Daina Šadre: “Domāju, kad esam izkļuvuši no atvariem un  pagājusi laika distance, jebkurš domājošs, analizējošs cilvēks spēj aptvert sekas, kas ietekmējušas gan viņu pašu,  gan citus cilvēkus.”
Daina Šadre: “Domāju, kad esam izkļuvuši no atvariem un pagājusi laika distance, jebkurš domājošs, analizējošs cilvēks spēj aptvert sekas, kas ietekmējušas gan viņu pašu, gan citus cilvēkus.”
Foto: Karīna Miezāja

“Domāju, kad esam izkļuvuši no atvariem un pagājusi laika distance!” Sarima ar rakstnieci Šadri 5

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Martā pie lasītājiem nonāks Dainas Šadres piektā grāmata – “Vakara romāna” sērijas darbs “Pagātnes atvari”.

 

LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
Lasīt citas ziņas

Alma ir izklaidīga, bet sirsnīga trīsdesmitgadniece, kurai ir plašs draugu loks, mīļotais puisis un tieksme publicēt pašironiskus stāstus sociālajos tīklos. Kādā augusta dienā, kad viņa kopā ar draugu devusies uz teātri, satraukta piezvana krustmāte Rita – vienīgā dzīvā Almas tuviniece, neskaitot māsas ģimeni. Provinces skolotāja satraukta – pēdējās dienās viņa saņem nāves draudus, uz mājas durvīm sazīmēti krusti…

Abas vienojas, ka Rita līdz skolas gada sākumam brauks paciemoties pie Almas, taču nākamajā dienā jaunā sieviete saņem ziņu par krustmātes nāvi. Šoku par notikušo pastiprina policijas iesaistīšanās – Rita tiešām noslepkavota. Kas gan noslēgtās sievietes dzīvē varēja novest pie šādas vardarbības?

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Daina, grāmatas pēcvārdā rakstāt, ka nereti pat par saviem tuvajiem zinām tikai pūdercukuru – jaukās lietas. Vai nereti nav tā, ka paši arī cenšamies tikai pūdercukuru vien rādīt, pat vistuvākajiem?

D. Šadre: Cilvēki, protams, ir dažādi, bet vairums cenšas savus tuviniekus saudzēt – nestāstām par slimībām, pārdzīvojumiem, zinot, ka tas viņus var sāpināt un satraukt, un nestāstām par savas pagātnes tumšajām lappusēm, baidoties, ka mūs nesapratīs, nepieņems, mainīs viedokli par mums.

Mana mamma un vecmamma ļoti daudz un bez īpaša izskaistinājuma tika stāstījušas par jaunības dienām, par ģimenes vēsturi, bet, to atceroties, saprotu, ka ļoti maz tika runāts par tābrīža sāpīgajām lietām.

Pagāja laiks, un es pati centos norobežot vecākus no savām sāpēm – tā nav neuzticēšanās, tā ir mīlestība, kas liek klusēt. Ir jau arī otra puse, kad cilvēki žēlojas par dzīvi – viņi nav pieņēmuši savas kļūdas, neatzīst, ka dzīvē viss nav veidojies tieši tā, kā gribētos, un laikam jau vairāk paša izvēļu dēļ.

 

Kad sasitamies vai salaužam kādu kaulu, ar speciālistu palīdzību spējam novērtēt, cik nopietna ir trauma. Vai savus “pagātnes atvarus” maz spējam līdz galam izmērīt, cik tie dziļi un kā ietekmē pārējo, kas notiek mūsu dzīvē?

Domāju, kad esam izkļuvuši no atvariem un pagājusi laika distance, jebkurš domājošs, analizējošs cilvēks spēj aptvert sekas, kas ietekmējušas gan viņu pašu, gan citus cilvēkus. Uzskatu, ka ir labi, ja cilvēks spēj izanalizēt sevi, notikušo un dzīvot – tas skanēs naivi – labāk, vismaz nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Slikti, ja pagātni neizdodas atlaist, ja nākas dzīvot nepārtrauktā vainas apziņā, jo tās ir ļoti spēcīgas jūtas, kas iekšēji grauž, un tās var būt pat tik spēcīgas, ka tās pārkāpuma sekas var atkal un atkal radīt līdzīgus atvarus.

 

Kā jums šķiet, ko ar cilvēku attiecībām izdarījis pēdējais gads, kas pavadīts pandēmijas ēnā? Un pavisam konkrēti: kas jums pašai šajā laikā visvairāk palīdz saglabāt līdzsvaru?

