Foto – Shutterstock

VVC aicinājums runāt valsts valodā adresēts ne tik daudz krieviem, kā pašiem latviešiem 27

Tas, ka Valsts valodas centra (VVC) nesen izplatītais aicinājums lietot valsts valodu darbavietās izraisīs kārtējos nepamatotos Krievijas propagandas uzbrukumus, bija paredzams un neizbrīna. Jo šī kaimiņvalsts propaganda izmanto jebkuru ieganstu, lai baltu sauktu par melnu un otrādi un musinātu “viņiem nevajag, lai mēs zinām latviešu valodu, bet vajag, lai zinām savu vietu” (skat., piemēram, publicista un diplomāta M. Demurina 23. janvāra publikāciju Krievijas tautiešu atbalsta fonda mājaslapā www.pravfond.ru). Taču neizpratni raisa tas, ka arī dažs pašmāju politiķis VVC aicinājumu ir pārpratis, piemēram, pirmdien, 26. janvārī, “LA” publicētajā intervijā “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars kā “nacionālā radikālisma” piemēru min tieši šo aicinājumu un pauž: “Valsts valodas centrs mēģina piespiest, lai cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, ikdienā runā latviski arī ģimenē vai darba vietā. Tas ir neveiksmīgs paziņojums, iespējams, izņemts no konteksta, bet Krievijas propaganda to var ļoti labi izmantot.”

Taču VVC 16. janvāra paziņojumā nekā tāda nav – par ģimeni tajā nav bilsts ne vārda, bet izskaidrotas valsts valodas pamatnostādnes. A. Kampars VVC aicinājumā ir izlasījis to, kā tur nebūt nav, vai arī nav lasījis to vispār, bet tikai pamanījis Krievijas masu saziņas līdzekļos sacelto kņadu par to.

“Ja cilvēks grib pārprast, tad viņš pārprot,” saka Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, stāstot par citu gadījumu – viņš ir saņēmis kāda uzņēmēja vēstuli ar pārmetumiem “jūs tur slikti darījāt”, taču pēc vēstules satura ir skaidrs, ka uzņēmējs nav lasījis materiālu. Jā, valsts un pašvaldību darbiniekiem ir jārunā valsts valodā, un tas attiecas uz situāciju, kad viņi apmeklētāja klātbūtnē risina viņa problēmas. Cita lieta, ja viņi kabinetos sarunājas par savām privātām darīšanām.

M. Baltiņš uzsver: vienmēr ir bijis skaidrs, ka Valsts valodas likums neattiecas un nevar attiekties uz privāto saziņu. Taču ir daļa cilvēku, kuri nav lasījuši ne likumu, ne VVC aicinājumu, un savas emocijas uzkurina tikai citu sacītā vai rakstītā iespaidā, bet pats ļaunākais, ka ir cilvēki, kuri grib pārprast.

“Ir valsts nostādnes, kuras ir definētas likumos, un mēs neko vairāk kā esošo nostādņu īstenošanu labas prakses līmenī arī ne no viena negaidām,” uzsver direktors. VVC turpinās pārbaudīt to, ko līdz šim, – vai valsts valodu lieto amatpersonas, pildot profesionālos pienākumus; vai veikalos preču marķējums ir valsts valodā utt.

Stāstot, kāpēc tapa 16. janvārī publiskotais aicinājums, VVC valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna piemin, ka vairākkārt saņemti gan cilvēku iesniegumi, gan telefonzvani par to, ka iestāžu darbinieki savā starpā sarunājas svešvalodā, un jautājumi, kāpēc tas netiek risināts.

“Nav tādu normatīvo regulējumu, kurā tiktu pateikts, ka tā nedrīkst, tāpēc mēs nācām klajā ar šo aicinājumu uz sapratni, vedinot cilvēkus aizdomāties, kas ir valsts valoda, un padomāt par ētiskām lietām un to, kā izturamies pret sabiedrības locekļiem mums blakus,” teic S. Pāvulēna.

M. Baltiņš uzsver, ka aicinājums adresēts ne tik daudz mazākumtautību cilvēkiem, bet gan valstsnācijas pārstāvjiem, kuri ne vienmēr iedomājas par to, ko liecina viņu stāja un valoda valsts valodas politikas nostādņu kontekstā. Jo arvien mudinām cittautiešus apgūt valsts valodu, un daudzi to arī labā līmenī prot, taču tajā pašā laikā neradām viņiem iespēju sadzīvē runāt latviski. Piemēram, divi vilcienu konduktori sarunājas latviski, taču, kad pienāk trešais, abi pāriet uz krievu valodu. Kaut arī kolēģis ar pasažieriem ļoti veikli sarunājas valsts valodā.

