Aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalās militārās bāzes “Apgulde” 1. kārtas būvniecības uzsākšanas svinīgajā ceremonijā, 2025.gada aprīlī.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalās militārās bāzes “Apgulde” 1. kārtas būvniecības uzsākšanas svinīgajā ceremonijā, 2025.gada aprīlī.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Par katru putnu radarā vajag celt kājās iedzīvotājus nakts vidū? Sprūds atklāj, kāda kļūda Krāslavā vakar tika pieļauta 0

Šūnapraide par Krāslavas novadā nogāzušos dronu bija jāiedarbina, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Kokteilis
“Vecāki ir slimi, bet tāpēc nav jācieš bērniem!” Ieva Brante komentē Kalendy un Dukura publiskos izteikumus
Veselam
Kas notiek ar jūsu organismu, ja pārstājat nodarboties ar seksu?
RAKSTA REDAKTORS
“Nevis alga vainīga, bet bailes!” Edgars atklāj, kāpēc darbinieki vecumā ap 50 Latvijā kļūst lieki
Lasīt citas ziņas

Pēc pērn notikušā drona incidenta Gaigalavā tika detalizēti runāts ar pašvaldībām, meklējot līdzsvaru – ja nav pilnīgas pārliecības, ka tas ir drons un tobrīd tas ir “tikai punkts radarā”, institūcijas ir piesardzīgas. “Pie katra punkta, putna, mākoņa, kas redzams radarā – vai celt kājās iedzīvotājus nakts vidū?” vaicāja Sprūds.

Ministrs pastāstīja, ka, turpinoties dronu uzlidojumiem objektiem Krievijā, bija sagatavota un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iedota šūnapraidē izplatāmas ziņas sagatave gadījumam, ja Latvijas virzienā vēl parādās kāds drons. “Kopumā bijām tanī pašā dienā reaģēt papildus ar šādām ziņām,” apliecināja politiķis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā gadījumā, kad nav pilnīgas skaidrības par radaros redzamajiem objektiem, ir izvēle par līdzsvaru: “Vai vēlamies katru otro nakti celt iedzīvotājus, vai arī pārliecināmies, ka ir apdraudējums, pēc kā sūtām konkrēto vēstījumu.”

Sprūds uzsvēra, ka, ja būs līdzīgi gadījumi nākotnē, tad pie pirmajām pazīmēm, ka pastāv apdraudējuma risks, šūnapraide jāiedarbina.

Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.

Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.