godina vienu no Azerbaidžānas lolotākajiem kultūras mantojuma simboliem – Kelaghayi, ko UNESCO atzinusi par cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, Kelaghayi ir tradicionāla, azerbaidžāņu rokām darināta zīda šalle. Šīs šalles 2022.gadā Gulbenē un Rīgā demonstrēja Azerbaidžānas vēstniecība Latvijā.

Reklāma
Reklāma

Azerbaidžāņu tautas deju atzinība un izplatība ir pārsniegusi valsts robežas, aizraujot skatītājus visā pasaulē. Azerbaidžāņu dejas entuziastes Anželas Džafarovas Latvijā dibinātais deju ansamblis “Butá” lepojas ar bagātīgo azerbaidžāņu nacionālo deju mantojumu prezentāciju dažādās platformās gan Latvijā, gan ārpus tās. Ar saviem priekšnesumiem deju ansamblis “Butá” kalpo kā kultūras tilts, iepazīstinot skatītājus ar azerbaidžāņu tautas deju valdzinošo skaistumu un mākslinieciskajām izpausmēm. Dalība svētkos sniedz unikālu iespēju iegrimt šajā unikālajā prieka gaisotnē un līdzās citiem dalībniekiem būt daļai no Latvijas kultūras šedevra.

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku ietvaros 6.jūlijā Vērmanes dārzā Tautu diena koncertā “Raduma spēks” uz mazās skatuves uzstāsies deju ansamblis “Butá”.

Ar savām graciozajām kustībām, dinamiskajiem kostīmiem un valdzinošajiem ritmiem ansamblis sola jūs pārvest uz kultūras bagātības un mākslinieciskā skaistuma pasauli.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.