Kultūra
Mūzika un deja

Jauno mūzikas talantu spožā daudzveidība0


Pianists Edgars Cīrulis, dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine un saksofonists Aigars Raumanis.
Pianists Edgars Cīrulis, dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine un saksofonists Aigars Raumanis.
Gata Šļūkas zīmējums

Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā, kas šogad notiks 25. februārī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, uz balvu nominācijā “Gada jaunais mākslinieks” pretendē pianists EDGARS CĪRULIS, dziedātāja ILZE GRĒVELE-SKARAINE un saksofonists AIGARS RAUMANIS.

Mūzikas akadēmijas 100. jubilejas gadā šo nominantu sakarā var pamanīt, ka līdzās Jāzepa Vītola iedibinātajām klasiskajām specialitātēm klāt nākušas jaunas – senās mūzikas dziedāšana, džeza klavierspēle un saksofona spēle –, kas liecina par eiropeisku un plaša profila izglītības piedāvājumu Latvijas vienīgajā mūzikas augstskolā.

Lai veicinātu talantīgu un mērķtiecīgu jauno cilvēku izaugsmi, kas ar savu aizrautību nes Latvijas vārdu pasaulē, banka “BlueOrange” piešķirs speciālbalvu 1000 eiro apmērā kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” laureātam tālākajai profesionālajai izglītībai.

Senajā mūzikā un operā

Ilze Grēvele-Skaraine: “Opermūzikā es vēlētos nodziedāt tās lomas, kuras esmu iedomājusies, ka man tās varētu piestāvēt.”
Foto: Karīna Miezāja

Soprāns, dziedātāja ILZE GRĒVELE-SKARAINE ar saknēm ir Latgalē, viņa dzimusi Stirnienē un bērnībā ar mātes atbalstu dziedādama mērojusi desmit kilometru attālo ceļu uz Varakļānu mūzikas skolu. Te apguvusi klavierspēles pamatus, kas ļāvis turpināt mācības Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā.

Dziedātprasmi viņa pilnveidojusi trīs augstskolās –

absolvējot senās mūzikas dziedāšanu ar bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā dziedātājas Airas Rūrānes klasē, studējot Hāgas karaliskajā konservatorijā un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā.

2018. gadā plūkusi uzvaras laurus starptautiskajā konkursā “Ineses Galantes talanti”, 2019. gadā ieguvusi otro vietu starptautiskajā Alīdas Vānes jauno operdziedātāju konkursā.

Kaut arī vairākus gadus viņa ir baroka kora “Collegium Choro Musici Riga” un senās mūzikas ansambļa “A’baronin Ensemble” māksliniece, aizvien biežāk Ilzes spožais soprāns uzmanību piesaista tieši solistes ampluā.

Jūlija vidū Bauskas pilī notikušajā Kurzemes–Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālā “Vivat Curlandia!” spoži izskanēja sievišķības daudzās nokrāsas izgaismojošā Grēveles-Skaraines veidotā programma “La Donna”.

Septembra sākumā Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivālā, izjusti sabalsojoties ar Māra Kupča vadīto baroka orķestri, žilbinošs bija Ilzes sniegums Hendeļa operas “Uzticības gans” koncertuzvedumā.

Viņas balss krāšņoja arī Tālivalža Ķeniņa simtgades svinības.

Ilzes Grēveles-Skaraines vārds vispirms, protams, asociējas ar baroka dziedāšanu, kuras smalkumiem nu pamazām nāk klāt operu āriju emocijas un vēriens.

Jaunā mūziķe teic paldies senās mūzikas guru Mārim Kupčam, kurš uzticējies no pirmā brīža, kad viņa atnākusi uz Mūzikas akadēmijas pirmo kursu kā ērģelniece un vispār nav mācējusi dziedāt.

Vēlāk gluži kā eņģelis blakus bijusi dziedātāja Aira Rūrāne, kura iedvesmojusi opermūzikai. Bet, studējot maģistrantūrā, savu roku Ilzes talanta spodrināšanā pielicis Krišjānis Norvelis.

Šobrīd Ilze Grēvele-Skaraine strādā kā pieaicinātā docētāja Senās mūzikas katedrā Mūzikas akadēmijā, kā arī mēro ceļu uz Rēzeknes mūzikas skolu, kur viņu gaida visjaunākās paaudzes dziedātāji. Bet pati turpina apgūt vokālo meistarību LNO solista Rinalda Kandalinceva vadībā.

