Foto: REUTERS/ SCANPIX/ LETA

“Mau*a, ieliksi man nesekmīgu, es tevi…” Kā bērnu tiesības kļuva par visatļautību un skolotāju pazemošanu 91

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
TV24
Ķīna paziņo, ka kopā ar Krieviju ir gatava aizstāvēt “taisnīgumu” pasaulē. Vai Ķīna nostāsies uz frontes līnijas?
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Lasīt citas ziņas

Gadījumu, kad skolā klātienē vai nu jau arī tiešsaistē skolēni aizskar pedagogu, ir krietni vairāk nekā izskan publiski. Taču skolas bieži izvēlas par to nerunāt, jo baidās, ka pretējā gadījumā cietīs izglītības iestādes prestižs, samazināsies skolēnu skaits, kas nozīmēs finansējuma sarukšanu un arī pats cietušais skolotājs galu galā tiks nosaukts par neprofesionālu, tādu, kurš netiek galā ar bērniem.

Tie ir galvenie iemesli, kāpēc nodarījumi pret skolotājiem “tiek paslaucīti zem paklāja”, skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc uzteicama ir Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas vadības drosme gan publiski runāt par pagājušajā nedēļā skolā notikušo incidentu, gan arī rakstīt iesniegumu Valsts policijai, lai tā notikušo izmeklētu. Policijā sākts administratīvā pārkāpuma process par sīko huligānismu.

Šobrīd zināms, ka Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 10. klasē tiešsaistes matemātikas stundā kāda pagaidām nenoskaidrota persona rupji apsaukājusi skolotāju un viņai draudējusi, bet skolēni to filmējuši, un video desmit sekunžu garumā bija arī publiskots kādā no jauniešu iecienītām tīmekļa vietnēm.

Tagad video publiski nav pieejams, bet tie, kas to noskatījās, piefiksēja, ka viens puisis iesaka skolotājai pakārties un tad vairāku ļoti rupju vārdu pavadībā piebilst: “(..) ieliksi man nesekmīgu, es tevi iz(..)u.”

Skolas direktore Valentīna Maido sarunā ar “Latvijas Avīzi” pieļauj, ka nodarījumā bijis iesaistīts kāds skolēnu draugs, kas varbūt arī nav šīs skolas skolēns. Skolēni apgalvo, ka nezinot, kurš stundā bļaustījies un apsaukājis skolotāju, arī pēc balss huligānu nav izdevies atpazīt.

Direktore cer, ka var ticēt skolēnu teiktajam, ka nodarītais nav veikts ar iepriekšēju nodomu, jau iepriekš sarunājot šādi rīkoties.

Tas, ka nav pilnībā skaidrs, kurš vēl bijis iesaistīts skolotājas pazemošanā un kā viņš iekļuvis tiešsaistes stundā, ir viens no iemesliem, kāpēc tapis iesniegums policijai.

“Lai tā sērga neizplatītos tālāk, mums jāzina, kurš ir tas galvenais darītājs. Turklāt tai ir jābūt mācībai arī citiem skolēniem, un ne tikai mūsu skolas skolēniem, jo domāju, ka tā ir problēma visā valstī. Kolēģi no citām skolām man ir teikuši: “Mums notiek tāpat, tikai kauns teikt.”

Reklāma
Reklāma

Šobrīd tas lielais kauns jāizcieš mums. Pārcietīsim to lavīnu, kas pār mums gāžas, un ceru, ka tas palīdzēs ne tikai mūsu skolai, bet arī citiem. Un arī vecāki sapratīs, kādas tēmas vairāk ar bērniem jāpārrunā,” stāsta V. Maido.

Turklāt iesniegums policijai ir arī kā žests, ar ko skolas vadība var paust atbalstu cietušajai skolotājai. Direktore gan piebilst: vērsties pie palīdzības policijā nepieciešams arī saskaņā ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem.

