“No tā, kas te bija, kad mājas nopirku, nekas nav palicis,” teic saldēdienu meistare Antra Gaisa, kura savulaik no Rīgas devās uz laukiem, meklējot “biznesa idejas” 0
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pētījums par bērnības garšām un saldēdienu lomu bērna dzīvē būtu interesants, jo, ciemojoties pie Antras Gaisas Cēres pagasta Kangaros, atmiņas par bērnības garšu raisījās košas, sirsnīgas un brīžam arī smieklīgas. Nu, kaut vai melleņu ķīselis, kas vienmēr nosmērēja galdautu, vai skolas laikā piena ķīselis, kas staipījās kā… Nesauksim vārdā, jo, šķiet, asociācijas katram savas! Mājas kafejnīcu dienās saldēdieni ir Antras trumpis.
Aktīvi izzināt
Rīdziniece Antra Gaisa Kangaros sāka dzīvot šā gadsimta sākumā. “No tā, kas te bija, kad mājas nopirku, nekas nav palicis,” paskatoties apkārt, viņa secina. Ja nu vienīgi sadzīves lietas, priekšmeti un darbarīki improvizētajā muzejā, kas ierīkots, lai viesiem būtu ko pabrīnīties.
Šīs mājas Kandavas tūrisma centra, Tukuma un Talsu novada tūrisma aktivitāšu piedāvājumā un Kurzemes tūrisma asociācijas maršrutos tiek pieteiktas kā īpaši interesantas bērniem. Par to saņemta arī Tūrisma asociācijas balva. Maršruts plašākajā versijā ietver arī zemnieku saimniecības Indāni, kur daudz dažādu putnu, apmeklējumu un Kandavas promenādi ar plašo bērnu laukumu. Bet katrs jau var savu dienu plānot pēc savām interesēm.
Kangaros ir plašs bērnu laukums, divi draudzīgi suņi, gliemežu audzētava, notiek meistarklases, ir iespēja iet uz mežu meklēt apslēpto mantu, bet gadās arī atrast vistu mītnē olas. Bērnudārzniekiem un skolēniem tur ir ko darīt visu garo dienu, bet gadās, ka vecvecāki ar mazbērniem paliek ilgāk, nekā ieplānojuši.
Biznesa meklējumos
Ikdiena, kad nav viesu, Kangaros ir tikpat rosīga. “Bija baigais bums visā Latvijā ar vīngliemežu audzēšanu. Reklāma pasākumam bija daudzsološa – visi pirks un ēdīs, vajag tik audzēt.
Tikpat ātri, cik vīngliemežu audzētavas izveidojās, tikpat ātri arī pazuda, un no manis nevienu gliemezi neviens nav nopircis.
Labi, ka ātri sapratu – nekas nesanāks,” tā par meklējumiem saimniekošanā atceras Antra Gaisa. Viņai reiz bijuši desmit vīngliemežu aploki. Tagad palicis tikai viens kā tūrisma apskates objekts, kas īpaši patīkot ārzemniekiem. Ja kāds grib, saimniece piedāvā degustēt karsti ceptus gliemežus tradicionālajā burgundiešu gaumē. “Tie, kas pagaršo, atzīst par labiem. Galvenais jau ir sarunāt ar sevi – pagaršot un novērtēt,” komentē Antra.
Viņa atspēko mītu, ka gliemeži pirms pagatavošanas jātur miltos. “Gluži vienkārši – pirms gliemežus gatavo, tie jāpabadina, lai iztīrās zarnu trakts. Miltu diēta amatieriem vieglāk ļauj saprast – kad gliemežu kaka vairs nav melna, bet balta – tas ir tīrs. Bet miltu diēta maina gliemeža garšu, kas atkarīga no tā, ko tas pirms tam ēdis. Mēs jau gan nezinām, kā gliemezim būtu jāgaršo, bet gardēži smalki sajūt nianses,” zina stāstīt Antra Gaisa. Reiz kāds kungs, kuram pāri astoņdesmit, viņai teicis: “Ko ņemies! Visu mūžu ēdu, vienkārši sālsūdenī izvārot. Kas gan tajā zarnā var būt, ja ēd tikai zāli.”
Saldētas un uzspridzinātas
Lauku sētā daudz ogu krūmu: lielāki, mazāki, jaunāki, vecāki. No ogām un augļiem top sulas, sīrupi, čatniji, ievārījumi. Žāvētie augļi – cidonijai un dzērvenei ir mazliet cukura klāt, bet āboliem un bumbieriem, kuri paši par sevi ir saldi, tā nav nemaz.
Kopš pagājušā rudens ar zīmolu Kangaru našķi nopērkamas sublimētās ogas. Ko tas nozīmē? “Tas ir jauns ogu apstrādes veids, kas līdz šim vairāk zināms Lietuvā un Igaunijā. Turp arī devos pēc padoma. Pareizāk būtu teikt – liofilizētas ogas.” Iekārtā ogas sasaldē, un ar vakuumu tiek izrauts ūdens. Ogai paliek krāsa, forma, smarža, 97% no uzturvērtības.
