Foto: REUTERS/SCANPIX
Foto: REUTERS/SCANPIX
Ilustratīvs foto.

Mākslīgā intelekta “krusttēvu” uztrauc, ka viņa mūža darbs varētu nonākt “slikto” teroristu, militāristu vai psihopātu rokās… 24

Viens no tā dēvētajiem mākslīgā intelekta “krusttēviem” Jošua Bendžio (Yoshua Bengio) ir teicis, ka, ja būtu zinājis, kādā tempā attīstīsies mākslīgais intelekts, tad pirmajā vietā viņš būtu licis drošības, nevis lietderības apsvērumus, tā vēstīja britu medijs “BBC“.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai tiešām tikai sakritība? Cilvēku uzmanības centrā nonācis kārtējais “Simpsonu” pareģojums 13
“Man par to, ka es daru savu darbu, neviens “tējas” naudu nemaksā!” Izvēršas asa diskusija par dzeramnaudas atstāšanu restorānos 79
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
Lasīt citas ziņas

Profesors Jošua Bendžio (Yoshua Bengio) sacīja “BBC”, ka jūtoties “pazudis” sava mūža darba dēļ. Datorzinātnieka komentāri nākuši klajā pēc tam, kad mākslīgā intelekta eksperti paziņoja, ka mākslīgais intelekts var izraisīt cilvēces izzušanu. Profesors Bendžio, kurš ir pievienojies aicinājumiem ieviest mākslīgā intelekta regulējumu, uzskata, ka militārpersonām nebūtu jābūt piekļuvei mākslīgajam intelektam.

Viņš ir jau otrais no tā sauktajiem trim mākslīgā intelekta “krusttēviem”, kuri ir pazīstami ar savu novatorisko darbu šajā jomā, un kurš pauž bažas par mākslīgā intelekta attīstības virzienu un ātrumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mākslīgais intelekts iemieso sevī spēju veikt tik sarežģītus uzdevumus, kuru veikšanai iepriekš bija nepieciešams cilvēka intelekts. Nesens piemērs ir ar mākslīgo intelektu darbināmu tērzēšanas robotu izstrāde, piemēram, “ChatGPT”, kas, kā šķiet, spēj sniegt cilvēkiem līdzīgas atbildes uz tam uzdotajiem jautājumiem.

Tas viss ir novedis pie plāniem izstrādāt Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus par mākslīgo intelektu. Trešdien, 31.maijā, bloka tehnoloģiju vadītāja Margrēte Vestagere (Margrethe Vestager) sacīja, ka brīvprātīgs Mākslīgā intelekta ētikas kodekss varētu tikt izstrādāts “tuvāko nedēļu laikā”.

Daži baidās, ka mākslīgā intelekta nodrošinātās pirmšķirīgās skaitļošanas spējas var tikt izmantotas kaitīgiem mērķiem, piemēram, jaunu nāvējošu ķīmisko ieroču izstrādei.

Profesors Bendžio sacījis “BBC”, ka ir nobažījies par to, ka mākslīgais intelekts var nokļūt “slikto” rokās, jo īpaši tāpēc, ka tas kļuvis daudz sarežģītāks un spēcīgāks. “Tie varētu būt gan militāri, gan arī teroristi, tas varētu būt arī kāds ļoti ļauns psihopāts. Un tāpēc, ja šīs mākslīgā intelekta sistēmas ir viegli ieprogrammēt, lai tām varētu lūgt veikt ko ļoti sliktu, tas varētu potenciāli kļūt ļoti bīstami. Ja mākslīgais intelekts ir gudrāks par mums, tad mums būs grūti apturēt šīs sistēmas vai novērst kaitējumu,” atzina Bendžio.

Profesors Bendžio atzina, ka visas šīs bažas viņu personīgi ietekmē, jo viņa dzīves darbs, kas viņam līdz šim bija devis virziena un identitātes sajūtu, tagad viņam vairs nav skaidrs. “No emocionālās puses raugoties, cilvēkiem, kas darbojas [mākslīgā intelekta sektorā] tas ir liels izaicinājums ,” teica Bendžio. “Varētu teikt, ka es jūtos apmaldījies. Bet neskatoties uz to jums ir jāturpina iesaistīties, apspriesties, jāiedrošina citi domāt kopā ar jums,” piebilda profesors ārvalstu medijam “BBC”.

