Galvenās jomas, kurās tiek gūti papildu ienākumi 5
Atbildot uz jautājumu, ar kādu nodarbošanos pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (11% Latvijā, 12% Igaunijā un 14% Lietuvā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi. Nākamā populārākā joma ir dažādu ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītu pakalpojumu sniegšana, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana (atbildi norādījuši 7% Latvijā, 11% Lietuvā un 14% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt trešā populārākā piepelnīšanās joma ir konsultāciju sniegšana (9% Latvijā, 6% Igaunijā un 8% Lietuvā).
Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju norādījuši – līdz 50 eiro (atbildi minējuši 33% Latvijā, 36% Lietuvā un 27% Igaunijā dzīvojošo). Taču zīmīgi, ka Igaunijā cilvēki spēj nopelnīt vairāk nekā vidēji Latvijā un Lietuvā – tur katrs piektais (21%) nopelnījis 100 līdz 200 eiro, un 15% – pat līdz 400 eiro mēnesī. Turpretī Latvijā tikai katrs desmitais atzīst, ka nopelnījis vairāk 12% – no 100 līdz 200 eiro, vēl 10% – līdz 400 eiro). Līdzīgi arī Lietuvā – 16% 100 līdz 200 eiro, 9% līdz 400 eiro.
Svarīgi ņemt vērā arī tehnoloģiju attīstības laikmeta sniegtās iespējas. Papildus ienākumu gūšanas paplašināšanā un popularizēšanā aizvien nozīmīgāku lomu ieņem dažādu sociālo tīklu sniegto priekšrocību izmantošana, kas pat iesācējiem nodrošina iespēju salīdzinoši vienkārši, ātri un mērķtiecīgi sasniegt plašu potenciālo pasūtītāju loku. Interesanti, ka tieši Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk izmantojuši sociālos medijus, lai pārdotu vai popularizētu savus pakalpojumus (28%), kamēr Igaunijā to izmantojuši 24% iedzīvotāju, bet Latvijā – vien 18%. Vispopulārākais kanāls komunikācijai ar potenciālo pircēju vai pakalpojumu izmantotāju visās Baltijas valstīs ir sociālais tīkls Facebook (to izmantojuši 27% lietuviešu, 23% igauņu un 15% latviešu).
