FOTO: Evija Trifanova/LETA

Madars Lasmanis: Recepte pašvaldību reformai 29

Madars Lasmanis, Jelgavas novada domes deputāts

Reklāma
Reklāma
Ķīnieši ir sašutuši, jo Putina sabiedrotais sola “pakļaut” Krievijas kaimiņus
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
Lasīt citas ziņas

Kāds Saeimas deputāts sociālos tīklos nepārstāj apgalvot, ka administratīvi teritoriālā (ATR) jeb pašvaldību reforma ir brāķis. Jājautā, ko viņš ir izdarījis, lai ATR notiktu? Domāju, ka tieši neko. Turpinājis dzīvot tieši pretēji ekonomistu ieteikumiem skatīties realitātei acīs un spēt savlaicīgi pašvaldību pārvaldību padarīt kompaktāku un efektīvāku apstākļos, kad iedzīvotāju skaits samazinās praktiski visā valsts teritorijā, arī vienmēr augošajā Rīgā. Reformas valstī jau nenotiek pašas par sevi, tās jāpaveic cilvēkiem.

Atsevišķi politiskie spēki šobrīd Saeimā aicina grozīt nupat īstenoto pašvaldību reformu un dibināt jaunas pašvaldības bez ne kāda ekonomiska pamatojuma. Protams, ka mainīties un rīkoties saimnieciski ir ļoti grūti, to negrib vairums politiķu reģionos. Jau tagad ATR likums nosaka virkni uzdevumu, kas, piemēram, jādara pašvaldībām, kam nav sava attīstības centra. Tā, piemēram, Jelgavas pilsētai ir jāsadarbojas ar Jelgavas novadu. Pagājuši jau trīs gadi, bet rezultātu nav. Bija jābūt kopīgām izglītības, atkritumu apsaimniekošanas, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un sabiedriskā transporta institūcijām, kam jāstrādā kopā. Ja mēs nedarām tagad to, kas likumā ierakstīts, tad kā lai tiek uz labu rezultātu? Kliedzot “brāķis, brāķis”, tas nenotiks.

CITI ŠOBRĪD LASA

ATR ir nepieciešams, un jo mēs ilgāk to noliegsim, jo grūtāk laika gaitā būs sabalansēt pašvaldības darbu un budžetus un jo vairāk tā rezultātā cietīs vietējie iedzīvotāji. ATR nav iegribu reforma. Ja pašvaldībām būtu pietiekami ienākumi un tās lielākajā daļā nebūtu atkarīgas no valsts finanšu izlīdzināšanas fonda, tad mēs varētu dzīvot kaut veco pagastu sistēmā, bet tādu ienākumu pašvaldībām nav un tuvākajā laikā arī nebūs, taču iedzīvotāju prasības pēc kvalitatīvākiem pakalpojumiem aug ar katru gadu. Kā tīrīja sniegu vai pļāva zāli pirms desmit gadiem, tā vairs iedzīvotāji nevēlas, tāpēc jākoncentrē līdzekļi svarīgākajiem pašvaldību uzdevumiem, bet tajos, kur var iesaistīt iedzīvotājus vai uzņēmējus, to vajag darīt. Mana pieredze rāda, ka pašvaldībai jau šobrīd trūkst labu darbinieku un finansējuma, lai kvalitatīvi paveiktu savus pamatuzdevumus. Šo problēmu redzam visās pašvaldībās no Rīgas līdz Varakļāniem.

Lai ATR noritētu veiksmīgi, arī valstij valdības personā nevis vienaldzīgi jānoskatās, kā reģionos iet, bet aktīvi jāiesaistās. Pēc pašvaldību reformas bija jāseko nozaru reformām – izglītības, transporta, veselības aprūpes u.c., bet tās neseko. ATR deva platformu, kas netiek izmantota.

Reģionos trūkst ģimenes ārstu, bet veselības ministrs saka, ka studijas beidz pietiekams ģimenes ārstu apjoms. Varbūt tā arī ir, bet savas prakses reģionos jaunie atver kūtri. Var viņus saprast – klientu skaits ar katru gadu samazinās, kā lai laukos ģimenes ārsts nopelna algu? Tāpēc kļūst aizvien grūtāk aizvietot vecos ģimenes ārstus, kuri ir godam nopelnījuši doties pensijā.

Reģionos kļūst nedrošāk, jo mēs visus spēkus veltām ārējai drošībai. Protams, tā ir svarīga lieta, bet tikmēr laukos VUGD ik pa brīdim nevar nokomplektēt brigādes un jaunās nopirktās mašīnas nav, kas brauc. Jelgavas novadā 2023. gadā bija pa visam traki – VUGD lauku depo strādāja ar lieliem pārtraukumiem. Šogad nedaudz valdība pielika pie algas un pagaidām vīri nāk uz dabu, bet tas pielikums bija neliels – cik ilgi tas aizlāpīs problēmu, varam tikai minēt. Arī tur darbinieki noveco un jaunie rindā uz nomaiņu nestāv. Līdzīga situācija ar policiju. To tik reformē un reformē, bet darbinieku reģionā paliek mazāk un mazāk. Daudzas funkcijas no policijas šogad ir pārliktas uz pašvaldībām, bet naudu līdz neiedod. Kur lai pašvaldība rod trūkstošo finansējumu? Kā nokomplektēt štatus?

Reklāma
Reklāma

Visbeidzot par skolu reformu. Protams, vajadzīga reforma, bet Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie varianti gadu gadiem neko nerisina. Tā ir taisnība, ka lauku vidusskolās ir nepietiekošs skolēnu skaits, bet pilsētas vidusskolas visbiežāk nemaz nevar uzņemt tos lauku skolēnus, jo skolās fiziski trūkst vietas. Taču neviens IZM piedāvājums to nerisina. Ir vajadzīgas lielākas un modernākas skolas pilsētā.

Turklāt, koncentrējot skolēnus no dzīvesvietas aizvien tālākās skolās, aktualizējas pārvadājumu jautājums. Kur pašvaldībai ņemt naudu jaunu autobusu iegādei? Reforma jāveic jau šogad, bet, saskaņā ar maniem aprēķiniem, pat ja tiek pie finansējuma, jauns autobuss skolā nonāks vien 2026. gada rudenī.

Lai skolās ieviestu modernu apmācību, vajadzīgs kvalitatīvs internets, tas diemžēl daudzviet izpaliek. Mobilo sakaru sniedzējiem 5G nav izdevīgi, bet optikas tīklu komersanti kūtri attīsta reģionos. Labs internets nav atslēga tikai skolām, arī uzņēmējdarbības nebūs tur, kur nebūs labu sakaru.

Tāpēc tiem Saeimas deputātiem, kuri pašvaldību reformā saskata brāķi un ir aktīvi tās grozījumu virzītāji, iesaku vispirms pēc būtības parisināt kādu reālu reģionu problēmu, tad arī ATR izskatīsies labāk. Ja laukos nebūs ārstu, ugunsdzēsēju, policistu un kvalitatīvas, tehniski nodrošinātas skolas, tikmēr nelīdzēs laukiem nekādu jaunu novadu dibināšana.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.