Tālavs Jundzis
Tālavs Jundzis
Foto – Valdis Semjonovs

Trampa kungs ir pretrunīgi vērtēta persona, tomēr – ASV prezidents. Varbūt ar stipri izteiktu ego, nepieredzējis ārpolitikā, tomēr izrādījies diezgan rīcībspējīgs vīrs. Kā vērtēsiet īso Trampa prezidentūras laikposmu? 25

Stratēģiski jāņem vērā viena lieta. Arī ASV cilvēkus visai spēcīgi iespaidoja ekonomiskā krīze. Vainu ne bez pamata uzveļot tālaika administrācijai un arī Hilarijai Klintonei. Tad jāmeklē kāds cits, kas stāvokli labotu. Tramps tāpēc ir ASV vēlētāju dīķī ielaistā līdaka. Nenoliedzami, viņš sācis īstenot priekšvēlēšanās teikto, kas mūsdienās politiķiem nav visai raksturīgi, un ir uzdevis daudzus pareizus jautājumus. Par to, kas cilvēkiem rūpēja. Drošības jomā Tramps “pārsteidza”, paziņodams, ka Amerika aizstāvēs valstis, kas kārto NATO rēķinus. Bet ļoti normāla prasība, ka dalībvalstis pildītu, ko apņēmušās. Pareizi teiktajam jūtams arī rezultāts, vismaz Baltijas valstīs. Un vai bija aplami sacīts, ka ANO ir diplomātu patīkamu tikšanos vieta? Apvienotās Nācijas nedarbojas kā efektīvs mehānisms, lai apturētu vardarbību, bet vairāk kā birokratizējusies struktūra. Drošības konferencēs pastāvīgi runā, ka pasaule saskārusies ar jauniem izaicinājumiem kibertelpā. To dažkārt pielīdzina kodoldraudiem. Datorizēti vada visas sistēmas un infrastruktūru – lidostas un lidmašīnas gaisā, satiksmes regulāciju uz ielām, elektrības apgādi, arī hidroelektrostacijas. Pasaule zina, kur un cik uz planētas izvietotas kodolgalviņas, bet nav ne mazākās jausmas, cik, kādi, aiz kādas muguras darbojas ļaunprātīgi hakeri. Viņi adresi neatstāj. Rietumu eksperti plāta rokas. Ir zināms, no kuras firmas datora un kā atbalstīti, hakeri ielauzās ASV demokrātu partijas datorsistēmās. Krievija pat it kā nav noliegusi, ka tie bijuši krievu hakeri, bet kā viņus ietekmēt un kontrolēt? Kā pierādīt, ka kāds kalpo valdībām vai specdienestiem, nevis savā nodabā “rakņājas pa slēgtiem informācijas nostūriem”? Tie ir nopietni uztraukumi un brīdinoši signāli, ka hakeris var tikt klāt elektroniskām balsu skaitīšanas sistēmām, mēģināt ar nolaupītiem datiem ietekmēt vēlēšanu rezultātus, politisko stāvokli un “izslēgt”, kaitēt kritiskās infrastruktūras objektiem. Pasaulē darbojoties ap 800 nelegālu hakeru grupu, un pretdarbība nav gluži bezpalīdzīga, bet kiberdrošībā tā nav līdz galam iepazīta lieta. Tas ir arī hipotēžu līmenī, ko īsti hakeri varētu tehniski paveikt.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.