Nav gudri lasīt citu mēslus jeb izgāšanās “Positivus”  1

Zaļo ideju ģenerētājam Ervīnam Gorelovam un viņa atbalsta komandai vides akcijas debija 2015. gada mūzikas festivālā “Positivus” beidzās kā pasakā par čiku. Sūri grūti veidotajai instalācijai Salacgrīvā vajadzēja pievērst uzmanību idejai par atpūtu ar atbildību pret dabu, taču tā pazuda kā nebijusi, kamēr autori aizgājuši uz pāris stundām nosnausties. Kas vienam māksla – citam atkritumi, instalāciju bija aizvācis kāds brīvprātīgais vides kopējs.

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
Dārzs
FOTO. Cik šogad maksā stādi, un kas ir piedāvājumā? Reportāža no Siguldas Stādu parādes
Kokteilis
Gudri jau kopš dzimšanas: 5 zodiaka zīmju pārstāvji, kuri var lepoties ar attīstītu intelektu
Lasīt citas ziņas

Veidojums Salacgrīvas centrā tapa no vienreizlietojamām plastmasas alus glāzēm, kuras akcijas veidotāji paši lasīja pasākuma teritorijā.

– Aprēķinājām, ka festivāla laikā tiek izmantotas apmēram piecarpus tonnu šā plastikāta, mēs savācām 70 kilogramus jeb pilnus 29 lielos melnos maisus ar kompakti saliktām glāzītēm, kas aizņēma visu mikriņu, – stāsta Ervīns. No daudzu tūkstošu pasākuma apmeklētājiem uz atkritumu šķirošanu izdevies piedabūt vien nepilnu simtu. Secinājumi – nav prāta darbs pašiem lasīt citu atstātās alus glāzes un atpūta reti kad saistās ar atkritumu šķirošanas procesu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izgāšanās prasījās pēc gandarījuma – ar Irēnas palīdzību iemācījies aust un ķēries pie akcijas – maisiņu otrā dzīve. – Tas bija kā kliedziens, skatieties, kā no atkritumiem top kas jauns!

Noausti vairāki desmiti somu, kuras ikdienā lieto gan pats Ervīns, gan viņa draugi, materiālu dabūjot no pansionāta un E. Birznieka-Upīša skolas Tukuma pusē, Ludzas skolas un jauniešu centra Rīgā. Ar stellēm izbraukājuši vairākus mūzikas festivālus un pabijuši Rīgas svētkos.

Vides māksla, izglītība cilvēkus, jo īpaši gados jaunākus, iespaido daudz spēcīgāk nekā iebiedēšana par zemes bojāeju piesārņojuma dēļ. Taču, kā pārliecināt to piecdesmit sešdesmit un vēl gados vecāko pilsoni, kas joprojām neredz pamatojumu, kāpēc viņam būtu jāuztraucas par kaut kādiem tur nieka plastmasas maisiņiem un atkritumu šķirošanu, ja pusi mūža gluži labi nodzīvojis bez visa tā un gan jau atlikušos gadus arī kaut kā novilks pa vecam?

– Mums ir netīrākā jūra pasaulē, bet tik un tā tajā peldamies, mēs slīgstam atkritumos, bet neko par tiem negribam zināt, – nosaka Ervīns.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.