Vācijas kriminālpolicijas vadītājs ir pārliecināts, ka Krievija cenšas vājināt demokrātiju: viņš aicina iestādes rīkoties 0
Krievija cenšas vājināt Vācijas demokrātiju, pirmdien paziņojis Federālās kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs Holgers Minhs, aicinot uzlabot informācijas vākšanu par bezpilota lidaparātu lidojumiem.
“Vācija kā spēcīga Ukrainas atbalstītāja arvien biežāk kļūst par Krievijas sabotāžas un spiegošanas objektu. Krievija vēlas vājināt mūsu demokrātiju,” sarunā ar laikrakstu “Tagesspiegel” norādīja Minhs.
Viņš piebilda, ka federālajā prokuratūrā “būtiski pieaudzis” ar Krieviju saistīto lietu skaits un ka kibertelpā acīmredzami pieaugušas arī “hakeru darbības, kas saistītas ar Krievijas valsti”, ko papildina dezinformācijas kampaņas un dronu darbības.
Tomēr kriminālpolicijas priekšnieks atzina, ka līdz šim nav pierādījumu, ka Krievijas valsts būtu atbildīga par sistemātiskiem dronu lidojumiem virs Vācijas teritorijas.
Pieejamie dati par dronu lidojumiem ir jāuzlabo, uzsvēra Minhs, piebilstot, ka šogad dokumentēti daži tūkstoši lidrobotu novērojumu virs kritiskās infrastruktūras objektiem, militārajiem objektiem un ieroču uzņēmumiem.
Daudzi no šiem reģistrētajiem dronu lidojumiem ir cilvēku, nevis tehnisko ierīču novērojumi, norādīja Minhs, piebilstot, ka tam jāmainās.
Dronu operatorus izdevies identificēt tikai ļoti retos gadījumos.
Minhs pavēstīja, ka novērošana tiks paplašināta vispirms, piemēram, lidostās, militārajos objektos, virs lielajiem ieroču ražošanas uzņēmumiem un virs enerģētikas objektiem. Pēc tam visi dati būtu jāapkopo Federālās policijas jaunajā pretdronu aizsardzības centrā.
Viņš arī pauda bažas par drošības riskiem, ja pēc nākamgad gaidāmajām vēlēšanām federālo zemju valdībās pie varas nonāktu eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD).
“Kādi ir riski un kā tos novērst?” retoriski vaicā Minhs, paskaidrojot, ka, nonākot pie varas kādā no federālajām zemēm, AfD varētu piekļūt sensitīviem datiem un informācijai.
Federālās kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs atzina, ka neietu tik tālu, lai iznīcinātu visus dokumentus, taču piebilda, ka jādomā par to, cik atklāti var rīkoties ar informāciju tīklā.
Vācijā 2026. gadā ir paredzētas piecas zemju landtāgu vēlēšanas, tajā skaitā Saksijā-Anhaltē un Meklenburgā-Priekšpomerānijā, kur AfD aptaujās ir ap 40% liels vēlētāju atbalsts. Nav izslēgts, ka AfD līdz 2026. gada beigām būs pirmais premjerministrs kādā no federālajām zemēm.
Minhs atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas, cik daudz AfD biedru strādā viņa vadītajā iestādē, jo pirms stāšanās darbā federālajā kriminālpolicijā nav jāziņo par piederību partijai.
Tomēr, ja AfD tiktu klasificēta kā apstiprināta labējā ekstrēmistu organizācija, tas ietekmētu viņa iestādes veiktās drošības pārbaudes, piebilda Minhs.