Skolotājs prot piedot

Kopumā V. Maido atzīst: skolēnu visatļautība ir diezgan liela, un skola to nevar atstāt neievērotu. “Mēs tomēr esam ne tikai izglītības, bet arī audzināšanas iestāde. Daudz runājam par disciplīnas jautājumiem, bet, lūk, dažkārt runā un runā, bet rezultāta nav,” atzīst direktore.

Skaļajā incidentā iesaistītie skolēni un viņu vecāki piedalījušies pārrunās ar skolas vadību un nav varējuši savu rīcību nekādi pamatot. Tomēr tagad nodarīto viņi nožēlojot un atvainojušies skolotājai.

Jautāta, vai notikušajā iesaistītajiem skolēniem jau iepriekš bijušas kādas uzvedības problēmas, V. Maido atklāj, ka šie skolēni sākuši šajā skolā mācīties tikai šajā mācību gadā, kurā lielākoties bijušas attālinātās mācības, līdz ar to skolā viņi ir maz pazīstami.

Varbūt attālināto mācību dēļ skolēnu disciplīna mazinājusies? “Ikdienas disciplīnai nav nekādas vainas,” atbild direktore. “Taču bērni ir bērni, un viņi izmanto to, ko var izmantot. Jaunieši daudz ko var izdarīt spontāni.”

Lai uzlabotu situāciju, plānotas pārrunas ar klasi, ar vecākiem, arī ar skolas pedagogiem.

“Latvijas Avīze” sazinājās arī ar pašu skolotāju, kas cietusi no skolēnu visatļautības. Taču pedagoģe pati par notikušo runāt nevēlējās. Taču skolas direktore stāstīja, ka kolēģe sākotnēji teikusi, ka vairs šajā klasē strādāt nespēs.

“Tomēr paiet laiks, esam izrunājušas visus par un pret, nolikušas visu pa plauktiņiem. Un skolotājs ir cilvēks, kurš prot gan piedot, gan sevi savākt, gan turpināt darbu, neskatoties uz visu. Skolotājs parasti ļoti cer, ka arī tie bērni, kuri izdara pārkāpumus, spēs izaugt par cilvēkiem,” klāsta direktore.

Lēmums jāpieņem vecākiem

Jāpiebilst gan, ka vidusskolas izglītība nav obligāta un pāri darītājus būtu iespējams arī izslēgt no skolas. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza “Latvijas Avīzei” atzina, ka iespējams tas gan būtu, taču lēmuma pieņemšana par iespējamu izglītības iestādes maiņu šoreiz atstāta vecāku ziņā.

G. Auza stāsta, ka arī izglītības pārvalde sniegusi skolai atbalstu, palīdzējusi meklēt labāko risinājumu. Notikušais apspriests arī pilsētas skolu direktoru sanāksmē, jo Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas pieredze var palīdzēt citiem skolu vadītājiem.

G. Auza atzīst: šis nav vienīgais gadījums, kad skolēni aizskar skolotāju, taču šis īpašs ar to, ka kļuvis publisks skolēnu izmantoto tehnoloģiju dēļ.

Pedagogi paši vainīgi?

Valsts policijā nav apkopotu datu par to, cik bieži saņemtas sūdzības par skolotāju aizskaršanu, pildot darba pienākumus. Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska “Latvijas Avīzei” norādīja: “Valsts policijā netiek izdalīta statistika par noziegumiem pret atsevišķu profesiju pārstāvjiem.” Runājot tieši par tiešsaistes stundām, policijā ir saņemti atsevišķi iesniegumi par gadījumiem, kad personas, kas piedalījušās “Zoom” stundās, traucējušas mācību norisi.

Zināms gan, ka 2019. gadā attiecīga statistika bija apkopota (sk. uzziņu). I. Vanaga uzskata, ka patiesais vardarbības gadījumu skaits varētu būt lielāks. Diemžēl arī tie procesi, kas tiek ierosināti, bieži vien beidzas “ar neko”. Jo sevišķi emocionālo vardarbību ir ļoti grūti pierādīt. Jelgavas varmākas varbūt netiks sveikā cauri tāpēc vien, ka nodarīto paši nofilmējuši, tādējādi sagādājot pierādījumus.

