LVM dabas parka lepnums – dižās Tērvetes priedes 0
Iedomājies – visapkārt slienas neparasti milži. Atgāzuši galvas, mēs varam vērot varenos, vietām dzeņu sacaurumotos, savā mūžā daudz pieredzējušos priežu stumbrus. Vai zini tādu mežu? Mēs zinām. Tāda sajūta tverama Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē dižākajā, vecākajā un cēlākajā daļā – Veco priežu parkā. Bagātīgais lazdu, pīlādžu un citu krūmu pamežs nodrošina augsnē nepieciešamās barības vielas, tādēļ šīs audzes ir nenovērtējamas.
Veco priežu parks – unikāla aptuveni 30 ha liela vecu priežu audze, kas sākas pie Rehabilitācijas centra Tērvete un aizsniedzas ziemeļrietumu virzienā līdz pat Tērvetes upei un bijušajām Auziņu mājām. Tērvetes priežu audzei ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība. Tērvete patiesi ir varenu koku zeme, tepat netālu, beidzoties dižo priežu silam ar dižiem kokiem izceļas Gulbju krasts – tas apaudzis varenām liepām un ozoliem. Un tālu lejā, pa augsto Tērvetes upes krauju, mirguļo upe, kas līku loču ar tumši zilu vai teju piķa brūnu, barības vielām bagātu, ūdeni turpina savu tecējumu uz LVM Tērvetes ūdenskrātuvi. Bet nu atpakaļ pie Tērvetes meža lepnuma – priedēm…
Tērvetes sils ir pelnīti saukts par dižsilu. Tērvetes priedes varonīgi ir izturējušas iepriekšējo paaudžu pieredzētās varenās rudens vētras, un arī vēl šobaltdien tās rāda neparastu dzīvotspēju. Lai gan laika vīram ir sava nenoliedzama vara, pēdējos gados silā var redzēt vien atsevišķas nokaltušas priedes, kuru laiks ir beidzies. Tāpēc vēl jo vairāk jādaudzina Tērvetes priedes augums un spēks! Tērvetes priedes sasniedz 180 līdz 260 gadu vecumu. Tā ir visvecākā priežu audze Latvijā, un tai līdzīgu Baltijas valstīs nav.
Pēc iepriekšējo paaudžu pētījumiem koku vidējais augstums sasniedz 37,7 m, bet diametrs 58,5 cm. Savulaik parka garākās priedes augstums ir fiksēts 47,2 m ar diametru 70 cm. Atliek vien piezīmēt, ka maksimālais augstums, kādu vispār sasniedz parastā priede ir 48 m. Šobrīd par aktuālo augstāko priedi Tērvetē, kura tieši un cik augsta, ziņu nav. Bet vairākām priedēm pēc apkārtmēra ir piešķirts dižkoka statuss.
Zināšanai – ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 cm, tas ir valsts nozīmes dabas piemineklis – dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 m.
Priede ir nozīmīgs koks Latvijā, šobrīd tā ir visizplatītākā koku suga Latvijā. Pāris gadus atpakaļ, 2017. gadā, Latvijas dendrologu jeb koku pētnieku biedrība (LDB) par gada koku izvēlējās parasto priedi (Pinus sylvestris). Ne velti tā, jo priedei ir plaša ekoloģiskā amplitūda – tā var augt gan kūdrainās purvu augsnēs, gan nabadzīgās smilts augsnēs, no augstajiem un pārejas purviem līdz pat kāpu zonai.
Priede ir izteikts saulmīlis, tāpēc sauli mīlošā koka stumbri parasti tiecas augšup un sasniedz ievērojamu augstumu – vidēji 30 metrus, bet labvēlīgā augsnē, viegli mālainā smilts augsnē, vairāk nekā 40 m. Varbūt šeit slēpjas Tērvetes priedes dižā auguma noslēpums?
Ņemot vērā, ka Tērvetes apkārtnē ir izteikts morēnas viļņotais reljefs, un nogulumus veido dažāda biezuma morēnas smilšmāls, tad daļa no priedei patīkamiem apstākļiem ir nodrošināta jau augsnē. Pluss vēl pievienojam saules gaismu un Tērvetes upes baseinu ar virszemes un pazemes ūdeņiem – gatavs! Tiesa, viss jau nav tik vienkārši, lai izaugtu izcila priedes un nepieciešami lieliski augšanas apstākļi visā koka dzīves garumā.
Tāpēc dodoties pastaigās mežā, paceliet augstāk galvu, ieskatieties un saskatiet dažādos stāvus. Bez tam, ja esat priežu mežā, ieelpojiet dziļi, jo dziļi, jo priede izdala bioloģiski aktīvas vielas, fitoncīdus, kas nonāvē baciļus. Pastaigas priežu silā sekmē ne tikai pašārstēšanos, bet arī mazina stresa sajūtu, jo priežu aromāts iedarbojas kā atsvaidzinošs un tonizējošs līdzeklis.
Ir īstais laiks mierīgai, lēnprātīgai, bet kustīgai atpūtai dabā. Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē rosina doties dabā, ir tik daudz mazatklātu, īpašu vietu, dodies un rodi!
