NATO aizsardzības izdevumi liks Krievijai drebēt bailēs, brīdina bijusī alianses amatpersona 0
Krieviju varētu satraukt NATO valstu straujais aizsardzības izdevumu pieaugums, tā uzskata bijušais NATO un Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ierēdnis Nikolass Viljamss. Viņš NATO plānus palielināt ieguldījumus aizsardzībā nosaucis par vēsturisku soli, vēsta “Sky News”.
Komentējot NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes paziņojumus par alianses aizsardzības budžeta palielināšanu, Viljamss norādīja, ka pašreizējais investīciju apjoms esot nozīmīgs pavērsiens.
“Es domāju, ka šis ir patiesi vēsturisks brīdis. Cilvēki nenovērtē šo skaitļu nozīmīgumu. Ļaujiet man minēt piemēru: salīdzinot ar 2014. gadu, kad Krievija anektēja Krimu, eiropieši un kanādieši katru gadu tērē par 504 miljardiem dolāru vairāk nekā toreiz. Papildu 504 miljardi dolāru katru gadu,” sacīja Viljamss.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrībā bieži tiek runāts par NATO vājajām vietām, taču vienlaikus pieaugošās aizsardzības spējas vidējā termiņā varētu būtiski mainīt situāciju. “Pieaugošais potenciāls vidējā termiņā, manuprāt, liks Krievijai, ja tā drīkstu teikt, drebēt bailēs,” sacīja Viljamss.
NATO atgriežas pie kolektīvās aizsardzības modeļa
Viljamss norādīja, ka NATO pēc gadiem, kad galvenā uzmanība tika pievērsta krīžu pārvaldībai tādās misijās kā Afganistānā un Lībijā, atkal koncentrējas uz kolektīvās aizsardzības stiprināšanu.
Viņaprāt, pašreizējie ieguldījumi aizsardzībā un militārās rūpniecības attīstībā liecina, ka Krievija apzinās risku atkārtot situāciju, kāda bija 20. gadsimta 80. gados, kad NATO un ASV pārspēja Padomju Savienību gan militāro izdevumu, gan tehnoloģisko spēju ziņā.
“Milzīgās izmaksas, ko pašlaik piesaista aizsardzības sektors, kā arī aizsardzības rūpniecība, manuprāt, aizēno faktu, ka krievi ir noraizējušies un baidās no 20. gadsimta 80. gadu situācijas atkārtošanās,” viņš uzsvēra.
Eiropa gatavojas lielākai lomai aizsardzībā
Tikmēr izdevums “The Economist” iepriekš vēstīja, ka Vācijas 45. tanku brigāde Lietuvā veic mācības pie Baltkrievijas robežas, gatavojoties iespējai aizstāvēt reģionu krīzes gadījumā.
Vācija pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām pastāvīgi izvieto savu karaspēku ārvalstīs. Šis solis saistīts arī ar bažām par ASV militārās klātbūtnes samazināšanos Eiropā un nepieciešamību NATO valstīm stiprināt spēju aizsargāt Austrumeiropu.
Sabiedrotie arvien vairāk diskutē par to, kā nodrošināt reģiona aizsardzību arī gadījumā, ja ASV iesaiste nākotnē kļūtu ierobežotāka.
