Latvijas instances, SPKC, izplata sabiedrībai informāciju, no kā ir jāuzmanās 29
Kā izplatās Nipah vīruss?
Nipah vīrusa dabīgais rezervuārs ir augļēdāji sikspārņi, kuri paši parasti neslimo, bet izdala vīrusu ar siekalām, urīnu un fekālijām. Vīrusa starpsaimnieki var būt cūkas (visbiežāk) un citi dzīvnieki, kas inficējas no sikspārņiem un sava starpā, pēc tam var pārnest vīrusu cilvēkiem. Cilvēks var inficēties:
– tieša kontakta laikā ar inficētiem sikspārņiem vai to izdalījumiem;
– lietojot uzturā ar sikspārņu izdalījumiem piesārņotu pārtiku, piemēram, augļus vai svaigu palmu sulu;
– tiešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem (piemēram, cūkām) vai to piesārņotu vidi;
– lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu inficētu dzīvnieku gaļu;
– tieša kontakta laikā ar inficētu cilvēku, viņa izdalījumiem vai ķermeņa šķidrumiem (asinīm, siekalām, urīnu u.c.) sadzīves apstākļos, ārstniecības iestādē vai laboratorijā;
– tuva kontakta apstākļos (klepojot vai šķaudot tuvā distancē) ar elpceļu pilieniem.
Slimības simptomi
Nipah vīrusa infekcijas klīnisko izpausmju spektrs ir plašs – tā var noritēt gan bez simptomiem, gan smagas, dzīvību apdraudošas slimības formā. Inkubācijas periods parasti ir no četrām līdz 14 dienām. Biežākie simptomi ir:
– drudzis, galvassāpes, vispārējs nespēks, muskuļu sāpes;
nelabums, vemšana;
– elpceļu simptomi (klepus, iekaisis kakls) un apgrūtināta elpošana;
– encefalīts – miegainība, reibonis, apziņas traucējumi un citas neiroloģiskas pazīmes;
– smagos gadījumos iespējami krampji, koma un nāve.
Letalitāte svārstās 40–75 % robežās, atkarībā no vīrusa celma un pacientu aprūpes iespējām. Pašlaik nav pieejamas specifiskas zāles vai vakcīnas pret Nipah vīrusa infekciju. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomu smagumu un nodrošināt atbalstošu terapiju.
Kā mazināt inficēšanās risku ar Nipah vīrusu?
Ceļotājiem uz Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīm ieteicams:
– ievērot roku higiēnu – bieži un rūpīgi mazgāt rokas vai dezinficēt tās ar roku dezinfekcijas līdzekli;
– izvairīties no tieša kontakta ar sikspārņiem un ar to izdalījumiem (siekalām, urīnu, fekālijām) piesārņoto vidi;
– nepieļaut sikspārņu piekļuvi dzīvojamām telpām, pārtikai un ūdens avotiem;
– nelietot uzturā augļus, kas varētu būt piesārņoti ar sikspārņu izdalījumiem;
– nelietot uzturā termiski neapstrādātu (nepasterizētu) palmu sulu;
– augļus pirms lietošanas rūpīgi mazgāt un, ja iespējams, mizot;
– izvairīties no tieša kontakta ar dzīvniekiem, īpaši cūkām;
– lietot uzturā tikai labi termiski apstrādātu dzīvnieku gaļu;
– izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem;
– apmeklējot veselības aprūpes iestādes, ievērot infekciju kontroles pasākumus, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus (tostarp respiratoru), kā arī rūpīgi mazgāt un dezinficēt rokas.
Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar Jūsu un citu cilvēku veselību, izmantojiet tikai oficiālus un uzticamus informācijas avotus un rekomendācijas!
