Foto: Fotolia

“Neloģiskie” bioloģiskie atkritumi. Valstij nav zināms, kā rīkoties ar šo atkritumu veidu 0

Kāda Rīgas nama apsaimniekošanas biedrības pārstāve vērsās pie “Zaļās Latvijas” ar sašutumu par to, ka AS “Tīrīga” biedrībai sūtītajā tipveida līgumā par sašķirotiem bioloģiski noārdamajiem atkritumiem (BNA) prasīta augstāka maksa nekā par nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Uzņēmuma vadītājs redakcijai sniedz ar teikto pretrunīgu atbildi.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu 275
Lasīt citas ziņas

Līguma 2.8. punktā norādīts, ka par vienu kubikmetru bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu iedzīvotājiem ir jāmaksā 24,66 eiro. Maksa par vienu kubikmetru nešķirotu sadzīves atkritumu 21,03 eiro.

Kaut par bioloģiskajiem atkritumiem jāmaksā dabas resursu nodoklis, iedzīvotājiem tiek prasīta augstāka maksa nekā par nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Vēl viens absurds –”Tīrīga” jau patlaban sadzīves atkritumus ved uz “Getliņi eko” poligonu, kur šis pašvaldības uzņēmums šķirotos BNA neierobežotā daudzumā pieņem par 5 eiro/t.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kur paliks starpība starp iedzīvotāju maksāto naudu un “Getliņi eko” maksāto naudas summu?

Atbildot uz šo “Zaļās Latvijas” jautājumu, AS “Tīrīga” valdes priekšsēdētājs Guntars Levics teica, ka bioloģisko atkritumu izvešana atšķiras no nešķiroto atkritumu izvešanas, tāpēc ka tā ir jāveic biežāk, jo tieši bioloģiskie atkritumi esot tie, kas rada smaku, bioloģiskie atkritumi ir daudz smagāki nekā nešķirotie atkritumi, tādējādi palielinot loģistikas izmaksas, un bioloģisko atkritumu konteinerus parasti maina, nevis iztukšo, lai pēc tam varētu veikt mazgāšanu.

Viņa teiktais ir pretrunā ar šā gada 25. jūlijā intervijā “Latvijas Avīzei” teikto. Šajā intervijā Levics teica, ka “pašlaik līgumos to (bioloģisko atkritumu šķirošanu. – Red.) neparedzam. Viņš arī vērš uzmanību, ka “šķirojot arī bioloģiskos atkritumus, kas no 2021. gada būs obligāta prasība, izdevumus var samazināt pat par 50%”.

Levics intervijā solīja: “Lielākajai daļai iedzīvotāju plānojam sagādāt atkritumu maisus bioloģisko atkritumu savākšanai. Pēc nogādāšanas pārstrādes rūpnīcā šos maisus nošķirtu no pārējiem sadzīves atkritumiem, tādējādi atsevišķi konteineri pat nebūtu vajadzīgi, tāpat bioloģisko atkritumu aizvešanai nebūtu nepieciešams atsevišķs autotransports.”

Tagad izrādās – konteinerus tomēr vajadzēs un tos mainīs. Kā zināms, sašķiroto atkritumu vākšanas izmaksas ir jāiekļauj nešķiroto atkritumu vākšanas, šķirošanas un noglabāšanas izmaksās.

Atbildē “Zaļajai Latvijai” Levics, visticamāk, runā par pārtikas bioloģiskajiem atkritumiem, tāpēc ka zari un lapas smakas neizdala. Arī praktiski bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanas biežums paliks tāds pats, kā tas ir patlaban nešķirotiem atkritumiem, savukārt atlikušo nešķiroto atkritumu izvešanas biežumu varēs samazināt, jo smakojošā daļa būs savākta atsevišķi.

Reklāma
Reklāma

Jau patlaban daudzdzīvokļu māju masīvos nešķiroto atkritumu izvešana notiek vai nu ik dienu vai divas reizes nedēļā.

BNA īpatsvars sadzīves atkritumos ir liels – aptuveni 32–34%. Tos atšķirojot, varētu būtiski mazināt atkritumu poligonos noglabāto atkritumu daudzumu.

Valstij pagaidām nav īsti zināms, kā rīkoties ar šo atkritumu veidu, lai gan no 2021, gada poligonos tos noglabāt nedrīkstēs.

“Bioloģiski noārdāmos atkritumus patlaban apglabā poligonā. Tas nav pareizi. “Getliņi eko” startēja ES fondu atbalsta saņemšanai un līdz 2021. gadam ir iecerējuši uzbūvēt šo atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Liels izaicinājums, kas ar šiem atkritumiem notiks reģionos. Patlaban daļu bioloģiski noārdāmo atkritumu izmanto biogāzes ražošanai. Ir jādomā par produkta pārdošanu, no šiem atkritumiem var izveidot zemas kvalitātes kompostu,” skaidrību vieš VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Savukārt Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā (LASA) teic, ka pārtikas BNA un tā saucamie zaļie BNA (lapas, zari u. c.) ir jāvāc atsevišķi. Kvalitatīvs komposts var sanākt tikai tad, ja nejauc klāt mehāniski sašķiroto “biomix” daļu no nešķirotajiem atkritumiem, kā tas pašreiz notiek “Getliņi eko” šūnā.

Komposta laukumu ierīkošana maksā simtos tūkstošu eiro mērāmas naudas summas, tāpēc būtu jāatrod nauda, kas atkritumu apsaimniekotājiem palīdzētu tos ierīkot. LASA arī aicina šos laukumus veidot ārpus poligoniem.

Publikācijas veidošanu atbalsta:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.