Ogas sanāk gluži kā čipsi – vieglas un kraukšķīgas! Tās var pievienot desertiem, ar tām dekorēt kūkas, uzkaisīt šokolādei, piebērt putrai, jogurtam.
Produkts ir veselīgs, jo ne grama nav pievienots cukurs. Vispieprasītākās ir zemenes un avenes. Bet Antrai pašai vislabāk garšo upenes.
Punktiņš uz “i” – saldēdiens
Jau pērn pie Antras Gaisas varēja ciemoties Mājas kafejnīcu sakarībā. Tas gan toreiz notika oktobra sākumā, šogad Garšas Abavas lokos bija jūlija pirmajās brīvdienās. Abas reizes Antras kafejnīcas nosaukums “Ar bērnības garšu” un akcents ir saldēdieni. Un te nu katrs, kas šo tekstu lasa, lai padomā un atceras – kurš bija mīļākais saldais ēdiens?
Piemēram, man tas ir dzērveņu uzputenis jeb debesmanna ar pienu. Vistrakākais bija tā kulšana. Pie lielā katla, kas bija ielikts auksta ūdens bļodā, mainījāmies ar brāli un brālēnu. Nebija viegli, rokas piekusa, bet pēc tam tā gaiši rozā, mākoņvieglā saliņa ledusauksta piena jūrā bija kaut kas nereāli garšīgs… Vēl vienu porciju! Un vēl!
Antra atceras, ka viņas bērnībā saldie ēdieni bija gandrīz katras maltītes punktiņš uz “i”. “Tagad saldēdienus vairs netaisa, bet iedod konfekti, cepumu.
Labākais saldais ēdiens ir saldējums. Bet kas tas par saldēdienu, ko var nopirkt!? Manās mājās sešpadsmit gadus bija vasaras nometnes bērniem, un katrās pusdienās bija saldais. Un tad atklājās, ka bērni nemaz nezina, kas ir saldais. Daži nosauca panna cotta, tiramisu, brilē. Bet man: melleņu klimpas, peldošās salas, buberts, ķīselis, uzputenis, biezpiena sacepums, auzu pārslu un biezpiena krēms, šokolādes un zemeņu krēms…” stāsta Antra Gaisa.
Zemeņu laiks
“Es gan neesmu kūku cepēja, tomēr zemeņu kūkai ir jābūt,” uzsver saimniece. Bet vislabākais, ka nekādas īpašās receptes nav. Tur ir biskvīts, putukrējums un zemenes. Visgaršīgākās lietas ir visvienkāršākās! Uzcep biskvītu, uzputo putukrējumu un saliek kārtās. Un viss!
“Mana māsa gan prot cept sarežģītas un garšīgas kūkas, bet es izvēlos ātri, viegli un nesarežģīti,” teic Antra. “ Biskvītam – olas, milti, cukurs. Nu nekas jau veselīgs tas nav. Kūkai ir trīs kārtas. Biskvītam virsū liek putukrējumu, otram biskvītam – sagrieztas zemenes, tad trešais biskvīts ar putukrējumu, un dekorē ar daudz zemenēm.”
Arī citu saldēdienu receptes Antrai ir aptuvenas. “Katra saimniece jau zinās, kas savējiem garšo – saldāks vai biezāks,” viņa atjoko. Bet buberta recepti gan viņa zina precīzi, jo ilgu laiku bija eksperimentējusi, bet nav izdevies. Draudzenes omītes recepte esot izrādījusies perfekta.
Variācijas par saldēdienu tēmu
• Ķīseļos var likt ne tikai klimpas. Ķīseli var ēst arī ar cietu, aukstu mannas putru, ko sagriež šķēlēs. Bet Antrai ir advancētāks padoms. Kad mannas putru uzvāra, to samaisa ar putukrējumu. Kandavā tādu saldēdienu sauc par Abavas sniegu, bet es to pirmo reizi ēdu Dundagā, kur to sauc par Dundagas sniegu. Sakuļ putukrējumu un iemaisa atdzesētā mannas putrā.
• Antra ķīseli vāra, piemēram, no upeņu sulas, jo tā ir ātrāk. “Sabiezinu riktīgi biezu. Pēdējā brīdī pieberu klāt svaigas vai ziemā saldētas upenes. Veselās ogas garšos lieliski. Man garšo ar pienu, taču var ēst ar saldējumu, ar putukrējumu.”
• Arī uzputeni vislabāk pagatavot no sīrupa. Pirmkārt – tas ir ātrāk, otrkārt, bērniem nepatīk, piemēram, rabarberu stīdziņas, kas var gadīties uzputenī. Rabarberu uzputenim, lai tas nebūtu galīgi balts, saimniece pielej jāņogu vai plūškoku sulu.