Par skolotāju neaizsargātības problēmu LIZDA un arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji vairākkārt runājuši arī ar valsts iestādēm, piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. “Taču no šīm sarunām nav lielas jēgas. Viss, ko skolotāji dzird: jūs esat pieaugušie, jums jātiek galā, ja netiekat, jums jāizglītojas, jāattīstās pašiem. Vienmēr sanāk, ka skolotājs pats vainīgs, ka tā notiek,” stāsta I. Vanaga.

Var gadiem tiesāties

Tomēr ir pedagogi, kuri ar to nesamierinās un, ja negūst atbalstu tiesībsargājošās iestādēs, izmanto iespēju tiesāties ar pāri darītājiem civilprocesā. Tā pagājušā gada nogalē noslēdzās 2017. gadā uzsākts tiesas process, kurā Dobeles bērnudārza “Zvaniņš” audzinātāja uzvarēja kāda bijušā bērnudārznieka mammu.

Šajā gadījumā pedagoģi bija aizskāris nevis bērns, bet viņa ģimenes locekļi, ievietojot tīmekļa vietnēs apsūdzības, ka pedagoģe esot bērnu situsi un spārdījusi. Publicēta bija arī audzinātājas fotogrāfija. To, vai pret bērnu tiešām bijusi vardarbība, pārbaudīja gan bērnudārzā, gan policijā, gan arī novada domē, un pārkāpumus audzinātājas darbībā nesaskatīja.

Pedagoģe tiesā prasīja, lai tiktu atsauktas nepatiesās, godu un cieņu aizskarošās ziņas un piedzīta kompensācija par morālo kaitējumu. Vairākas instances lēma par labu pedagoģei, bet bērna mamma spriedumu vairākkārt pārsūdzēja, līdz nonāca Augstākās tiesas senātā, kas arī lēma par labu pedagoģei.

Kā liecina anonimizētais tiesas nolēmums, tiesneši secinājuši, ka bērna ģimenes locekļu rīcība aizskārusi audzinātājas pamattiesības, radījušas viņai garīgas ciešanas. Tiesā audzinātāja stāstīja, ka “pēc publikācijas bijusi liela kauna sajūta, šķitis, ka visi viņu atpazīst kā personu, par kuru ievietots raksts, nebija pat vēlēšanās izkāpt no automašīnas.”

“Prasītāja ir pedagogs. Pedagoga profesija pieprasa labu reputāciju,” atzinusi tiesa, kas atbildētājai lika atsaukt nepatiesās ziņas, atvainoties un samaksāt kompensācijā 500 eiro, kā arī segt tiesāšanās izdevumus. Audzinātāja gan bija prasījusi 2000 eiro kompensāciju, taču tiesa uzskatīja, ka tas ir par daudz, jo citos cieņas aizskaršanas gadījumos tiesa arī piespriedusi mazākas kompensācijas.

Tomēr šis gadījums pierāda, ka skolotājiem ir iespēja saņemt vismaz daļēju gandarījumu, kaut arī tas prasa gadiem ilgu tiesāšanos. Jāpiebilst gan, ka arī Krimināllikums paredz sodu par neslavas celšanu, taču acīmredzot policija un prokuratūra pedagoģes aizstāvībā nav aktīvi iesaistījušās. Vai tā būs arī šoreiz, rādīs laiks.

UZZIŅA

Vardarbība skolās

* Valsts policija 2019. gadā kopumā reģistrējusi 424 fiziskās vardarbības gadījumus skolās, desmit gadījumos vardarbība bija vērsta pret skolas personālu.

* Par emocionālās vardarbības gadījumiem skolās 2019. gadā saņemti 147 iesniegumi; 31 gadījumā šī vardarbība bija vērsta pret skolā strādājošajiem.

Dati: Valsts policija

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.