Kultūra
Literatūra

“Neiemīlieties vidusskolniecēs”: izvērtēti konkursā “Aicinājums” iesniegtie darbi0

Publicitātes foto

Sandra Ratniece, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Žūrija ir izvērtējusi Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programmas “Literārā akadēmija” Latvijas skolēnu un jauniešu literāro darbu konkursā “Aicinājums” (sasaukums Nr. 44) iesniegtos darbus.

Šogad “Aicinājuma” konkurss noritēja pandēmijas laikā, taču tas nemazināja jauniešu interesi. Jau ierasts, ka dzeju konkursā iesūta vairāk, taču priecēja fakts, ka prozas rakstītāji ir sasparojušies un šogad pat vairāk darba bija prozas žūrijai nekā dzejas vērtētājiem.

Šeit publicējam fragmentus no otrās grupas (16–19 gadi) laureātu darbiem dzejas kategorijā.

Konkursa atbalstītāji: grāmatu apgādi “Dienas Grāmata”, “Jānis Roze”, “Latvijas Mediji” un “Latvijas Avīzes” pielikums “Kultūrzīmes”, “Liels un mazs”, “Mansards”, “Neputns”, “Pētergailis”, “Kontinents”, “Zvaigzne ABC”, kā arī LRS mēnešraksts “konTEKSTS”.

ALISE BOGDANOVA (17 gadi, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 1. vieta)

Samuēla grāmatas motīvs. Jonatāns Dāvidam

“Un, kad viņš bija beidzis runāt ar Saulu, tad Jonatāna sirds saistījās ar Dāvida sirdi un tie viens otru iemīlēja; un Jonatānam viņš bija tikpat kā viņa paša dzīvība. Un Sauls tanī pašā dienā ņēma Dāvidu pie sevis un neļāva tam atgriezties viņa tēva namā. Un Jonatāns noslēdza ar Dāvidu derību, tādēļ ka tie viens otru mīlēja kā savu paša sirdi.” 1. Samuēla grāmata 18:1-3

 

Neturi rokas kabatās, Dāvid, tā

tev mācīja no Izraēla cilts, tāpat

kā mācīja par aitu ganu augt, un vēl

tev nebūs nokaut, un vēl šo to tev,

Dāvid, nebūs darīt, jo tā tev pavēl

senču likumi, jā, Dāvid, nabaga Dāvid, tu

jau nezini, ka trejus gadu tūkstošus pēc mums

pieelpotās istabās pārgudri vīri spriedīs par

vēsturiskiem kontekstiem un kļūdām tulkojumos,

un enciklopēdiju šķirkļos

mūsu vārdus saistīs saiklis “un”, jā, Dāvid, jā, bet

tikmēr, Dāvid, mēs visi esam rokas

cits citam kabatās, un, kaut gan

tavs dēls, tas augstais ķēniņš Zālamans vēl dzimis

nav, mēs viņa Augsto dziesmu dziedāsim, jā, Dāvid, un

arī tad, kad Sauls ar mani Gilboas kalnos kritīs

un šķirs mūs nāve, tad mūsu vārdus sasaistīs vēl tūkstošgadēm

kas stiprāks vēl par rokām kabatās, vēl stiprāks

par mūsu derību – tas būs

vēsturnieku rakstos saiklis “un”.

 

un vispār

 

es vējam neticu

kad pļavā atguļos un vēsā rīta brīze apčubina

garo zāli kur katrā smilgā karājas pa čukstam

meli ik sadzirdētā zilbe

 

pie tējas tases ārā pievakares gaiss kļūst vēss

un sejas ledainas un aizsprūdušas rīkles

no lēta leļļu teātra par drīzāk kluso dabu

mums balsenes vējš aizsaldējis es neticu nekam

meli ik neizteiktā zilbe

 

es vējam neticu kas naktī slīd gar pakešlogu šķirbām

un tikmēr sapņi pieviļ negaidot vai gaidot

un lietus marša ritmā uzbungo pa skārda palodzi

un gribas dungot līdzi un vārdus piedomāt

viltotā valodā un izdziedāt kad apkārt nav neviena

meli ik kluso sienu atbalss

 