Savā apkārtnē, manā burbulī, ģimenē, neredzu nekādas lielas emocionālas izmaiņas – ne lielāku tuvību, ne attālināšanos, vientulības pazīmes. Bet man ir gan paziņas, kuri nevienā sarunā nespēj iztikt bez valdības gānīšanas, pandēmijas noliegšanas, runāšanas par to, ka statistika ir uzpūsta. Es tad klausos, atceros mūsu gadu desmitiem ilgo draudzību un izvēlos nestrīdēties.

Kovids laikam jāpieskaita pie tās pašas tēmu sadaļas, kurā ir politika – tēmas, par kurām labāk nestrīdēties, lai draudzība neizjūk. Es pati ar spriedzi tieku galā, dozējot informāciju, lai neuzņemtu vairāk, kā varu tikt galā bez liekas panikas. TV neskatos jau gadiem ilgi, ziņas lasu, bet ar mēru. Ja izlemju painteresēties, tad paskatos, kāda ir situācija Latvijā, Baltijā, un ar to arī pietiek. Šajā laikā veltu laiku grāmatām, filmām un arī tajās cenšos neizvēlēties ļoti smagas tēmas.

 

Radošās virtuves jautājums: vai jums ir īpašs rakstīšanas rituāls?

Ar rakstīšanu man ir tā – ļoti sen, konservatorijā, kāds no maniem psiholoģijas pasniedzējiem teica: mūsu smadzenes ir tā iekārtotas, ka tām vajag dot uzdevumu un tad likt mierā. Tad tās domās un kādā brīdī kā dators izmetīs pareizo atbildi. Es tieši tā cenšos darīt ar rakstīšanu: izdomāju tādu pavisam aptuvenu līniju, kādā varētu veidoties sižets, un tad ļoti ilgu laiku vispār liekos mierā. Un, kad kādā brīdī aizmiegot sāk nākt risinājumi, saprotu – pienācis laiks ķerties pie rakstīšanas.

Man gan vajag klusumu, vienatni, tad iet uz priekšu ļoti ātri. Bet ir noteikts apjoms, ko vienā reizē varu uzrakstīt, un tas ir gandrīz vienmēr vienāds – uzrakstu vienu A4 lapu, un pēkšņi saprotu: nu, mīļie, ko jūs man te esat sadarījuši! Tā taču nemaz sākumā nebija iecerēts! Tad nāk apjukums, nesapratne, ko ar to visu tālāk pasākt. Protams, grūti atslēgties, bet cenšos tajā dienā ar varu risinājumus nemeklēt, jo zinu, ka nākamajā rītā tie būs iezīmējušies. Bet, kad rakstu, tad rakstu katru dienu, ja vien nav kādu neatliekamu pasākumu.

 

Fragments no Dainas Šadres romāna “Pagātnes atvari”

Ritas draugs patiešām bija rūpīgi apdomājis visu, kas nepieciešams bērēm. Oficiālo iestāžu apmeklējumu tika nolemts atlikt uz rītdienu, šobrīd vajadzēja aizrunāt kapavietu, telpas bēru mielastam, saimnieces, izvadītāju un muzikantus. Arī viesu sarakstu Saša jau bija sagatavojis. Taču vispirms bija jāsaprot, kad plānot bēres. Almai vairs bija palikušas tikai pāris atvaļinājuma dienu, viņa sazvanījās un paņēma bezalgas atvaļinājumu, lai pietiktu laika gan krustmāti ar godu apglabāt, gan mēģināt tikt skaidrībā par viņas dīvainās nāves iemesliem.

– Noliksim bēres uz piektdienu. Uz divdesmit trešo augustu. Tad vajadzētu visu pagūt gan mums, gan policijai.

– Divdesmit trešais, – Saša aizdomājās. – “Baltijas ceļa” jubilejas diena. Cik simboliski. Zināmā mērā tieši tad arī viss sākās.

– Ko tu teici? – Alma nebija sadzirdējusi, viņa jau zvanīja pirmajiem bēru viesiem.

– Neko īpašu. Vienkārši liktenis dažkārt mēdz būt traģiski ironisks.

– Ko tu ar to domā?

– Tieši pirms trīsdesmit gadiem divdesmit trešajā augustā mēs, visi draugi, ar degsmi sirdī pulcējāmies “Baltijas ceļā”. Nu mēs tajā datumā pavadīsim vienu no mums pēdējā gaitā.

Vakarā Saša piedāvāja Almai palikt pa nakti pie viņa, domājot, ka jaunā sieviete varētu justies neomulīgi krustmātes mājā, taču Alma no piedāvājuma atteicās. Viņai gribējās pabūt vienai un sakārtot domas. Ieejot Ritas mājā, krustmeita juta vien smeldzi, ka tūdaļ pretī nenāks viņas mīļā, labā tante.

Vispirms vajadzēja piezvanīt māsai un pastāstīt pēdējos jaunumus.

