Pacienti atsakās no asinsdonoru asinīm, ja viņi ir vakcinējušies pret Covid-19 10
Pacienti pieprasa, lai asins pārliešanai tiktu izmantotas asinis no cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, vēsta Newscientist.com.
Kādā slimnīcā ASV mediķiem nācies piekāpties neparastam pacientu pieprasījumam: lai asins pārliešanai izmantotu donoru asinis, kuri nav vakcinēti pret Covid-19. Tas izraisījis ārstēšanas kavēšanos, un vienā gadījumā pacientam pēc asins pārliešanas pat bijusi dzīvībai bīstama reakcija.
“Šādus pieprasījumus bieži izvirzījuši tieši antivakseri un viņu bažas balstītas dezinformācijā, nevis pierādījumos,” saka Džeremijs Džeikobs no Vanderbiltas Universitātes medicīnas centra Nešvilā, Tenesijas štatā. “Svarīgi uzsvērt, ka asins apgāde jau tiek stingri regulēta un rūpīgi pārbaudīta, un nav pierādījumu, ka nevakcinētu donoru asinis būtu drošākas.”
Džeikobss un kolēģi analizēja asins ziedošanas gadījumus Vanderbiltas centrā no 2024. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim. Viņi konstatēja, ka 15 pacienti (vai viņu aprūpētāji) pieprasīja tā sauktos “mērķētos ziedojumus” – kad asinis ziedo konkrēts, pacienta izvēlēts cilvēks, bieži radinieks, nevis tiek izmantota asins banka.
Šādi ziedojumi Apvienotajā Karalistē un Austrālijā tiek pieļauti tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pacientam ir reta asins grupa. ASV šī prakse ir plašāk atļauta, taču netiek ieteikta.
Pētījumā atklājās, ka visi 15 pacienti pieprasīja mērķētos ziedojumus tieši tāpēc, ka vēlējās asinis no nevakcinētiem donoriem. Asins bankas neuzskaita un neizpauž donoru vakcinācijas statusu.
Šādi pieprasījumi izraisīja ārstēšanas aizkavēšanos, kas apdraudēja pacientu veselību. Smagākajā gadījumā hemoglobīna līmenis – olbaltumviela, kas pārnēsā skābekli – kritās līdz kritiskai robežai, kas var izraisīt orgānu bojājumus un mazspēju. Citam pacientam attīstījās anēmija.
“Mērķētie ziedojumi ir daudz sarežģītāki organizatoriski nekā parastā asins apgāde,” skaidro Džeikobs. “Tie prasa papildu koordināciju, savākšanu, apstrādi un laika plānošanu.”
Lai gan visas asinis tiek rūpīgi pārbaudītas, mērķētie ziedojumi var būt saistīti arī ar augstāku infekciju risku, jo tie bieži ir vienreizēji, nevis no regulāriem donoriem, kurus asins bankas labi pazīst.
Šāda prakse bija izplatītāka HIV/AIDS epidēmijas laikā 20. gadsimta 80.–90. gados, bet atkal kļuva aktuāla pēc mRNS Covid-19 vakcīnu ieviešanas. Šīs vakcīnas darbojas, ievadot organismā daļu vīrusa ģenētiskās informācijas, lai imūnsistēma iemācītos to atpazīt un iznīcināt.
Pētījumi vairākkārt pierādījuši, ka šīs vakcīnas ir drošas un efektīvas, taču dezinformācija tās nepamatoti saistījusi ar auglības problēmām un citiem veselības riskiem.
2025. gada pētījums apstiprināja, ka asins pārliešana no vakcinētiem donoriem ir droša. “Pieprasījumi pēc nevakcinētām asinīm atspoguļo sabiedrības daļas nedrošību par vakcīnām, nevis reālu medicīnisku risku,” saka Ešs Toijs no Bristoles Universitātes.
Problēma nav tikai vienā slimnīcā – arī Velsas Asins dienests ziņojis, ka cilvēki interesējas par donoru vakcinācijas statusu. Lielbritānijā pat tika iesniegta petīcija par asins dalīšanu pēc vakcinācijas statusa, taču tā tika noraidīta. Savukārt Oklahomā likumdevēji ierosinājuši noteikt pacientiem tiesības pieprasīt nevakcinētas asinis.
“Šādi pieprasījumi parāda, kā dezinformācija var radīt reālas problēmas pacientiem, slimnīcām un asins dienestiem,” uzsver Džeikobss. “Vienlaikus tas parāda, cik svarīgi ir ar cieņu un sapratni risināt pacientu bažas, pat ja tās nav balstītas pierādījumos.”
Šis raksts raisījis diskusiju arī latviešu vidū.
