Mūža mierā Brāļu kapos 0
Izlasīju “LA” publikāciju “Brāļu kapos apbedīs Latvijas armijas ģenerāli”. Kāds ir pamatojums tam, ka Brāļu kapos apglabā ne jau cīņās kritušu, bet tālu no Latvijas mirušu cilvēku? Olga Bormane
Brāļu kapu komitejas valdes 1928. gada 9. maijā pieņemtie noteikumi par apbedīšanas kārtību Rīgas Brāļu kapos nosaka, ka atdusēties tajos ir tiesības visiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, visiem virsniekiem un instruktoriem, kuri piedalījušies Latvijas 1918. – 1920. gada Neatkarības cīņās, kā arī “vecajiem latviešu strēlniekiem tiem atvēlētajā kapu nodalījumā”, tātad Pirmā pasaules kara strēlnieku pulku dalībniekiem. 1936. gada novembrī noteikumus papildināja ar punktu par instruktoru – Neatkarības cīņu dalībnieku tiesībām tikt apbedītiem Rīgas Brāļu kapos. Līdzās Varoņu ielai, ar ieeju no Strēlnieku vārtiem, atrodas Rīgas Brāļu kapu Strēlnieku nodalījums, kuru izveidoja tiem bijušajiem strēlniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kam nebija tiesību tikt apbedītiem centrālajos Brāļu kapos. Līdz 1940. gada jūlijam Strēlnieku nodalījumā veica 93 apbedījumus.