PAULA LŪCIJA LEJIŅA (18 gadi, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 2. grupa, 2. vieta)

renesanses čūska absurdi lielās laimes čūska

kuras zvīņās vizuļo kirilicā izkropļotas dogmas

iespiestas un pavairotas

absurduma čūska es gribu lakt tavu pienu

dzemdē mani no jauna dzemdē mani

un tad mēs laksim to, kas taps

iepriekšnolemtība pastāvēja jau pirms

mums zināmā dieva piedzimšanas

fortuna est caeca

ššššššššššššššššššššššššššššš

no mēra mirst tikai tie kurus skārušas dusmas

dieva kas piedzimis un nomiris vienā laikmetā

no vara uz sudraba, no sudraba uz zelta

mainot ādu čūska atkal piedzimst no jauna

bet mēs jau dzimstam grēcīgi

un visu dzīvi plaukstās turam zelta zvīņas

cerībā ka zelta areolas dos zelta pienu

cerībā ka nimbs nes veiksmi

absurdā laika čūska

kam meklē jaunus priesterus

ja indulgences atceltas līdz ar dieva nāvi

tagad labāk plunčājies savā patībā

peldi mums starp kājām luncinies tinies

kā mēs peldam savās prieka asarās un pienā

peldi starp mums

renesanses čūska lielās absurdās laimes čūska

ar tavu indi es aptīšu ap pirkstu likteni

un tad kā inkognito dievs

no malas vērošu šī laikmeta renesansi

fortuna est caeca

ššššššššššššššššššššššššššššš

 

ļauj man iemērkties burkā pie vīstošu mārtiņrožu kātiem

 

es vienreiz klausījos dzeju ziepniekkalnā

skanēja apmēram tā:

 

Saistītie raksti

es mokos es raustu matus kad tie karājas ačgārni no augšas uz leju pa vienam neizraujot pa vienam pietiekami stipri pa vienam pa vienam

– nu ko tu mokies?

dzejnieka matiem jābūt izspūrušiem visa mugura izkritušiem matiem dzejniekam vispār jābūt bez matiem vairāk nepinu ne sev ne citiem tagad tajos sabiruši veci liepziedi skujas benčiki nolauzti zīmuļa grafīti banāli pekstiņi un puškina patoss nobiris garām uz pleciem mokos kā ar blaugznām

– nu beidz taču mocīties!

 

es negribu lai mani apglabā ziepniekkalnā

jauno dzejnieku tāpat jau ir par daudz

pagaidīšu kamēr dzejoļus publicēs pēc manas nāves

uzreiz iekāpšu veca dzejnieka zābakos

cerams nebūs piesmelti

 

ALINA BARTKEVIČA (18 gadi, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, 2. grupa, 3. vieta)

Neiemīlieties vidusskolniecēs

Raksti to uz solu malām

Uz burtnīcu apgrauztajiem stūriem

Ar pildspalvu skribelē šo uzsaukumu

Savas cepures nagā

“Neiemīlieties vidusskolniecēs!”

Kā trakais ej un rausti garāmgājējus aiz rokas

Ar cerību, ka viens no pretimnācējiem

Būsi tu pats

Un atkārto vienu vienīgu saukli

Kā aicinot, kā brīdinot

“Neiemīlieties vidusskolniecēs”.

Un kad pretī nāks viņas,

Liks soli pēc soļa

Gurnus viegli grozot,

Un izliksies, ka nav no tām,

kas starpbrīdī raud skolas tualetē

Tev nāksies savu dūšu līdzi velkot

Iet uz mājām un klausīties mātes stāstos

Kā viņa skolas laikā ir ieskatījusies tētī

Bet tētis garāmejot tev ausī iečukstēs:

“Neiemīlies vidusskolniecēs”

***

Es būtu priecīga, ja es mācētu zīmēt,

Bet es nemāku, es protu tikai uzrakstīt,

Tavu sejas profilu es rakstu pa vārdam, pa burtam,

pa zilbei,

Mīklu maizei abrā raudzēšu ar vārdu,

Citādāk nemaz nesanāk man,

Es protu tikai ar vārdiem.

Cipari man nepatīk,

Es ar cipariem nevaru izstāstīt,

Cik bieži es noslīkstu tavās acīs.

Man cipari tikai traucē

Es vārdus ar cipariem nebiedēju

Zinu nosaukt visus ciparus pēc kārtas,

Bet vārdus nākamos nezin neviens.

Ar cipariem es tevi nerakstīšu

Tu neesi kā cipars

Tu esi vārds nevis cipars.

 

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli?
Intervija 43 minūtes
IK
Ilze Kalve
Pasaulē
“Ir jābūt gataviem arī mazāk labvēlīgai situācijas attīstībai.” Vēstniece nosauc visbūtiskāko šībrīža aicinājumu Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Kāpēc Kurzeme nesākas Bolderājā. Kur beidzas vēsturiskā Vidzeme un sākas Latgale? Intervija ar Jāni Turlaju
Intervija 4 stundas
LE
LETA
Dabā
Nākamnedēļ laikapstākļi mainīsies. Vai karstums vēl atgriezīsies? Sinoptiķu prognoze
5 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Viens gan ir jāsaprot – vīrusi neatnāk, lai mūs tikai pabaidītu, tie atnāk uz palikšanu
4 stundas