Iespēja būt uz skatuves kopā ar savu pedagogu arī ir ļoti iedvesmojoša, saka Ilze.

Riharda Dubras pirmajā operā “Suitu sāga”, kur Ilze debitēja galvenā varoņa Johana mīļotās, Polijā nolūkotās un uz Alsungu atvestās Barbaras lomā, Rinalds Kandalincevs iejutās viņas varones vīra Johana Ulriha tēva un priestera ādā.

“Opermūzikā es vēlētos nodziedāt tās lomas, kuras esmu iedomājusies, ka man tās varētu piestāvēt,” saka Ilze, “jo nu jau astoņos senajā mūzikā aizvadītajos gados mazie sapnīši ir piepildīti”.

Viens no tādiem bijis studiju gados Nīderlandē kopā ar dziedātāju no Austrālijas un no Portugāles izveidotais soprānu trio “Le Voci delle Grazie”, ar kuru muzicēts gan Itālijā, gan Francijā, gan citur senās mūzikas ansambļu rezidencēs.

Džeza pianists un komponists

Edgars Cīrulis: “Cenšos ar mūziku veicināt sapratni starp cilvēkiem, kā arī raisīt unikālu un patiesu piedzīvojumu.”
Publicitātes foto

Džeza pianists, komponists un aranžētājs vienā personā EDGARS CĪRULIS nāk no Inčukalna. Trīs gadu vecumā saņēmis vecāku dāvanu – mazas spēļu klavierītes sintezatoru.

Vecāki atbilstoši savam uzvārdam mīlējuši mūziku

un dažus gadus vēlāk ierādījuši dēlam ceļu uz Inčukalna mūzikas skolu, kur Edgars iesaistījies pūtēju orķestrī.

J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas vidusskolā klavieres apguvis pie pedagoga Raimonda Petrauska, bet kompozīciju – pie skaņraža Andra Dzenīša. Mūzikas akadēmijā klavieru pedagogi bija Madars Kalniņš un Viktors Ritovs.

Izbaudījis izglītības iespējas Rīgā un krietnu radošu pieredzi ambiciozajā un pārgalvīgajā džeza grupā “Ainavisti” ,

kurā viņš bija līderis, komponists un menedžeris, Edgars Cīrulis pārcēlās uz Dāniju un nu Olborgas Karaliskajā mūzikas akadēmijā apgūst maģistra grādam nepieciešamās zināšanas, iemaņas un pieredzi džeza klavierspēlē un kompozīcijā. Jaunā mūziķa radošajā biogrāfijā izceļas līdzdalība džeza apvienībās “Ainavisti “,”Eguanimity Trio”, “Skagerrak” un “Aisma”.

Kā džeza pianists Edgars Cīrulis ir izteikti tendēts uz tā dēvēto skandināvisko skolu,

nebūt nezaudējot savu īpatnējo pieeju, kurā ļoti jūtams viņa kā komponista impulss – tā teicis mūsu Mūzikas akadēmijas džeza katedras profesors Indriķis Veitners.

Kopš 2018. gada Edgars Cīrulis pats ir klavieru un kompozīcijas privātskolotājs.

Jautāts par pianistiem, kuri viņu iedvesmo, Edgars uzreiz nosauc Lailu Meisu: “Amerikāņu pianists. Nupat 10. februārī šķīrās no dzīves. Esmu viņu klausījies kopš savas dzimšanas. Mans tētis bija liels šī mūziķa fans. Man patīk Meisa spēles melodiskums un radošā pieeja instrumentam.”

Aizvadītā gada aprīlī, apvienojot trīs mākslas formas – literatūru, vizuālo mākslu un mūziku –, klajā nāca viņa albumgrāmata “Aisma Book 1”. Tās pamatā ir Edgara un Jāņa Ločmeļa kopīgi rakstītā pasaka par meitenes Aismas bērnību, kuru skaņās līdz ar pašu Cīruli uzgleznoja viņa sapulcētie mūziķi no Itālijas, Dānijas, ASV un Latvijas – dziedātājas Artas Jēkabsones personā.

Protestējot ar saksofonu

Aigars Raumanis: “Nepalīdz uzslavas, bet spārno jauni, sarežģīti skaņdarbi, lai pierādītu, ka it viss ir pa spēkam.”
Foto: Karīna Miezāja

Saksofonists AIGARS RAUMANIS ir daudzpusīgi radoša personība. Pagājušā gadā par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošām aktivitātēm saņēmis JVLMA Gada balvu jaunajam mūziķim.

