Nav viegli būt mediķim Latvijā, vēl grūtāk – būt pacientam, atzīst kardiologs 89
Katru dienu savā kardiologa darbā domāju no vienas puses par veselības aprūpes sistēmu Latvijā un no otras – par cilvēku pašu atbildību pret savu veselību, tā ierakstu savā Facebook lapaspusē sāk kardiologs Andris Skride.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka nav viegli būt mediķim Latvijā. “Pārguruši, necilvēcīgi garās darba stundās izdegšanas robežas sasnieguši vai pārkāpuši, nepietiekami atalgoti, birokrātijas nogurdināti. Vecie dodas pensijā, jaunie — projām. Jau gadu desmitiem veselības aprūpe Latvijā atrodas tādā kā kara zonā. Hroniski trūkst naudas. Kad nauda ir, vismaz kaut cik, to vienmēr pavada bažas un šaubas par efektīvu izlietojumu.”
Vēl grūtāk ir būt pacientam Latvijā, to atzīst pats kardiologs. “Nepieejami speciālisti. Nepieejami medikamenti. Augsti ārstēšanās izdevumi. Pacientu tiesības bērna autiņos. Taču pacientu ir daudz. Un rodas arvien vairāk. Pirmkārt, iepriekšminētie iemesli. Otrkārt,
pēc koriģēšanas izmisīgi kliedz dzīvesveida tendences.”
Latvijā ir zemākais veselīgi nodzīvoto gadu skaits starp ES valstīm, savukārt alkohola patēriņā esam līderi OECD valstu vidū. Esam smēķējošo vīriešu skaita līderpozīcijās Eiropā — mūsu valstī smēķē 49 % vīriešu.
Ievērojami vēlamo līmeni pārsniedz vidējais sāls patēriņš — Skride to sauc par bendi Nr. 1.
Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir galvenais nāves iemesls Latvijā.
Pēc PVO datiem, Latvijā sporto tikai 5 % pieaugušo, bet jaunākais pacients ar lieko svaru un 2. tipa diabētu ir vien septiņus gadus vecs.
Bērni, pusaudži, pieaugušie — visi aptaukojas. Tas nav estētisks jautājums, tā ir hroniska slimība.
Iepriekšējos četrus gadus, strādājot Saeimā, cīnījos pret neveselīgiem paradumiem, ieviešot lielāku akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem un cigaretēm, iekasēto naudu novirzot zālēm, arī onkoloģisko slimību ārstēšanai, atzīst mediķis, norādot, ka dažas cīņas arī zaudējis, piemēram, par kaloriju norādīšanu alkoholisko dzērienu etiķetēs, bet Skride sola nepadoties.
Varētu atzīst, ka varētu iebilst, ka “tas, ko iesākam ar savu dzīvi, ir katra paša darīšana, tomēr tas nav arī tik vienkārši — tamlīdzīgas izvēles rada milzīgu slogu jau tā novājinātajai veselības aprūpes sistēmai.”
Treškārt, faktors, kas ietekmē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, ir sabiedrības novecošanās.
Demogrāfijas tendences liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk. Ja laikus nav ieguldīts savā veselībā — aktīvs dzīvesveids, ieskaitot sabalansētu uzturu, nav kļuvis par ikdienas normu, seniora vecumu lielai daļai nākas pavadīt labākajā gadījumā istabā vai ārsta kabinetā.
Ko ar šo ierakstu gribēju pateikt, retoriski vaicā kardiologs. Īsumā — ir pēdējais brīdis sākt dzīvot veselīgāk, lai pie ārsta vajadzētu doties iespējami retāk.
“Protams, veselīgs dzīvesveids nav panaceja, taču es gribētu teikt — kopā ar ikgadēju vizīti pie ģimenes ārsta panākumu ķīla gan.”
