
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Polijā atklāts pirmais ASV pastāvīgais garnizons 0
SVF un Ukraina panāk vienošanos par 15,6 miljardu ASV dolāru aizdevumu
Starptautiskais valūtas fonds (SVF) otrdien paziņoja, ka ir panācis vienošanos ar Ukrainas iestādēm par aizdevuma paketi apmēram 15,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu bruņotā konflikta skartās valsts ekonomikas atveseļošanos. Ukraina ir iesaistīta karā ar Krieviju, kopš Krievijas karaspēks pērnā gada 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. “Papildus šausmīgajiem humānajiem zaudējumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā turpina postoši ietekmēt ekonomiku,” paziņoja SVF Ukrainas misijas vadītājs Gevins Grejs. Četru gadu plāns, kas vēl jāapstiprina SVF direktoru padomei, atbalstīs Ukrainas “notiekošo pakāpenisko ekonomikas atveseļošanos, veicinot ilgtermiņa izaugsmi pēckara atjaunošanas kontekstā,” kā arī valsts ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, teikts paziņojumā. Ukrainas ekonomiskā aktivitāte pērn samazinājās par 30%, savukārt pieauga nabadzība un tika iznīcināta liela daļa akciju kapitāla, sacīja Grejs. SVF prognozē, ka Ukrainas ekonomika lēni atveseļosies tuvākajos ceturkšņos, “aktivitātei atkopjoties no smagiem postījumiem kritiskajai infrastruktūrai,” kurus nodarījis karš, viņš piebilda. “Akūti makroekonomiskie izaicinājumi saglabājas šoka mēroga un fiskālā deficīta paplašināšanās dēļ,” sacīja Grejs. Ir gaidāms, ka SVF direktoru padome tuvākajās nedēļās izskatīs šo aizdevumu Ukrainai.

ASV paziņo, ka paātrinās “Abrams” tanku un “Patriot” raķešu aizsardzības sistēmu piegādes termiņus Ukrainai
ASV paziņoja, ka paātrinās 31 tanka “Abrams” un raķešu aizsardzības sistēmas “Patriot” piegādes termiņus Ukrainai. “Patriot” tagad tiks nosūtīti tuvāko nedēļu laikā, bet tanki – rudenī, vēstī ārvalstu medijs “Visegrad24”.
BREAKING:
The U.S. has announced that it will speed up the delivery dates of the 31 Abrams tanks and Patriot Missile Defense Systems to Ukraine.
The Patriots will now arrive in the coming weeks while the tanks will be sent in the autumn. pic.twitter.com/Rcj40fC4Wx
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 21, 2023
VIDEO. Medvedevs atbild uz jautājumu, ko Rietumu valstis domā par Ķīnas prezidenta vizīti Maskavā?
Bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atbildēja uz jautājumu: Ko Rietumu valstis domā par Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīti Krievijā, Maskavā? Uz to Medvedevs atteica, ka viņi “priecājas kopā ar mums”, vēstīja ārvalstu medijs NEXTA.
🤡 Medvedev answered the question: What do the Western countries think of Xi Jinping's visit to Russia?
Also, Medvedev is happy to drink vodka in the morning. pic.twitter.com/0FeSI0gtty
— NEXTA (@nexta_tv) March 21, 2023
Lietuvas Seims aicina starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti
Krievija starptautiski ir jāatzīst par teroristisku valsti un pret tās politisko partiju biedriem jāvērš Eiropas Savienības (ES) sankcijas, teikts otrdien Lietuvas parlamenta pieņemtajā rezolūcijā. To atbalstīja 114 Seima deputāti, bet neviens nebija pret un neatturējās. “Vispirms mēs aicinām Eiropas Savienību un tās dalībvalstis kopīgi paplašināt ES tiesisko regulējumu terorismu atbalstošu un teroristiskus līdzekļus izmantojošu valstu atzīšanai, un mēs aicinām garantēt ES sankciju politikas ievērošanu, novēršot sankciju apiešanu,” pauda viens no rezolūcijas ierosinātājiem Raimunds Lopata no valdošajā koalīcijā ietilpstošās Liberāļu savienības . “Es piekrītu jūsu rezolūcijas tekstam, ka Lietuva aicina Eiropu tā rīkoties, bet varbūt Lietuvai vajadzētu kļūt par piemēru. Man nav saprotams, ka Krievijas gāze caur Lietuvas teritoriju joprojām plūst uz Kaļiņingradu. Lietuva par šo tranzītu saņem naudu, ņem naudu no teroristiskās Krievijas. Vācieši kaut kā ir atrisinājuši [gāzesvada] “Nord Stream” jautājumu. Kad Lietuva to atrisinās?” debatēs jautāja opozīcijas deputāts Artūrs Skardžus no Darba partijas. Seima pieņemtajā dokumentā Lietuvas valdība ierosina gan ES, gan globālā līmenī aktualizēt Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu un izmantojošu valsti. Tajā arī ierosināts aktualizēt un atrisināt jautājumu par Krievijas atbildību par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu Ukrainā, kā arī izveidot īpašu starptautisko noziegumu tribunālu. Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem noziegumiem, 2022.gada maijā Lietuvas parlaments Krieviju atzina par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti. Otrdien pieņemtajā rezolūcijā Seims aicina valdību ES līmenī rīkoties, lai Krievijas politiskās partijas – “Vienotā Krievija”, Komunistiskā partija, Liberāldemokrātiskā partija un “Taisnīgā Krievija” – tiktu sauktas pie atbildības par teroristiskās valsts rīcību un pret to biedriem tiktu vērstas ES sankcijas. Tāpat dokumentā ierosināts pastiprināt atbildību par nespēju izpildīt starptautiskās sankcijas un mēģinājumiem tās apiet, izveidot funkcionējošu nacionālo kontroles mehānismu un pasākumus eksporta un tranzīta kontrolei ne tikai divējādas pielietojamības precēm, bet arī precēm, kuras, iespējams, varētu izmantot militāriem un civiliem mērķiem, vai sensitīvām tehnoloģijām, kuras varētu izmantot militāriem mērķiem. Krieviju par teroristisku vai terorismu atbalstošu valsti ir atzinusi gan Latvija un Igaunija, gan Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, Ukraina un vairākas citas valstis.

