Noplēstas tapetes, izgrauzts caurums aizkaros: mūziķa Jura Kulakova ģimenē dzīvo papagailis, kura mūža ilgums var sasniegt pat 70 gadus 15
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Sabiedrisko attiecību speciālistes Lauras Kulakovas un viņas dzīvesbiedra mūziķa Jura Kulakova ģimenē ir daudz mīluļu – 12 gadus vecie suņi Luce un Spartaks, kā arī 17 gadus vecais šinšilla Šinšilis un ģimenē jaunākais – piecus gadus vecs kastaņu ara Čikitons.
Papagaiļi ar savu īpatnējo raksturu un ilgo mūžu Lauru vilinājuši kopš bērnības, tomēr vienmēr esot labi apzinājusies, ka turēt mājās putnu ir daudz sarežģītāk nekā, piemēram, suni vai kaķi. Tomēr pirms vairāk nekā gada, kad pandēmijas dēļ dzīve sakoncentrējās mājās, viņa nolēmusi – vai nu tagad, vai nekad.
“Mājsēde deva iespēju veltīt putnam daudz uzmanības, saradināt ar pārējiem mājas iemītniekiem, palīdzēt iejusties jaunajos apstākļos. Tā nu mūsmājās sāka dzīvot Čikitons – tagad jau piecus gadus vecs kastaņu aras (Chestnut-fronted Macaw/Ara severus) jauneklis, pareizāk sakot, vēl pavisam bērns, jo šīs sugas papagaiļu mūžs var būt 40 līdz 70 gadu. Dabā šie papagaiļi dzīvo Dienvidamerikā – Brazīlijā, Panamā, Bolīvijā – un dzīvei cilvēku mājokļos pieradināti samērā nesen. Čikitons kopā ar savu brālīti uz Latviju atceļoja no audzētavas Polijā. Šie aras nav bieži sastopami – cik man zināms, Latvijā bez Čikitona ir vēl tikai divi šīs sugas putni,” stāsta Laura.
Papagailis noteikti nederēs cilvēkiem, kam patīk miers, klusums un kārtība. Laura smejas – kopā ar šādu putnu miera, klusuma un kārtības mājās nav nekad.
“Ja jums patīk tīra un spodra māja, atcerieties, ka pēc papagaiļa ierašanās tā tāda vairs nebūs. Ja jūs uztrauc noplēstas tapetes vai aizkaros izgrauzts caurums, atcerieties – lai cik uzmanīgi putnu pieskatītu, agri vai vēlu tas notiks.
Ja vēlaties mierīgus vakarus ar vīna glāzi un grāmatu – rēķinieties, ka vīna glāzē peldēs riekstu čaumalas un uz grāmatas sēdēs radība, kura kategoriski pieprasīs uzmanību un samīļošanu.
Ņemot papagaili, jāsaprot, ka tā ir pavisam citāda būtne nekā, piemēram, suns vai kaķis, kas dzīvo simbiozē ar cilvēku jau tūkstošiem gadu. Papagailis ir daudz tuvāks dabai savā uzvedībā un daudz vairāk vadās pēc instinktiem. Tas ir bezgala interesanti, bet reizēm apgrūtinoši, it sevišķi, ja jūs savam putnam esat viss – mamma, sieva un vienīgais draugs,” smejot stāsta Čikitona saimniece.
Rotaļas, gaisma, svaigs gaiss
Kas ikdienā nepieciešams šādam putnam, lai justos labi? Iespēja daudz kustēties, rotaļāties, komunicēt ar apkārtējiem, pareizs, veselīgs uzturs.
Ne mazāk nozīmīga ir gaisma un svaigs gaiss. “Latvijas apstākļi papagaiļiem it nemaz nav piemēroti, jo pie mums lielāko gada daļu ir tumšs un mēs dzīvojam, ieslēgušies smacīgās (no papagaiļa viedokļa) telpās. Un vēl – veselīgs un pietiekami ilgs miegs,” stāsta papagaiļa saimniece.
“Papagaiļi ir ļoti gudri un zinātkāri, tāpēc svarīgi, lai putnam būtu iespējami liela brīvība un sabiedrība – vai nu cilvēki, vai sugasbrāļi. Ilgstoši iesprostots būrī un bez pietiekamas uzmanības papagailis trokšņos, plosīsies vai, tieši otrādi, slīgs depresijā, kas var novest pie dažādām problēmām, sākot ar to, ka putns sev izplēš spalvas. Mūsu gadījumā viņš dzīvo mājās pilnīgā brīvībā – būri izmantojam tikai tad, ja paši esam prom ilgāku laiku, kas pašlaik notiek visai reti.
Čikitons piedalās it visā, kas mājās notiek, – no pamošanās brīža līdz pat vakaram.
