Mūžīgajā sasalumā atrastais “zombiju vīruss” var izraisīt jaunu, globālu pandēmiju. Tie var būt miljonu gadu veci 59
Cilvēce saskaras ar dīvainiem jauniem, šausmīgiem pandēmijas draudiem, brīdina zinātnieki. Viņi saka, ka senie vīrusi, kas iesprostoti Arktikas mūžīgajā sasalumā, kādu dienu varētu tikt atbrīvoti globālās sasilšanas dēļ uz Zemes un izraisīt jaunas pandēmijas uzliesmojumu. Tas teikts The Guardian materiālā.
Pētnieki jau ir aprakstījuši šo Metuzala mikrobu celmus vai, kā tos sauc arī par “zombiju vīrusiem”. Zinātnieki ir pauduši bažas, ka jauno, globālo ārkārtas situāciju varētu izraisīt nevis zinātne un jauna slimība, bet gan tālās pagātnes slimība.
“Pašreizējā pandēmijas draudu analīze ir vērsta uz slimībām, kas varētu rasties dienvidu reģionos un pēc tam izplatīties uz ziemeļiem. Taču maz uzmanības ir pievērsts uzliesmojumam, kas varētu rasties tālākajos ziemeļos un pēc tam izplatīties uz dienvidiem,” sacīja franču ģenētiķis Žans Mišels Klaverī.
2014. gadā zinātnieku grupu Sibīrijā izolēja dzīvus vīrusus un pierādīja, ka tie joprojām var inficēt vienšūnu organismus, pat ja tie tūkstošiem gadu bija aprakti mūžīgajā sasalumā.
Turpmākie pētījumi, kas publicēti 2023. gadā, parādīja, ka pastāv vairāki dažādi vīrusu celmi no septiņām dažādām Sibīrijas vietām un ka tie var inficēt kultivētās šūnas. Viens vīrusa paraugs bija 48 500 gadus vecs. “Mūsu izolētie vīrusi spēja inficēt tikai amēbas un nerada draudus cilvēkiem,” sacīja pētniece.
Zinātnieki tāpat ir identificējuši baku vīrusu un herpesvīrusu genoma pēdas, kas ir labi zināmi cilvēku patogēni.
Mūžīgais sasalums klāj piektdaļu ziemeļu puslodes un sastāv no augsnes, kas ilgu laiku ir bijusi sasaluma zonā. Zinātnieki atklāja, ka daži slāņi sasaluši ir simtiem tūkstošu gadu.
Izšķirošais ir tas, ka mūžīgais sasalums ir auksts, tumšs un nesatur skābekli, kas ir ideāli piemērots bioloģiskā materiāla saglabāšanai. “Jūs varat ievietot jogurtu mūžīgajā sasalumā, un tas saglabās savas īpašības pēc 50 000 gadu,” sacīja zinātniece.
Bet mūžīgais sasalums visā pasaulē mainās. Planētas galveno ūdens rezervju augšējie slāņi – Kanādā, Sibīrijā un Aļaskā – kūst, jo klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē Arktiku. Meteorologi saka, ka reģions sasilst vairākas reizes ātrāk nekā vidējais globālās sasilšanas temps.
Tomēr vistiešākais risks nav mūžīgā sasaluma tieša kušana. Bīstamību rada vēl viena globālās sasilšanas ietekme: Arktikas jūras ledus izzušana. Tas ļauj palielināt kuģniecības, transporta un rūpniecības attīstību Sibīrijā. Plānots veikt liela mēroga kalnrūpniecības operācijas, kas radīs milzīgas bedres dziļajā mūžīgajā sasalumā. Šīs operācijas atbrīvos milzīgu skaitu patogēnu, kas tur joprojām atrodas. Kalnrači ieelpos vīrusus, tāpēc mēs sagaidām kaitīgas sekas, to paredz zinātnieki.
Viņi uzskata, ka mūžīgais sasalums tā dziļākajā līmenī var saturēt vīrusus, kas ir līdz pat miljonam gadu veci. Šī iemesla dēl zinātnieki strādā pie plāniem izveidot karantīnas telpas un medicīniskās zināšanas, kas varētu precīzi noteikt agrīnus slimības gadījumus un ārstēt tos uz vietas, lai ierobežotu infekcijas izplatību.
Kopumā zinātnieki ir saskaitījuši aptuveni 1,67 miljonus vīrusu, kas inficē zīdītājus un putnus. Tiek uzskatīts, ka līdz 827 000 no tiem var inficēt cilvēkus.