Reklāma
Reklāma

Kanādiešu zinātnieks Bendžio ir viens no tiem, kas nesen parakstīja paziņojumus, mudinot pasauli būt piesardzīgākai attiecībā uz mākslīgā intelekta nākotnes riskiem. Daži zinātnieki un nozares eksperti ir brīdinājuši, ka mākslīgā intelekta attīstības temps var izraisīt to, ka “slikti personāži” var izmantot mākslīgo intelektu ļaunprātīgos nolūkos, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu, vai arī māsklīgais intelekts var izvēlēties šādu kaitējumu radīt pats.

Bendžio kolēģis, kurš ir vēl viens no mākslīgā intelekta “krusttēviem” Džefrijs Hintons (Geoffrey Hinton), arī ir parakstījis tos pašus brīdinājumus kā profesors Bendžio, kā arī nesen aizgājis no darba uzņēmumā “Google”, sakot, ka nožēlo savu līdzšinējo darbu.

Trešais mākslīgā intelekta “krusttēvs”, profesors Jans Lekuns (Yann LeCun), kurš kopā ar profesoru Bendžio un  Hintonu savulaik par savu novatorisko darbu ieguva prestižo “Tjūringa balvu” (Turing Award), savukārt ir izteicies, ka apokaliptiskie brīdinājumi ir pārspīlēti.

Savas bažas ir paudis arī “Twitter” un “Tesla” īpašnieks Īlons Masks. “Es nedomāju, ka mākslīgais intelekts mēģinās iznīcināt cilvēci, bet tas var pakļaut mūs stingrai kontrolei,” tā Masks nesen teicis ASV medijam “Wall Street Journal” rīkotajā pasākumā. “Pastāv neliela iespējamība, ka tas iznīcinās cilvēci. Tuvu nullei, bet ne neiespējami,” sacījis Masks.

„Visiem uzņēmumiem, kas ražo jaudīgus mākslīgā intelekta produktus, būtu jāreģistrējas”, tā “BBC” sacīja datorzinātnieks, profesors Bendžio. “Valdībām ir jāseko līdzi tam, ko šīs kompānijas dara, tām ir jāspēj tās pārbaudīt, un tas ir tikai minimums, ko mēs darām jebkurā citā nozarē, piemēram, lidmašīnu vai automašīnu būvniecībā vai farmācijā,” viņš teica. “Mums arī ir nepieciešams, lai cilvēkiem, kam ir pieeja šīm sistēmām, būtu sava veida sertifikācija… Mums šeit ir vajadzīga šāda ētiska apmācība. Starp citu, datorzinātnieki parasti to nesaņem,” norādīja Bendžio.

Taču ne visi, kas darbojas šajā jomā domā, ka mākslīgais intelekts nesīs cilvēku iznīcību — citi apgalvo, ka ir vēl citas nenovēršamas problēmas, kas būtu steidzami jārisina.

Saša Lukioni (Sasha Luccion), kura ir mākslīgā intelekta firmas “Huggingface” pētniece, sacīja, ka sabiedrībai būtu jākoncentrējas uz tādiem jautājumiem kā mākslīgā intelekta neobjektivitāte, paredzamā kārtības nodrošināšana un cīņa pret dezinformācijas izplatīšanu, ko veic tērzēšanas roboti, kas, viņasprāt, rada “ļoti konkrētu apdraudējumu”. “Mums vajadzētu koncentrēties uz šiem jautājumiem, nevis uz hipotētisku risku, ka mākslīgais intelekts iznīcinās cilvēci,” piebilda Lukioni.

Jau ir iespējams minēt daudz piemēru, kad mākslīgais intelekts ir sniedzis būtisku labumu sabiedrībai. Pagājušajā nedēļā mākslīgā intelekta rīks atklāja jaunu antibiotiku, bet paralizēts vīrietis atkal spēja staigāt, tikai par to domājot, pateicoties mikroshēmai, kas izstrādāta, izmantojot mākslīgo intelektu, raksta “BBC”.

Taču tas arī izraisa bažas par mākslīgā intelekta tālejošo ietekmi uz valstu ekonomiku. Uzņēmumi jau aizstāj cilvēkus ar mākslīgā intelekta rīkiem, kas arī piemēram ir devis iemeslu pašreizējam Holivudas scenāristu streikam.

“Nekad nav par vēlu pilnveidoties,” tā Kandādas profesors Bendžio saka par mākslīgā intelekta pašreizējo attīstības stāvokli. “Tas ir tieši tāpat kā klimata pārmaiņas. “Mēs atmosfērā esam emitējuši pārāk daudz oglekļa. Un būtu labāk, ja mēs to nebūtu darījuši, bet paskatīsimies, ko mēs tagad varam darīt lietas labā,” sacīja Bendžio.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.