Ministrs tic, ka iedzīvotāji izprot valstij radītos draudus, un sola taisnīgu kompensāciju pierobežas zemju īpašniekiem 0
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ceturtdien, tiekoties ar Krāslavas novada iedzīvotājiem, solīja taisnīgu kompensāciju tiem pierobežas zemju īpašniekiem, kuru īpašums būs nepieciešams valsts drošībai.
Aizsardzības ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka Sprūds, informējot par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma nosacījumiem, norādījis iedzīvotājiem, ka katrs zemes īpašnieks tiks uzrunāts individuāli par nepieciešamību atsavināt viņa īpašumā esošo zemi. Īpašums tikšot novērtēts taisnīgi un taisnīga būs arī atsavināšanas atlīdzība.
Ministrs tic, ka iedzīvotāji izprot valstij radītos draudus un nepieciešamību stiprināt drošību, tāpēc viņš cer uz veiksmīgu dialogu. Kopumā valsts drošībai nepieciešami aptuveni 2000 hektāru pierobežas zemes, kas ir 0,15% no Latvijas pierobežas teritorijas.
Jau ziņots, ka 17.jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma” projektu, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likums vēl jāpieņem parlamentam.
Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024.gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra.
Latgalē pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir izveidotas inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” un citi. Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē.
Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas. Tiek veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā. Turpinās 400 kilometru garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana.
Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.
