Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Pixabay

“LA” aptauja: Vai vēl tic viltus ziņām? 0

Pievieno LA.LV

“LA” jau vairākus gadus rubrikā “Atmaskots” raksta par dezinformāciju un viltus ziņām. Bet vai šī problēma joprojām ir aktuāla?

Kokteilis
FOTO. Jāņa Lūsēna “Ozolu skola” meklē jaunu saimnieku: sludinājumā atklāts, par kādu cenu komponists to ir gatavs pārdot 22
Veselam
3 dārzeņi un 3 ogas, ko jūlijā vajadzētu ēst pilnām mutēm, lai organisms būtu “uzlādēts” ilgam laikam
Ko par cilvēku patiesībā pasaka viņa mājoklis? Psihologi izceļ 5 detaļas
Lasīt citas ziņas

Kristaps Šmits, strādnieks: “Esmu ievērojis, ka daži jaunieši, kuri parasti sēž vien sociālajos tīklos, ļoti nekritiski “uzķeras” aizdomīgos ziņu portālos publicētai informācijai. Viena lieta, ja tas skar visādus slavenību skandālus. Tā ir viņu privāta darīšana, ja noplūdina informāciju un paši priecājas par kārtējo izdomājumu.

Tā sakot – galvenais, ka piemin, ka atceras. Taču pavisam cita lieta, ja cilvēki notic, ka kaut kur tepat blakus sācies jauns karš, ka Latviju tūlīt pārņems neārstējamas slimības epidēmija, sabruks kāda banka vai līdzekļu trūkuma dēļ uz laiku tiks slēgtas skolas. Var tikai apbrīnot šo lētticību.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Alvils Švēde, sistēmanalītiķis: “Pateicoties mediju kampaņai, Latvijas iedzīvotāji kļuvuši uzmanīgi un vairs tik ļoti neuzķeras primitīvām viltus ziņām. Mani pašu šodien vairāk nodarbina jautājums, kā modernajā, interneta un sociālo tīklu cauraustajā sabiedrībā rodas un cirkulē informācija. Mēģināt pašam saprast, vai viltus ziņa radusies nejauši, uz baumu pamata, vai arī tā radīta un noplūdināta mērķtiecīgi.”

Kaiva Desmitniece: “Jau labu laiku strādāju tūrisma nozarē un nemitīgi uzduros viltus ziņām tūrisma reklāmās, pati personīgi esmu sastapusi šādas dezinformācijas upurus. Viens un tas pats brauciens (maršruts sakrīt, tās pašas kategorijas viesnīcas, ekskursijas utt.) var tikt izreklamēts par ļoti dažādu cenu, piedāvājumi atšķiras pat divas reizes. Saprotams, cilvēki bieži uzķeras uz lētāko variantu.

Un tikai galapunktā atklājas, ka gandrīz par katru “ekstru” jāmaksā. Uz iebildumiem seko atrunāšanās: “Vai tad jūs neizlasījāt, viss bija sīki aprakstīts.”

Un tiešām – kad klients sāk pētīt sīkiem burtiem sarakstītās zemsvītras piezīmes, atklājas bēdīgā patiesība. Labā lieta ir tā, ka viltus ziņu atmaskošana darījusi uzmanīgākus ne tikai politisko melu, bet arī negodīgas reklāmas patērētājus. Cilvēki vairs nav tik viegli apvedami ap stūri.”

LA.LV Aptauja

Vai esi kādreiz uzķēries uz viltus ziņu "āķa" un noticējis dezinformācijai?

  • Jā, ir gadījies.
  • Nē, es spēju atšķirt, vai tā ir vai nav viltus ziņa.
  • Mani tas nesatrauc.
  • Vienreiz uzķēros, kopš tā laika pamatīgi izvērtēju informācijas avotu un saturu.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.