Melitopoles mērs: Okupanti Zaporižjas apgabalā pastiprina teroru
Krievijas karaspēka šobrīd kontrolētajā Zaporižjas apgabala daļā okupanti līdzās jau agrāk izveidotajām represiju struktūrām izveidojuši arī Krievijas Nacionālās gvardes atzaru, kā arī pastiprinājuši vietējo iedzīvotāju teroru, šādi cita starpā cenšoties viņus piespiest aktīvāk saņemt Krievijas pases, platformā “Telegram” pavēstīja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs. “Rašistiem pagaidām okupētajās teritorijās izbeigušies “prjaņiki”. Palikušas tikai “pletnes”. Okupanti pagaidām ieņemtajās Zaporižjas teritorijās maina taktiku,” situāciju raksturoja mērs. Okupantu solītā “skaistā dzīve” ar maziem komunālajiem maksājumiem un lielām algām palikusi solījumu līmenī. Tās vietā līdzās Federālā Drošības dienesta (FSB), okupantu “prokuratūras” un “tiesas” izveidošanai reģistrēta arī Krievijas Nacionālās gvardes pārvalde. Šīs struktūras vadītāja amatā iecelts bijušais Ātrās reaģēšanas īpašās vienības karavīrs no Maskavas, kas bijis iesaistīts “likumīgo zagļu” savstarpējo rēķinu kārtošanā. Zaporižjas apgabala Azovskes ciemā okupanti pastiprinājuši pretizlūkošanas režīmu un veic pārbaudes, vai vietējiem iedzīvotājiem ir Krievijas pases. Okupanti pastiprina iedzīvotāju piespiedu pasportizāciju, cenšoties panākt, lai līdz rudenim okupētajās teritorijās 80% iedzīvotāju būtu Krievijas pases. Zaporižjas apgabala okupētajā daļā okupanti ukraiņiem atsakās izmaksāt algas, ja viņiem nav Krievijas pases. “Okupētie [Ukrainas] dienvidi tagad ir ne tikai Eiropas lielākais cietums, bet arī vieta, uz kurieni no purviem tiek izsūtīti visādi krāmi,” norādīja mērs. “Ukrainas dienvidi gaida deokupāciju,” uzsvēra Fedorovs.

Iepriekšējā tiešraide
Iepriekšējo teksta tiešraidi skatieties ŠEIT.