Latvijā
Izglītība

Neērts jautājums – kāpēc nedzirdam arī Latvijas ebrejus?12


Māris Antonevičs
Māris Antonevičs
Foto: Timurs Subhankulovs

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pēc skandalozā Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksta amerikāņu izdevumā “National Interest”, kurā viņš attaisno un pamato Baltijas valstu okupācijas nepieciešamību 1940. gadā, jau bijušas dažādas reakcijas, un tās arvien turpina parādīties.

Piemēram, vācu vēsturnieki nupat bija pauduši sašutumu, ka Krievijas vēstniecība Berlīnē esot viņiem nosūtījusi uzaicinājumu (varot uztvert arī kā norādi…) izmantot šo publikāciju kā zinātnisku avotu savā darbā. Lieki teikt, ka ar zinātni tam maz sakara.

Atkāpe – Putins, protams, nelieto vārdu “okupācija”, bet gan “inkorporācija”, kas acīmredzot tagad Maskavā skaitās atļautais vārds (ir versija, ka to apritē ieviesis bijušais Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kuru daudzi uzskata arī par konkrētās publikācijas iedvesmotāju, lai gan tie ir tikai minējumi).

Ļoti iespējams, ka tas tagad parādīsies arī vienas zināmas Latvijas partijas leksikā, jo no vārda “okupācija” šīs partijas politiķi jau gadu desmitiem bēg kā velns no krusta.

Uz Putina publikāciju jau nākamajā dienā ar paziņojumu reaģēja Latvijas Ārlietu ministrija, un tajā pašā laikā arī Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrija. “Ar nožēlu jākonstatē, ka mūsdienu Krievijas varas iestādes joprojām nav gatavas objektīvi vērtēt padomju režīma atbildību par Otrā pasaules kara izraisīšanu un neskaitāmiem noziegumiem pret Eiropas, Krievijas un tās kaimiņvalstu tautām,” teikts Latvijas ĀM paziņojumā.

Visticamāk, šādu nožēlu nāksies izteikt vēl ne reizi vien, jo grūti iedomāties, ka Krievijas oficiālā pozīcija kaut kad pārskatāmā nākotnē varētu mainīties.

Tomēr, lai saglabātu ilūziju, jāatzīmē, ka arī Krievijā reakcija nav bijusi viennozīmīga. Ir pausti viedokļi, ka Putina nostāja ir nepieņemama. Citēšu tikai vienu no tiem, žurnālista Konstantīna Egerta teikto intervijā radio “Eho Moskvi”: “Krievijā maz runā par šo datumu (..), taču nupat bija Baltijas valstu okupācijas 80. gadadiena. Es ceru, ka kādreiz par to Krievijā mierīgi kā par patiesību runās ne tikai šajā radio un dažās neatkarīgās interneta vietnēs.”

Tomēr ir vēl kāds paziņojums, kuru vērts īpaši atzīmēt – to savā interneta mājaslapā publicējusi Lietuvas Ebreju biedrība, un tam likts ass virsraksts: “Nerunājiet mūsu vārdā, Krievijas prezidenta kungs!”

Putina raksta atklāsmes tajā bez aplinkiem nosauktas par meliem un norādīts, ka Lietuvas ebreju kopiena, kurai pirmskara neatkarīgajā valstī bijusi nodrošināta iespēja darboties politika un biznesā, vēlāk cietusi ne tikai no nacisma, bet arī no padomju režīma.

Daudzi tika izsūtīti uz Sibīriju, vajāti un ierobežoti etniskās piederības dēļ. “Jā, vairākus ebrejus, kā arī citu etnisko kopienu pārstāvjus apbūra komunistiskās propagandas utopijas un kreisums, turklāt ebrejiem bija ārkārtīgi svarīgi glābt sevi no Hitlera sekotājiem. Taču lielākā daļa Lietuvas ebreju nevēlējās padomju varu,” teikts biedrības paziņojumā.

Un pats galvenais: “Putina kungam nevajadzētu melot, ka Lietuvas okupācija tika veikta, ievērojot visas attiecīgā perioda starptautiskās tiesības un nacionālos likumus. Tā bija plānota neatkarīgo valstu sagrābšana, okupācija un aneksija un starptautisko tiesību pārkāpums.”

Visu cieņu! Šis paziņojums ir īpaši svarīgs, zinot, ka Kremlis bieži savus politiski vēsturiskos uzbrukumus Baltijas valstīm, Ukrainai un Polijai mēdz piesegt ar dažu pietuvināto ebreju organizāciju atbalstu un pasniedzot to kā cīņu pret “nacisma atdzimšanu”.

Tas ir tālredzīgs gājiens, zinot, cik jūtīga Rietumos ir holokausta tēma. Taču te rodas neērts jautājums – kāpēc jautājumā par Baltijas okupāciju dzirdam Lietuvas ebreju kopienas balsi, bet ne Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes nostāju. Vai viņiem tas nešķiet būtiski?

Saistītie raksti

Neviļus acu priekšā uzpeld attēls, kur organizācijas vadītājs Arkādijs Suharenko kādā Kremļa organizētā pasākuma dalībnieku grupā pozē foto kopā ar Putinu. Vai gan pēc tam vēl būtu drosme kaut ko skaļi iebilst pret Krievijas meliem?

Bet tā nu iznāk, ka Suharenko vadītās biedrības tēls lielas sabiedrības daļas apziņā saistās vienīgi ar cīņu par tā saukto ebreju īpašumu restitūciju un kāroto 40 miljonu eiro kompensāciju.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IJ
Ieva Janelsiņa
Kultūra
Jaunā teātra sezona ir klāt. Ar kādām prasībām tagad jārēķinās skatītājiem?
Speciālreportāža 2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Baltkrievijā dzīvību zaudējis protestētājs, vairāki desmiti ievainoti
14 minūtes
LE
LETA
Kultūra
Mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips
53 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Levits aicina izmeklēt Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu procesu
30 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Kā atšķiras un sakrīt krievvalodīgo interešu aizstāvju viedokļi? Priekšvēlēšanu duelī “Cīņa par Rīgu” Inna Djeri un Jānis Kuzins 1
1 stunda