“Mēs esam gatavi cīnīties jau šovakar!” Sprūds par Krievijas draudiem Baltijas valstīm 0
Saasinoties spriedzei Vašingtonas un Eiropas sabiedroto attiecībās, izskan jautājums – cik drošas ir ASV garantijas valstīm, kas robežojas ar Krieviju? Īpaši ievainojamas tiek uzskatītas Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva –, kuras ieskauj Krievija, Baltkrievija un militarizētais Kaļiņingradas apgabals, raksta medijs “Kyiv Independent”.
Analītiķi kā iespējamos spriedzes punktus bieži min Narvu Igaunijā un Suvalku koridoru starp Lietuvu un Poliju. Tomēr Baltijas valstu ministri intervijā uzsvēra – NATO garantijas joprojām ir stingras.
Trīs valstīm kopumā ir ap 40 000 aktīvā dienesta karavīru, kā arī ievērojamas rezerves un teritoriālās aizsardzības spēki. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds medijam norāda, ka Latvija konflikta gadījumā plāno būt gatava ar 60 000 karavīru. Reģionā izvietoti arī ap 10 000 NATO karavīru, bet Vācija Lietuvā pastāvīgi dislocējusi bruņotu brigādi.
Neraugoties uz kara spēļu scenārijiem, kuros Krievija varētu ātri ieņemt Suvalku koridoru, Sprūds uzsver: “Mēs esam gatavi cīnīties jau šovakar.” Viņš piebilst, ka, ja Latvijas teritorijā parādītos tā sauktais “zaļais cilvēciņš”, tas tiktu nekavējoties likvidēts, un sekotu NATO reakcija.
Lietuvas ārlietu ministrs Kestutis Budris norāda, ka Krievija turpinās draudēt ar savām stratēģiskajām un taktiskajām spējām, tostarp kodolieročiem, tāpat kā 2022. gadā. Tāpēc Baltijas valstīm jābūt gatavām un jātrenējas, izmantojot kara simulācijas.
Reģions pēdējā laikā piedzīvojis arī hibrīdapdraudējumus – Baltijā nokrituši droni “Shahed”, pārkāpta Igaunijas un Lietuvas gaisa telpa. “Mēs neesam karā, bet arī neesam mierā,” atzīst Sprūds, uzsverot nepieciešamību sistemātiski attīstīt pretgaisa un pretdronu aizsardzību.
Vienlaikus ministri uzsver, ka Baltija nav tikai NATO priekšējā līnija – arī Kaļiņingrada konflikta gadījumā būtu Krievijas ievainojamais punkts.
Attiecībā uz ASV un NATO nākotni amatpersonas atzīst, ka pastāv domstarpības, taču alianses pamati esot stingri. “Ja NATO neatbildētu uz 5. panta iedarbināšanu, tas nozīmētu alianses beigas,” brīdina Budris.
Baltijas valstis ir starp aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, solot vismaz 0,25% no IKP palīdzībai. Pēc viņu domām, spēcīga Ukrainas armija ir galvenā drošības garantija reģionam. Tomēr Budris brīdina neizteikt tukšus solījumus par “5. pantam līdzīgām” garantijām Ukrainai: “5. pants nozīmē – ja vajadzēs, es nākšu un miršu par tevi. Starpstāvokļa šeit nav.”