– Vai tu tiešām tici, ka Rita ir nogalināta? – Paulīna šausmu pilnā balsī pārjautāja.

– Nezinu, ko īsti domāt. Protams, viņas piepešā nāve izskatās aizdomīga, bet tu taču atceries mūsu vasaras pie krustmātes. Viņa bija labā feja. Neatceros, ka Rita būtu ar kādu strīdējusies vai pat aprunājusi. Viņa bija vienkārša, labsirdīga provinces skolotāja. Dzīvoja bezkaislīgu, pelēku dzīvi. Jābūt ļoti vētrainai fantāzijai, lai iedomātos, kādēļ gan kādam vajadzētu gribēt viņas nāvi.

– Es arī tā domāju. Neticu nekādām sazvērestības teorijām. Banāla, baisa sagadīšanās.

Tikko Alma bija beigusi sarunu ar māsu, zvanīja Ieva. Draudzene bija noraizējusies.

– Esi pārliecināta, ka varēsi viena nakšņot tik traģiskā vietā?

– Man nav neomulīgi. Pāri visam es te sajūtu krustmātes mīlestību pret mani, viņas siltumu.

– Vai Ģirts nevar aizbraukt pie tevis un atbalstīt?

– Ģirts? Viņš neko tamlīdzīgu nav piedāvājis, un es arī nemaz negribu prasīt. Man šobrīd grūti iedomāties viņu par stipro plecu. Turklāt pēc izrādes mēs esam sazinājušies tikai vienu reizi. Es Ģirtam uzrakstīju, ka braucu uz šejieni, viņš ļoti samāksloti izteica līdzjūtību. Un viss. Vairāk nav devis ziņu.

– Viņš izveidojis kontu “Instagram”.

– Ģirts? Ar viņa principiāli noliedzošo attieksmi pret soctīkliem? Beidz!

– Es arī biju pārsteigta, kad māsa pateica, ka Ģirts viņai sekojis “Instagram”.

– Sekojis Martai? Bet man ne, citādi es būtu saņēmusi paziņojumu.

– Man arī ne. Varbūt viņš negrib, lai mēs zinātu, ka viņam paslīdējusi kāja soctīklu virzienā.

Citkārt Alma droši vien būtu daudz vairāk domājusi par Ģirta neparasto izturēšanos, taču šobrīd viņas prāts riņķoja ap krustmāti. Viņa neticēja, ka rūdītu skolotāju kaut kādi zīmējumi un no avīzes izgriezti draudi varētu novest līdz infarktam.

Cik nu krustmāte stāstījusi, ne tādas vien palaidnības viņai nācies pieredzēt daudzajos darba gados skolā. Bet tante patiešām bija panikā un pat grasījās bēgt uz Rīgu. Vajadzēja būt kādam nopietnākam pamatam, lai Rita justu nāves bailes. Tik nopietnam, ka viņa pat baidījās par to runāt skaļi. Kā lai tagad, kad krustmātes vairs nav, uzzina, kas īsti noticis? Kā lai saprot, vai Ritas panikai tiešām ir kāds sakars ar viņas nāvi?

Alma sāka pāršķirstīt grāmatas un piezīmju blokus, kas stāvēja turpat uz galda un pie gultas. Viņa atrada Sašas pieminēto draudu vēstuli un vēl otru, par kuru kaimiņš acīmredzot nezināja, ja jau nebija pieminējis. Tur tikpat nemākulīgi salīmēti burti veidoja tekstu “Kuce, tu mani nodevi. Gaidi atmaksu!”.

Alma atcerējās, ka Saša pieminējis slepkavu, pret kuru sen atpakaļ liecinājusi Rita. Viņas atradums varēja liecināt, ka zīmītes tomēr sūtījis noziedznieks. Alma nodomāja, ka noteikti sīkāk jāiztaujā Saša par šo cilvēku, un jau gribēja mest mieru meklēšanai, kad ieraudzīja, ka Ritas plānotājā lappusē ar viņas nāves datumu ir fotogrāfija.

No senā attēla pretī raudzījās jauns vīrietis ļoti vīrišķīgiem vaibstiem un izteiksmīgām, tumšām acīm. Otrā pusē Ritas rokrakstā lieliem burtiem ar sarkanu tinti bija rakstīts – “slepkava”. Alma pašķīra plānotāju pāris dienu atpakaļ. Pēdējais ieraksts atkal bija par slepkavu – “Viņš ir slepkava!”.

Beigās uzzīmēts kvadrāts ar A burtu vidū un dīvainu asti galā. To visu aplūkojot, arī Alma izjuta šausmas, ar kādām krustmāte rakstījusi šos vārdus. Rita bija vai nu nogalināta, vai novesta līdz nāvei, tomēr nāves dienā nebija citu ierakstu, kaut gan abu pēdējās telefona sarunas laikā Rita bija runājusi par svarīgām lietām, kas vēl kārtojamas.

