“Man ir līdz kaklam šī situācija!” Undīne vairs nespēj samierināties ar ēdienu kurjeru un iedzīvotāju rīcību – situāciju skaidro Rīgas dome
0
Dubļi līdz potītēm, izdangātas apmales un izbraukāts zāliens, kurā sen vairs nekā zaļa nav. Tieši tā skatu, kas paveras pa kāda Rīgas daudzdzīvokļa nama logu raksturo LA.LV lasītāja Undīne. Sieviete vērsusies redakcijā, atklājot to, kas notiek pie daudzdzīvokļu nama, kurā viņa dzīvo.
Undīne savā vēstulē neslēpj neapmierinātību un pat dusmas. Viņa raksta: “Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā Rīgā, taču tas, kas darās iekšpagalmos, reizēm ir šausmas. Šoreiz es par izdangātajām ielas malām, kur pat zāle vairs neaug, viss ir dubļos. Gan piegādes kompānijas, gan arī paši iedzīvotāji, šķiet, par to vispār neuztraucas un ielu apmales ignorē. Nosūtu arī dažas fotogrāfijas – paskatieties paši! Tā ir necieņa pret vidi sev apkārt, pret cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Vai Rīgas dome tur nevar ko iesākt? Varbūt tas vispār ir apsaimniekotāja ziņā? Man ir līdz kaklam šī situācija.”
Pievienotajās fotogrāfijās redzams, ka zāliens vietām pilnībā iznīcināts – riepu rises, dubļi un izbraukātas apmales, kas īpaši lietainā laikā padara vidi ne tikai neestētisku, bet arī grūti izbrienamu kājāmgājējiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un senioriem.
Zāliena izbraukāšana ir sodāma, bet grūti pierādāma rīcība
Lai noskaidrotu, kurš šādās situācijās ir atbildīgs un ko iedzīvotāji vispār var darīt lietas labā, vērsos pie Rīgas domes. Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons skaidro, ka pārkāpumu, kas saistīti ar zāliena izbraukāšanu, izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē.
“Šāda veida pārkāpumus ir ir salīdzinoši grūti konstatēt to izdarīšanas brīdī, jo šāda rīcība parasti ir īslaicīga,” norāda Vilemsons. Viņš atzīmē, ka to ir vieglāk fiksēt gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek novietot stāvēšanai apstādījumos.
Vilemsons skaidro, ka ja tiek konstatēta braukšana pa zālāju, ieteicams veikt notikuma foto un/vai video fiksāciju un vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. Vēlams to darīt kolektīvi, jo kolektīvs iesniegums parasti tiek uzskatīts par objektīvāku un ticamāku pierādījumu, kas var sekmēt efektīvāku situācijas izvērtēšanu un atbildīgo personu saukšanu pie atbildības. Viņš atgādina, ka par šādu rīcību autovadītājam var piemērot naudas sodu 55 eiro apmērā.
“Vienlaikus autovadītāju var saukt pie atbildības arī par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai ārpus brauktuves, proti, apstādījumos,”
atzīmē Vilemsons, piebilstot, ka par to transportlīdzekļa vadītājam var nākties šķirties no 30 eiro.
Kas ir atbildīgs par bojātā zāliena atjaunošanu?
Kā norāda Vilemsons, lai gan bojāto zālienu atjaunošana nav Rīgas pašvaldības policijas kompetencē, bet gan primāri konkrētā zemesgabala īpašnieka vai apsaimniekotāja kompetencē, gadījumos, ja teritorija atrodas pašvaldības īpašumā, ar jautājumiem par zāliena atjaunošanu iedzīvotāji aicināti vērsties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā.
Viņš atzīmē, ka arī Rīgas namu pārvaldnieks saviem klientiem iesaka vērsties policijā.
Ja policijai izdodas zāliena bojātāju notvert, tad par pastrādāto ir atbildīgs šis cilvēks. Mājas dzīvokļu īpašnieki paši vai ar mājas pārvaldnieka palīdzību var prasīt šim cilvēkam atlīdzināt zaudējumus par zāliena atjaunošanu.
“Tomēr praksē noķert vainīgo nav viegli, turklāt ļoti bieži zālienu izbraukā ne jau viens pats braucējs,” piebilst Vilemsons.
Zālienu var atjaunot gan iedzīvotāji paši, gan uzdot to darīt sava nama pārvaldniekam, finansējot no mājas līdzekļiem.
Ilgtermiņa risinājums
Taču ne visos gadījumos zāliens tiek izbraukāts tikai vienu reizi. Vilemsons iesaka padomāt arī par ilgtermiņa risinājumu. “Tas katrai mājai var būt citādāks, bet var domāt par dekoratīviem akmeņiem, puķu podiem vai lielākiem apstādījumiem, kas neļauj auto uzbraukt uz zāliena, varbūt ir vajadzīgs un iespējams paplašināt brauktuvi, reizēm risinājums ir žogs, bet varbūt jāapsver novērošanas kameru uzstādīšana,” atzīmē Vilemsons.
