“Ja kaut kas lido pāri robežai, skrieniet uz “Goru” drošākas vietas neesot,” ironizē Puče 0
Latvijā ik pa laikam ielido droni — kāds nokrīt, kāds pazūd, bet atbildīgās amatpersonas skaidro, ka ar šādiem gadījumiem netiekot galā arī citur Eiropā. Raidījuma vadītājs Armands Puče ironizē, ka sabiedrība jau saprot — dronu notriekšana un izsekošana nav vienkārša, taču tas neatceļ jautājumu par atbildību, koordināciju un skaidru rīcību ārkārtas situācijās.
Puče atsaucas uz britu drošības ekspertu Glenu Grantu, kurš, vērtējot Latvijas situāciju, norādījis, ka valstij trūkst ne tikai tehnisku risinājumu, bet arī vienotas atbildības un koordinācijas starp iesaistītajām institūcijām. Grants Latvijas valdību raksturojis kā miegainu un neizdarīgu. Puče uzsver, ka šādu vērtējumu nav pauduši politiskie konkurenti vai opozīcija, bet ārvalstu drošības eksperts.
Īpaši absurdi, viņaprāt, izskatās gadījumi, kad par droniem, kas ielidojuši Latvijā, informāciju sniedz Baltkrievijas puse, bet Latvijas sabiedrība par to uzzina no Lietuvas. Puče ironizē, ka šāda informācijas ķēde pati par sevi parāda koordinācijas problēmas — Latvija nevis pati skaidri informē par notikušo, bet uzzina par to caur kaimiņiem.
Viņš norāda, ka ārkārtas situāciju vadlīniju trūkums kļūst īpaši redzams pierobežā, kur notiek publiski pasākumi. Ja ielido drons, tiek saņemts šūnu apraides brīdinājums vai informācija parādās vietnē 112.lv, nav līdz galam skaidrs, kas organizatoriem jādara — pasākums jāatceļ, jāpārceļ vai jāturpina.
Puče ironiski pievēršas Kultūras ministrijas rīcībai, kas progresīvo vadībā esot nolēmusi negaidīt kopīgas valsts vadlīnijas un izstrādāt savas. Iemesls bijis praktisks — “Sinfonietta Rīga” jubilejas koncerts Latgales vēstniecībā “Gors”. Ministrija īsā laikā centusies noskaidrot, vai drona apdraudējuma gadījumā koncerts būtu jāatceļ vai jāpārceļ.
Rezultātā, pēc Pučes teiktā, Kultūras ministrija nonākusi pie secinājuma, ka drošākas vietas par “Goru” neesot. Viņš šo formulējumu pasniedz ar satīru: ja Rēzeknē kāds redz debesīs lidojošu objektu, tad, klausoties kultūras pasākumu, esot jādodas uz “Goru”, jo tur, kā izrietot no ministrijas vadlīnijām, esot visdrošāk.
Vienlaikus Kultūras ministrijas vadlīnijas attiecas tikai uz kultūras pasākumiem. Puče norāda, ka sporta joma vēl gaida Izglītības un zinātnes ministrijas iesaisti, bet citi āra pasākumi, tirdziņi vai publiskas pulcēšanās paliek savā starpnozaru pelēkajā zonā.
Pučes skatījumā šī situācija izgaismo lielāku problēmu — valstī joprojām nav vienotas, skaidras un visiem saprotamas rīcības sistēmas dronu vai cita apdraudējuma gadījumā. Katrs sektors sāk risināt jautājumu atsevišķi, kamēr valsts mēroga vadlīnijas tikšot “sapludinātas” vēlāk.
Raidījuma vadītājs secina, ka dronu jautājumā Latvijā redzams ne tikai tehnoloģisks izaicinājums, bet arī pārvaldības haoss. Un, kamēr vienotā sistēma vēl top, satīriskā drošības formula izklausās pavisam vienkārši — ja nezini, kur slēpties, ej uz “Goru”.
