Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Foto: Zane Bitere/LETA

Nespēj vienoties par kritērijiem, kā būtu jāsadala mediķu algu palielināšanai plānotos 42 miljonus eiro 0

Šodien netika panākta konkrēta vienošanās par atalgojuma paaugstināšanas principiem, tādējādi nevienojoties par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu atalgojuma palielinājumam piešķiramie 42 miljoni eiro, pēc veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes žurnālistiem paziņoja tās dalībnieki.

Reklāma
Reklāma
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Lasīt citas ziņas
Sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi par atalgojumam paredzētā finansējuma, proti, esošo 42 miljonu eiro, pārdalīšanu.

Pirmais priekšlikums būtu palielināt atalgojumus tiem mediķiem, kuri strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos un stacionāros, savukārt otrais, ka visiem medicīnas nozarē strādājošajiem tiktu paaugstināts minimālais atalgojums par 7,7%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecīgi Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.

Tomēr, vērtējot ministrijas priekšlikumus, Stratēģiskās padomes locekļu viedokļi par labāko iespējamo risinājumu dalījās.

Vairāki padomes locekļi atzīmēja, ka, ņemot vērā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, kā arī iepriekš darba grupās lemto par veidu, kā tiek plānveidīgi palielināta darba samaksa ārstniecības personām, šobrīd būtu jāturpina līdzšinējā prakse – proti, līdzekļi novirzāmi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās. Tādējādi, lai arī iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks, tiktu ievērots solidaritātes princips.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, veselības ministre Ilze Viņķele, Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Keris, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols un Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders piedalās preses konferencē pēc Veselības nozares stratēģiskās padomes sēde, kurā sprieda par ārstniecības personu darba samaksas pieauguma jautājumiem.
Foto: Zane Bitere/LETA

Preses konferencē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka vairāk atbalstītu otro priekšlikumu, tas ir, 7,7% pieaugumu visiem medicīnas jomā strādājošajiem.

Taču sēdē par šo jautājumu netika panākta galēja vienošanās.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis aģentūrai LETA sacīja, ka nesamierināsies ar esošo finansējuma apjomu veselības nozarei nākamā gada valsts budžetā un gatavosies protesta akcijām.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji 42 miljonos eiro vispār nebija paredzēts finansējums rezidentu atalgojuma paaugstināšanai, tagad ir veikta finansējuma pārdale un iezīmēts, ka rezidentiem atalgojums paaugstināsies par 7,7%.

“Taču diemžēl nav ņemti vērā tie principi par kuriem mēs ilgstoši diskutējām un vienojāmies, proti, noteikt koeficientu atkarībā no rezidenta specializācijas gada, jo viņa spējas strādāt būtiski atšķiras. Mēs to vēlējāmies ieviest no nākamā gada, bet mūsu ieteikums netiek ņemts vērā,” sacīja Rācenis.

Paredzēts, ka nākamā Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēde tiks sasaukta pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam – atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) paudusi, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorējot.

Reklāma
Reklāma

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju “Viena diena bez ārsta”, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Gadījumā, ja arī Saeimā tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs mediķu arodbiedrība, kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo šī Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.