Nākamajā dienā Alma soli pa solim pildīja Sašas ieteikumus bēru organizēšanā. Pats kaimiņš strādāja, tomēr vairākas reizes piezvanīja un palīdzēja ar padomu. Pēcpusdienā Alma vārtiņos saskrējās ar nepazīstamu vīrieti. Bija ieradies izmeklētājs Girgensons.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana: teju puse iedzīvotāju nav informēti par visām iespējām atgūt naudu 6
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Klāt būs aukstuma vilnis!” Bricis par laiku nākamnedēļ 18
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja un režisore Liene Greifāne 11 dienu garumā slimnīcā cīnījusies par savu veselību 30
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 19
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 25
3 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Latvijas Pasta vadītājs: “Konfliktsituācijas rodas dēļ rindām pie pasta, darbinieki ir spiesti tās risināt… Ir izaicinājums saglabāt mieru, komunicējot ar klientiem.” 12
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Eiropas miljardus pa galvu, pa kaklu pakaisa baložiem un zvirbuļiem.” Saruna Ādažu novada domes priekšsēdētāju 23
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Nodzīvo šo dienu tā, it kā tā būtu pēdējā diena tavā dzīvē! Horoskopi 1.martam
21:23
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
“Tie, kas kārklus iestādīja pirms gadiem pieciem, tagad tos pļauj.” Enerģētiskās kultūras un biomasa siltumenerģijas iegūšanai 1
20:22
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 25
19:47
AT
Andris Tiļļa
Kokteilis
Latviešu Cepurnieks! Normunds darina cepures no dārgām, reti sastopamām detaļām: rezultāts ir apbrīnojams 6
12 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Krists nedabūja darbu dzimuma dēļ. “Man teica – ja mani pieņems, man jārēķinās, ka būs spiediens no vecāku puses…” 27
12 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Santa Cine vada restorānu un divas viesnīcas Kuldīgā: izturēt palīdz kurzemnieces spīts un valsts atbalsts 5
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu! 3
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Entuziasti vāc parakstus, lai legalizētu apzinātas sānslīdes ar automašīnām 5
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Kāpēc daļai amatpersonu prioritāri bija jāsaņem vakcīna pret Covid-19 – vai tiešām “valsts nepārtrauktība”? 31
14 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
13 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Krievija mūsdienās no Padomju Savienības 1946. gadā īpaši neatšķiras. Joprojām tur ir autoritāri noskaņots līderis ar klēpju sunīšu parlamentu.” 77
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs džinu izlaidām no pudeles ārā! Paši šo vīrusu ievazājām!”: profesors Ivars Kalviņš par Covid-19 “trešo vilni” 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Divās vietās Latvijā šodien pārspēti siltuma rekordi: cik grādi fiksēti? 2
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Sezona atklāta”: Ainažos 30 kvadrātmetru platībā kāds jau paspējis izraisīt šogad pirmo kūlas ugunsgrēku 5
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Mēs redzējām, ka visā pasaulē vasarā saslimstība ar Covid-19 samazinājās”: infektoloģe atklāj, vai siltajos mēnešos var gaidīt vīrusa atkāpšanos 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latviešu tenisista Ernesta Gulbja ģimenē sēras 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Man nebija ne jausmas, ka Latvijas mežos mīt tik lieli lielu staltbriežu bari!” Annai izdevies nofilmēt iespaidīgu skatu 23
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Viņš var uzrūkt! Viņam arī ir savs viedoklis un raksturs!” – Samanta Tīna stāsta par savu suni Skarabeju 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
No pirmdienas būs dārgāks alkohols un cigaretes. Cik būtiski celsies cenas? 40
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Skaidrīte, Justs un Skaidra
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krievu estrādes zvaigzne Filips Kirkorovs Latvijas bankai parādā teju vai 2 miljonus eiro: parādu nav atdevis, sākusies tiesa 20
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Acu infekcijas ir ļoti lipīgas, tās izplatās arī “paliec mājās” apstākļos. Kā neieberzt acīs infekciju? 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atgriežas pavasara vēstneši cīruļi 1
1 diena
SR
Sandra Ruska
Veselam
Vai tiešām lapu izsvīduma medus vērtīgāks? 1
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Harija sieva Megana tikusi vaļā no stingrā karaliskās ģimenes tvēriena: sākusi aizrauties ar pārmaiņām izskatā – “kopē” Kimu Kardašjanu 12
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 27. februāra līdz 5. martam: kādas vēlmes piepildīsies
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Darba un pūliņu pilna nedēļa, kas, domājams, vainagosies ar panākumiem! Horoskopi no 1. līdz 7. martam
9 stundas