Mobilizācija, sodi un cietums: ES gatavo vīriešu deportāciju uz Ukrainu – kas viņus sagaida? 0
Eksperti skaidro, kādos apstākļos iespējama ukraiņu piespiedu izraidīšana, vai pastāv šādi juridiskie mehānismi un kādi ierobežojumi darbojas ES.
Vācija atbalsta Ukrainas centienus saglabāt mobilizācijas un cilvēkresursus, tāpēc Berlīnē tiek izstrādāti mehānismi ukraiņu bēgļu atgriešanai dzimtenē. To 14. aprīlī kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Viņš uzsvēra, ka Vācija saprot un atbalsta Ukrainas politiku ierobežot iesaukuma vecuma vīriešu izceļošanu kara laikā.
“Mēs atbalstām Ukrainas centienus ierobežot iesaukuma vecuma vīriešu izceļošanu uz ES. Tas ir absolūti nepieciešams, lai Ukraina spētu sevi aizstāvēt, saglabātu sabiedrības vienotību un varētu atjaunot valsti,” sacīja Mercs.
Tāpat tika apspriests jautājums par ukraiņu atgriešanu no Vācijas, kur viņi uzturas pagaidu aizsardzībā. Puses vienojās strādāt, lai šis process būtu organizēts un ērtāks.
Zelenskis uzsvēra, ka īpaša uzmanība jāpievērš tiem vīriešiem, kuri izbraukuši, pārkāpjot Ukrainas likumus, bet palikuši ārzemēs ilgstoši.
Līdz 2026. gada martam Vācijā kara dēļ ieradušies vairāk nekā 1,3 miljoni ukraiņu, no kuriem 349 520 ir vīrieši vecumā no 18 līdz 63 gadiem, kuri izmanto pagaidu aizsardzību.
Atsevišķos gadījumos piespiedu deportācija jau notiek. Deputāts Ruslans Gorbenko norādīja, ka likuma pārkāpējus var piespiedu kārtā nogādāt līdz Ukrainas robežai. Tomēr masveida deportācijai būtu nepieciešams īpašs Vācijas valdības lēmums vai likums.
Tikmēr Ukrainas Valsts robežsardze noliedza apgalvojumus, ka deportētos vīriešus uz robežas sagaida mobilizācijas centri. Ukrainā tiek apspriesti grozījumi Kriminālkodeksā (likumprojekts Nr. 13673), kas paredz bargākus sodus par nelikumīgu izceļošanu:
– līdz 7–9 gadiem cietumā smagos gadījumos
– naudas sodi līdz 170 000 grivnu
– līdz 3 gadiem cietumā par mazāk smagiem pārkāpumiem
– atbildība arī par uzturēšanās termiņa pārsniegšanu ārzemēs
Iespējams izvairīties no kriminālatbildības, ja persona 3 mēnešu laikā brīvprātīgi atgriežas Ukrainā un ziņo par pārkāpumu.
Deputāts Bohdans Kicaks brīdina, ka piespiedu atgriešana var izraisīt jaunu migrācijas vilni uz citām ES valstīm. Piespiedu atgriešana var attiekties uz personām, kuras:
– izmantojušas viltotus dokumentus
– nelikumīgi šķērsojušas robežu
– ļaunprātīgi izmantojušas statusu (piemēram, fiktīva invaliditāte)
Tomēr juristi uzsver: cilvēkus, kas uzturas legāli (piemēram, ar pagaidu aizsardzību), parasti nedeporē.
Eksperti uzskata, ka masveida deportācija pēc iesaukuma vecuma principa ir maz ticama, jo:
– tas varētu tikt uzskatīts par diskrimināciju
– ES tiesību akti to neparedz
– tas varētu pārkāpt cilvēktiesības
Eksperti uzskata, ka Polija, visticamāk, neatbalstīs ukraiņu vīriešu masveida atgriešanu, jo tā ir ieinteresēta darbaspēka saglabāšanā.