Putns mostas kopā ar mums (vienalga, lai cikos arī tas būtu – kamēr mēs guļam, arī putns mierīgi snauž). Tad ir brokastu laiks, pēc tam – spārnu un balss izvingrināšana. Balss Čikitonam ir ļoti skaļa – ja šie brēcieni nav dzirdēti, pat iedomāties nav iespējams, ka neliels putns var tik skaļi kliegt!”
Dienas vidū Čikitonam pasniedz nelielas uzkodas – kādu augli, ogu vai riekstu. Otrā kārtīgā ēdienreize, kā arī spārnu un balss vingrināšana ir vakarā pirms gulētiešanas. Šāds ritms vislabāk atbilst putna dabiskajam dienas ritumam – arī savvaļā papagaiļi no rīta brokasto, pēc tam rotaļājas, pasnauž, kaut ko ieknābā un vakarā, skaļi sasaukdamies, dodas meklēt ēdienu.
“Vakaros arī rotaļājamies, bužināmies, mācāmies. Čikitons visu apgūst ļoti ātri – ātrāk par visgudrāko suni, un, ja reiz ir ko iemācījies, nekad neaizmirst. Tas dažreiz ir traucējoši, jo, ja putns būs kaut ko ieņēmis galvā, piemēram, ieknābt ausī vai sagrauzt aizkarus, tad atcerēsies to, kamēr nebūs paveikts. Čikitonam ļoti patīk mūzika, īpaši džezs un klasiskā rokmūzika,” ikdienas ainiņas ieskicē Laura.
Barošana – vesela zinātne
“Ļoti daudziem putniem tiek sabojāta veselība, jo kā galveno pamatbarību izmanto veikalā nopērkamos sēklu–riekstu maisījumus. Tas ir nepareizi – papagaiļa uztura pamatā jābūt svaigiem dārzeņiem, augļiem, salātiem, svaigiem dīgstiem un diedzējumiem.
Sēklas un rieksti ir drīzāk našķis. Jārūpējas, lai pietiek vitamīnu un minerālvielu, jo cilvēks nevar nodrošināt pilnīgi visas vielas, ko putns uzņemtu savā dabiskajā vidē. Tāpēc noteikti jādod arī veterinārajās aptiekās iegādājamās vitamīnu–minerālvielu piedevas,” stāsta putna saimniece.
“Vēl viena svarīga “papagaiļu uzturzinātnes” daļa ir par to, ko papagaiļiem nedrīkst dot nekad! Piemēram, nekādā gadījumā – avokado, sēnes, baklažānus, rabarberus, sīpolus, ķiplokus, arī piena un gaļas produktus. Bet, piemēram, čili pipari ir ļoti veselīgi, un putns tos ēdīs ar gardu knābi, jo papagaiļi nejūt kapsaicīnu – vielu, kas izraisa čili asumu,” uzsver Laura.
Papagaiļi regulāri jāvanno!
“Visbiežāk putniem veselības problēmas ir saistītas ar nepareizu uzturu. Tas var izraisīt aknu, nieru, vielmaiņas un daudzas citas problēmas. Bieži sastopama problēma ir aptaukošanās – papagaiļus baro pārāk devīgi, it īpaši, ja tās ir sēklas un rieksti, bet vienlaikus ir pārāk maz kustību. Otra bieži sastopama nelaime ir saistīta ar garlaicību un depresiju, kad putns var sākt sev izplūkāt spalvas pat līdz asinīm. Reizēm putni nodara pāri viens otram – vai nu tie viens ar otru nevar sadzīvot, vai arī apstākļi nav piemēroti, piemēram, būris ir pārāk mazs un tiem ir par maz personiskās telpas,” saka Laura.
Papagaiļi regulāri jāvanno – arī tad, ja putnam tas ne visai patīk un process nenoris bez skandāla.
Arī Kulakovu ģimenē notiekot tieši šādi: “Vannošanās attīra ādu un palīdz atbrīvoties no jauno spalviņu apvalkiem, ar ko citādi putns grūti aizsniedzamās vietās netiek galā. Jāseko līdzi nagu un knābja stāvoklim – tā kā mājas apstākļos papagailim nav iespēju tos pietiekami nodeldēt pašam, nagi un knābis var izaugt pārāk gari un sagādāt grūtības. Tāpēc svarīgi gādāt par graužamajiem objektiem – zariem, čiekuriem. Ja tie būs pieejami, putnam būs mazāka vēlme pievērsties tapetēm, mēbelēm u. tml. Svarīgi, lai būtu savs veterinārārsts, kas specializējies eksotisko dzīvnieku slimībās.”
Kā satiek ar citiem mīluļiem
“Internetā bieži var redzēt mīlīgus video, kur papagaiļi draudzīgi čubinās ar suņiem vai kaķiem, sēž tiem virsū utt.
Patiesībā tas ir ļoti bīstami gan putnam, gan suņiem un kaķiem. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas pasaules, kuras viena otru nesaprot. Papagailis var, neko ļaunu negribot, ļoti sāpīgi ieknābt – tas ir veids, kā papagaiļi komunicē.
