Tu esi ar putniem?! Patiesībā tā ir apsveicama izvēle, ja izpildi šo vienu uzdevumu regulāri 0
Putnu vērošana nav tikai patīkams vaļasprieks dabā – tas ir intensīvs kognitīvs uzdevums, kas pārveido smadzeņu struktūru un funkciju. Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Neuroscience, parāda, ka pieredzējušiem putnu vērotājiem (ekspertiem) smadzenēs novērojamas izmaiņas, kas palīdz saglabāt uzmanību, uztveri un darba atmiņu pat vecumdienās.
Pētnieki izmantoja smadzeņu skenēšanu (funkcionālo un difūzijas MRI), lai salīdzinātu 29 pieredzējušus putnu vērotājus (vecumā no 24 līdz 75 gadiem) ar 29 iesācējiem (līdzīga vecuma, dzimuma un izglītības grupā).
Pētījuma dalībniekiem bija uzdevums identificēt putnus: vispirms apskatīt putna attēlu, pēc tam atrast to pašu sugu starp līdzīgām. Kopā 72 mēģinājumi ar 18 sugām (6 vietējām un 12 svešzemju).
Eksperti ievērojami pārspēja iesācējus, īpaši vietējo sugu identifikācijā. Ekspertu smadzenēs novērota paaugstināta aktivitāte trīs galvenajos reģionos: frontoparietālajā zonā (uzmanība un darba atmiņa), intraparietālajā sulkā un ocipitotemporālajā garozā (vizuālā apstrāde).
Šie paši reģioni bija strukturāli blīvāki un sarežģītāki (zemāka difūzija, kas nozīmē augstāku audu blīvumu un labāku neironu savienojumu).
Kā tas saistīts ar novecošanos?
Ar vecumu smadzeņu struktūras sarežģītība un organizācija parasti samazinās – audu blīvums krītas, neironu savienojumi vājinās. Šī tendence novērota abās grupās, bet ekspertu smadzenēs tā bija ievērojami mazāk izteikta.
Tas liecina par kognitīvo rezervi – smadzeņu spēju labāk funkcionēt, neskatoties uz novecošanos vai bojājumiem.
Pētnieki no tā secināja: putnu identificēšanas prasmes apgūšana un regulāra praktizēšana izraisa neiroplastiskumu – smadzenes pārveidojas, lai labāk tiktu galā ar vizuālo meklēšanu, modeļu atpazīšanu, uzmanības sadali un īstermiņa atmiņu.
Šīs izmaiņas saglabājas visu mūžu un var palēnināt ar vecumu saistīto kognitīvo pasliktināšanos.
Kāpēc tieši putnu vērošana ir tik efektīva?
Tā apvieno vairākus smadzeņu procesus vienlaikus – ātru vizuālo meklēšanu un kustības uztveri. Detalizētu modeļu atpazīšanu (putna forma, krāsa, uzvedība). Salīdzināšanu ar uzkrāto zināšanu bāzi (simtiem sugu). Darba atmiņu, lai īslaicīgi turētu informāciju. Tas līdzinās valodas vai mūzikas instrumenta apgūšanai – prasmes, kas zināmas kā neiroplastiskuma veicinātājas.