Kā ir citur?

Nesen kolēģis stāstīja, ka, ceļojot Īrijā, pamanījis, ka tur ēdināšanas uzņēmumos klientus apkalpo daudzi izceļotāji no Latvijas, un puisim, kuram uz vārda kartītes rakstīts “Janis”, viņš savu pasūtījumu izteicis latviski. Viesmīlis arī to sapratis un pieņēmis, taču klientam rēķina summu nosaucis angliski, jo ievēro noteikumu, ka tā jādara, lai izslēgtu pārpratumus.

Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis stāsta, ka viens viņa radinieks devies uz ASV un tagad strādā uz kruīza kuģa par viesmīli: “Tur ir ļoti kosmopolītiska un internacionāla sabiedrība, lielākoties indieši, indonēzieši, meksikāņi u. c. Darba aprakstā visiem teikts, ka jārunā angļu valodā: lai klientam nerastos doma, ka par viņu nesaprotamā valodā kaut ko saka otram viesmīlim, ka viņu aprunā u.tml.”

Paveiktais un ieceres

Kādi ir centra darbinieku vērojumi par sabiedrības attieksmi pret valsts valodu, salīdzinot divu pēdējo gadu darba rezultātus?

Sūdzību ir kļuvis mazāk, saka S. Pāvulēna. Visvairāk to bijis pēc 2012. gada referenduma, bet tad skaits arvien rucis. Mazāk ir arī pie administratīvās atbildības saukto personu. Jo centra vecākie inspektori nodarbojas ar konsultēšanu, skaidrošanu, un maznozīmīgāka pārkāpuma gadījumos (piemēram, atsevišķām precēm nav marķējuma, publiskajā informācijā trūkst kādas garumzīmes) tiek dots laiks tā novēršanai nesodot.

“Stāvoklis valsts valodas lietojumā ir uzlabojies,” vērtē S. Pāvulēna. “Ir nomainījušās paaudzes, un jaunieši, beidzot izglītības iestādes, prot valsts valodu.” Viņa piebilst, ka bieži vien pārbaudot sūdzībās minētais par valsts valodas nelietošanu neapstiprinās, jo vecākā inspektora klātbūtnē darbinieki runā valsts valodā. Taču iespējams, ka citā situācijā valodu nelieto nevis tāpēc, ka to nezina, bet tāpēc, ka nevēlas to darīt.

Taču satraucoša problēma ir tā, ka pilsētās, kurās valda krievu valodas pašpietiekamība, skolotāji nelieto valsts valodu. Lai konstatētu patieso ainu izglītības iestādēs valstī kopumā, centrs iecerējis šogad pārbaudīt lielāko daļu skolu.

AICINĀJUMS

Aicinājums runāt latviski darbavietās

Valsts valodas centrs ir saņēmis vairākus iesniegumus par to, ka darbavietās, kur amata un profesionālos pienākumus darbinieki veic citu personu klātbūtnē, piemēram, veikalos, sabiedriskajā transportā, birojos vai iestādēs, savstarpējā saziņā darbinieki izmanto svešvalodu, visbiežāk – krievu valodu. Vienlaikus ir saņemti jautājumi par to, kāpēc amatpersonas plašsaziņas līdzekļos intervijas sniedz svešvalodās.

Viens no Valsts valodas likuma mērķiem ir latviešu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Vienlaikus Valsts valodas likums noteic, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā. Tā kā darbinieku savstarpējā saziņa svešvalodā ir dzirdama citiem pasažieriem, veikalu, biroju, iestāžu apmeklētājiem, nevar uzskatīt, ka šī ir neoficiālā saziņa. Līdz ar to nav pieļaujams, ka darbinieki, veicot amata un profesionālos pienākumus, savā starpā sarunājas svešvalodā.

Valsts valodas centra ieskatā, valsts amatpersonām, sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļos, it īpaši, ja tie reģistrēti Latvijas Republikā, būtu jālieto vienīgi latviešu valoda, tādējādi izrādot cieņu pret Latvijas valsti un tās valsts valodu.