Bērnudārzā sapņojis par pavāra profesiju,

līdz astoņu gadu vecumā zēna dotības pamanījusi klavieru pulciņa skolotāja un ieteikusi mācīties mūziku.

Lai nopirktu pirmo instrumentu, saksofonu, vecāki ņēmuši kredītu un uz kādu laiku atlikuši mājas būvēšanu. Tālākais bijis paša Aigara ziņā – ar dalību konkursos, uzvarām un “Grand Prix” balvām.

Rīgā meistarību kaldinājis pie latviešu saksofonspēles grandiem Oskara Petrauska un Arta Sīmaņa. Šogad apmaiņas programmā devies uz Sibēliusa akadēmiju Helsinkos pie profesora Jonatāna Rautiolas.

“Nepalīdz uzslavas, bet spārno jauni, neiepazīti, sarežģīti skaņdarbi, lai pierādītu, ka it viss ir pa spēkam,” saka Aigars Raumanis.

Viņš muzicē kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas saksofonistiem, sadarbojas ar ērģelnieku Aigaru Reini, koklētāju Līgu Griķi un citiem māksliniekiem, komponē, aranžē. Atrod laiku arī jauno saksofonistu mācīšanai Salaspils mūzikas skolā.

Jaunais saksofonists ir pirmatskaņojis Paula Dambja “Blaumanis brauc uz Brakiem” saksofonam un orķestrim, Jāņa Lūsēna “Mīlestība un piedošana” diviem saksofoniem un korim, Andra Dzenīša “Pierrot” saksofonam solo, kā arī Andrievu Alksni, Alvi Altmani, Edgaru Mākenu un citus jaunākās paaudzes komponistus.

Arī komponēšanā jaunā mūziķa sirds ir plaša – viņš radījis skaņdarbus piecām koklēm, saksofonam un klavierēm četrrocīgi, piecām koklēm un klavesīnam, kā arī flautai, vijolei, altam, čellam un elektronikai.

Šogad februārī viņa darbus Ilzes un Aigara Reiņu sniegumā dzirdēs Izraēlā, aprīlī – Baltkrievijā un Lietuvā.

Raumanis aktīvi koncertē ar saksofonu kvartetu “Atomos”, “Baltijas Jūras saksofonu kvartetu” un “Trio Tesengus”. Muzicējis vadošo Latvijas orķestru sastāvos, kā arī solista ampluā.

Viņa repertuārs ir ļoti plašs, ietverot arī vairākus īpaši viņam rakstītus jaundarbus un pat koncertžanra darbu pirmatskaņojumus.

Lai atminamies kaut vai tikai eksplozīvi satricinošo Raumaņa sniegumu “Aģenta Sax” lomā Platona Buravicka koncertā saksofonam un orķestrim “Plastmasas temperatūra” pērn septembrī Lielajā ģildē un šogad Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”.

Saistītie raksti

Cik tehniski spoži, protesta emocijām uzlādēts, jaunais mūziķis tieši un atkailināti kaunināja visus dabas piesārņotājus!

Kad publika, aizrautīgās, emocionālās un brīvās Aigara saksofona spēles pārņemta, pāršalca skaļās ovācijās, režisore un producente Dzintra Geka man sacīja: “Jā, ir piedzimis jauns, lielisks mākslinieks.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Kultūra
“Zvaigžņu karu” aktieris Endrū Džeks miris no Covid-19
4 stundas
LE
LETA
Kultūra
Lietuvas valdība atvēlēs 4,5 miljonus eiro, lai segtu Covid-19 krīzes nodarītos zaudējumus kultūras nozarei 1
16 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbus par 29,9 miljoniem veiks piegādātāju apvienība “SBSC”
20 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Ekonomika
Dīkstāves pabalstu varētu saņemt 20 000 pašnodarbināto un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju
1 stunda
LA
LA.LV
Dabā
Šā gada marts bijis 6. siltākais kopš 1924. gada
27 minūtes
LE
LETA
Latvijā
No ārvalstīm iebraukušajiem aizliedz pārvietoties ar sabiedrisko transportu 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Diennaktī rekordliels ar Covid-19 saslimušo skaits – 48 cilvēki
2 stundas
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: Ķīna draugs, bet patiesība dārgāka
4 stundas