Savukārt pat vismiermīlīgākais suns vai kaķis aiz sāpēm var instinktīvi reaģēt ar kodienu vai skrāpējienu, un tas var beigties bēdīgi. Ne tikai tāpēc, ka pat viegls suņa kodiens var putnu nogalināt, bet putnam letāli var būt vīrusi un baktērijas, kas atrodas, piemēram, suņa siekalās vai uz kaķa nagiem.
Papagailis un suns vai kaķis var sadzīvot itin draudzīgi, bet saimnieks nekad nedrīkst atstāt putnu un pārējos dzīvniekus kopā bez uzraudzības. Mūsu Čikitons un divi suņi sadzīvo draudzīgi, pareizāk sakot, neitrāli – cits citam nepievērš nekādu uzmanību. Taču es neriskētu ļaut putnam sēsties viņiem virsū vai skrubināt ausis, jo nelaime var notikt dažās sekundēs,” pieredzē dalās Laura.
Kur var iegādāties šādu putnu
Vidējie un lielie papagaiļi pieder sugām, kuru tirdzniecību stingri reglamentē ar starptautisko CITES konvenciju.
Tāpēc pirmais, kas jāpārbauda: vai audzētājs, no kura plānojat putnu iegādāties, ir savu audzētavu un putnus atbilstoši reģistrējis.
Latvijā šo reģistru uztur Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un tas ir pieejams internetā.
Svarīgi, lai putnam būtu gredzens un izcelsmi apliecinoši dokumenti – audzētājam tie jānodod kopā ar putnu un jāveic pārreģistrācija, informējot DAP, ka putns turpmāk dzīvos pie jums. Papagaiļus bez gredzena un dokumentiem pārdot un pirkt nedrīkst – tas ir CITES konvencijas pārkāpums, par ko draud nopietns sods.
Pirms papagaiļa iegādes jāatceras, ka tiem ir ļoti ilgs mūžs – pat līdz 80 un vairāk gadiem. Rūpes par putnu ilgs visu mūžu – jūsējo un, iespējams, tās būs jāuzņemas arī jūsu bērniem.
Izmaksas atkarīgas no tā, kādu papagaili vēlaties iegādāties. Lielo sugu putni – lielie aras, kakadu, žako – maksā vairākus tūkstošus eiro.
Uzziņa
Plusi
• Piemīt spilgti izteikta personība, un ir aizraujoši to izprast un būt tik ciešā saskarsmē ar būtni, kas nāk no pilnīgi citas pasaules.
• Ļoti gudri un inteliģenti. Putna apmācīšana ir nevis skološana, bet sadarbība. To nevar piespiest kaut ko darīt vai nedarīt, bet var pārliecināt sadarboties. Lielie papagaiļi ir vienīgie putni, kas var sazināties ar cilvēkiem cilvēku valodā.
• Ja ir iegūta papagaiļa uzticēšanās, tas var stundām ilgi ļauties bužināties un atbildēt saimniekam ar to pašu.
• Ļoti pieķeras saviem saimniekiem un ir uzticīgi visu mūžu. Reizēm tas var kļūt par mīnusu, ja putns atzīst tikai vienu cilvēku, bet uz pārējiem mājiniekiem var būt greizsirdīgs.
• Var stundām vērot, kā daba salikusi krāsas papagaiļa spalvās un cik apbrīnojami putns darbojas ar knābi un kājām.
Mīnusi
• Papagaiļa rīcību lielā mērā nosaka dabiskie instinkti. Pret savu draugu cilvēku putns izturas tāpat, kā izturētos pret citu papagaili. Ja ir dusmīgs, neapmierināts vai vienkārši vēlas pievērst uzmanību, tad knābj. Var ieknābt ļoti pamatīgi – līdz asinīm. Kastaņu aras šajā ziņā ir īpaši nejauki – visas problēmas risina ar knābieniem.
• Vajag ļoti, ļoti daudz uzmanības. Papagaili neinteresē, ka tev ir svarīga sanāksme vai esi pārguris un gribi tikai gulēt.
• Skaļš putns – un aras ir īpaši trokšņainas, ar īpaši skaļu balsi. Izkliegšanās vismaz divas reizes dienā ir instinktīva rīcība, putnu nevar iemācīt to nedarīt.
• Paradums izmētāt ēdienu un mantas – dabiskajā vidē papagaiļi dzīvo augstu koku galotnēs un visu lieko vai negaršīgo nomet zemē. Mājās tas nonāk uz grīdas…
• Dabā kastaņu aras dzīvo kokos, kur izgrauž sev dobumus. Knābis ir ļoti spēcīgs, tāpēc nodarītais posts reizēm ir ievērojams. Ja ir pietiekami daudz zaru, čiekuru, citu rotaļlietu, tad sienām un mēbelēm tiek mazāk.