Šis gads mūsu valstij ir ļoti nozīmīgs, jo Latvija veic Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Latviešu valoda ir ne tikai valsts valoda Latvijas Republikā, bet arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ aicinām ikvienu cienīt mūsu valsti un valodu, pildot šo godpilno uzdevumu.

Neaizmirsīsim, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas pastāvēšana un attīstība, savukārt latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā uzskatāms arī par tās statusa apdraudējumu. Tāpēc aicinām ikvienu darba devēju pārrunāt ar darbiniekiem valsts valodas lietojuma nozīmīgumu, veicot profesionālos pienākumus, kā arī visas amatpersonas lietot valsts valodu, sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļos.

Sarmīte Pāvulēna, Valsts valodas centra valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja

Uzziņa

VVC 2014. gada veikums skaitļos

* Par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu kopumā ir veiktas 5100 valsts valodas lietojuma pārbaudes.

* Par administratīvajiem pārkāpumiem ir uzsākta 2231 lietvedība.

* Saņemtas 980 sūdzības. Pie administratīvās atbildības sauktas 769 personas, tajā skaitā:

1) 423 par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā,

2) 231 par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā tulkojumu valsts valodā,

3) 51 par uzrakstu, izkārtņu, paziņojumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā.

* Salīdzinājumam – 2013. gadā saņemtas 1194 sūdzības, pie administratīvās atbildības sauktas 1127 personas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs sodīt. Prezidents izsludinājis likuma grozījumus
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Sagrūstot kādas ēkas sienai, Rīgas centrā zem ķieģeļiem aprakta automašīna
3 stundas
LE
LETA/AFP
Ziņas
Turciju satricinājusi spēcīga zemestrīce, kas bija jūtama no Atēnām līdz Stambulai
1 stunda
LA
LA.LV
Laukos
Klauss: Covid-19 izplatību Latvijā var efektīvi mazināt, nodrošinot darbnespējas lapu apmaksu pilnā apmērā
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pagājušajā diennaktī atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 284; pieci pacienti miruši 2
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Aiz “Nulles depozīta” vīd Andris Šķēle? 9
5 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
No 23 miljoniem inficējušies tikai 553. Kāpēc Taivānai veicas Covid-19 iegrožošanā? 7
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 pandēmijas laikā arvien vairāk tautiešu vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Dvēseļu puteni” demonstrēs ASV televīzijas kanāls “HBO”
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis asi kritizē mūsu jauno, gandrīz pusmiljonu vērto meteodienesta mājaslapu 20
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā par spīti visam uzmirdz krāšņākās bērnu un pieaugušo modes kolekcijas
8 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Izmaiņas, kas radījušas plašu rezonansi. Sociālais dienests – nodokļu nemaksātāju vagars? 8
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfe: brāļi, prinči Harijs un Viljams, varētu izlīgt tikai vienā gadījumā 5
7 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Modernā pieccīņa no 2024.gada olimpiskajās spēlēs būs jaunā veidolā
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Aktieris Gundars Āboliņš: “Nepatīk man tā dūrīšu sasišana vai bakstīšanās ar elkoņiem!” 2
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu
9 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Lielākais skandāls Nacionālajā operā: Vētra brutālā kārtā no muguras operas telpās uzbruka kritiķim
13 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni 7
23 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
pirms 100 gadiem grāfa Pālena dēls ar baronu Bēru pils pagrabā izraka 100 vīna pudeles
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
SIA “Rīgas ūdens” plāno nomainīt mehāniskos skaitītājus, nodrošinot precīzu sniegto pakalpojumu uzskaiti
4 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 22
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 4
1 diena
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja ANNEMARIA: “Šī dziesma savu dzimšanas dienu gaida jau kādu laiciņu!”
8 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 26
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Nadīna, Ulla un Adīna
8 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 31.oktobra līdz 6.novembrim: kādas vēlmes piepildīsies
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 16
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 17
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari uzticēties tikai pats sev! Horoskopi 31.oktobrim 1
2 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Uldis Šmits: Kremlis uzdod eiropiešiem eksistenciālo jautājumu – vai tu mani cieni?
20:49
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pandēmijas beigas? Jārunā par Trampa fanu un atbalstītāju apzināto vai neapzināto stulbumu
20:22
LE
LETA
Ziņas
Par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs sodīt. Prezidents izsludinājis likuma grozījumus
19:45