“Dzīvoju ar sajūtu, ka neesmu gana laba…” Guntara Rača meita Laura vienmēr esot zinājusi, kas ir viņas tēvs 8
Podkāsta “Svārstības” autore, “Mazo pavāru skoliņas” izveidotāja un divu dēlu mamma Laura Londe raidījumā “Māmiņu sarunas ar Gundegu Rozi” pirmo reizi ļoti atklāti runājusi par savu bioloģisko tēvu, dzimtas saknēm un identitātes meklējumiem.
Sarunā Laura atzina, ka pēdējos gados arvien vairāk domājusi par dzimtu un to, kā ģimenes vēsture ietekmē cilvēka pašizjūtu. Viņai nācies iepazīt jaunu dzimtas pusi no tēva puses, kas licis uzdot jautājumus par piederību, radniecību un attiecību uzturēšanu ar radiniekiem.
Pērnā gada nogalē sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja bijušā deputāta Alda Gobzema paziņojumi sociālajos tīklos, kuros izskanēja, ka mūziķim, producentam un dzejniekam Guntaram Račam, iespējams, esot arī bērni, kurus viņš pats nav audzinājis. Publiski tika pieminēts arī Lauras vārds.
Tagad Laura atklāj, ka vienmēr zinājusi, kas ir viņas bioloģiskais tēvs. Viņa atzīst, ka visu dzīvi dzīvojusi ar sajūtu, ka šis fakts kādreiz varētu kļūt publisks. Lai gan sākotnēji centusies sev iestāstīt, ka tas viņas dzīvi neietekmē, brīdī, kad informācija kļuva plašāk zināma, viņa sajutusi lielu atvieglojumu.
Laura šo pieredzi raksturo kā atbrīvošanos no smaga noslēpuma. Lai arī publicitāte bijusi emocionāli sarežģīta, viņa savā ziņā ir pateicīga par notikušo, jo tagad jūtas brīvāk.
No šīs situācijas izrietējuši arī būtiski ieguvumi – Laura iepazinusies ar savu pusbrāli, un abu starpā izveidojušās ļoti labas attiecības. Viņu pārsteidzis, cik dabiski šī saikne radusies, lai gan abi uzauguši atsevišķi un iepriekš viens otru nepazina.
Laura turpina iepazīt arī citus ģimenes locekļus, tostarp tēva brāli Andri Raču un viņa ģimeni. Viņa atzīst, ka, par spīti sarežģītajām emocijām, šajā situācijā bijuši arī ieguvumi.
Runājot par bērnību, Laura neatceras konkrētu brīdi, kad uzzinājusi, ka Guntars Račs ir viņas bioloģiskais tēvs, taču zinājusi to jau no mazotnes. Tikai pieaugot viņa sapratusi, ka šis fakts ietekmējis viņas pašapziņu.
Pēc Lauras teiktā, augt ar sajūtu, ka neesi pietiekami labs kādam no vecākiem, šajā gadījumā tēvam, ir smaga pieredze. Tomēr pēc notikušā viņa jūt, ka dzīvo ar lielāku brīvības sajūtu un iespēju veidot jaunas ģimeniskas saites.
