Rektora amata kandidātu debatēs klāt bija viena pretendenta – Jura Borzova – “zvaigžņu” komanda – četras prorektores: (no kreisās) Žanete Ozoliņa, Signe Bāliņa, Irina Arhipova un Ingrīda Rumba-Rozenfelde.
Rektora amata kandidātu debatēs klāt bija viena pretendenta – Jura Borzova – “zvaigžņu” komanda – četras prorektores: (no kreisās) Žanete Ozoliņa, Signe Bāliņa, Irina Arhipova un Ingrīda Rumba-Rozenfelde.
Foto – LU preses centrs

Vajag četrus prorektorus? 3


Debašu laikā J. Borzovs jau iepazīstināja publiku ar četrām dāmām, kuras gribētu celt prorektoru amatos, ja pats būs rektors. Zinātnes un pētniecības prorektora amatā J. Borzovs vēlas redzēt Irinu Arhipovu, kura savulaik vadīja attiecīgu departamentu Izglītības un zinātnes ministrijā, bet patlaban ir profesore Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur pērn pati pretendēja uz LLU rektora amatu. Attīstības prorektora amatā J. Borzovs sola iecelt bijušo e-lietu ministri Signi Bāliņu, bet humanitāro jomu studiju prorektora amatā – Sociālo zinātņu fakultātes profesori Žaneti Ozoliņu. Atsevišķu prorektora amatu J. Borzovs gribētu ieviest medicīnas studijām un to piedāvātu pašreizējai Medicīnas fakultātes dekānei Ingrīdai Rumbai-Rozenfeldei. Patlaban LU ir tikai divi prorektori: studiju un zinātņu. Taču jaunajam rektoram pašam būs tiesības lemt, cik prorektori LU vajadzīgi un tieši kurš šajos amatos ieceļams. LU Senātam gan jābalso, vai piekrist šādu prorektoru iecelšanai. Savukārt I. Muižnieks debašu laikā ar savu potenciālo komandu vēl neiepazīstināja. To viņš atklāšot vien tad, kad tikšot ievēlēts. Komanda būšot vēl plašāka nekā konkurentam, taču ne jau visi tikšot celti prorektoru amatos, nosmīnēja I. Muižnieks.

Reklāma
Reklāma

10 miljonu lieli parādi

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Rektora amata kandidātu redzējums par to, kā attīstīt studiju programmas, ir krasi atšķirīgs. Kamēr J. Borzovs debatēs solīja slēgt visas studiju programmas, kas nav pieprasītas, I. Muižnieks teicās tās tikai vērtēt un tad spriest, vai nākotnē tās atkal varētu kļūt populāras vai tiešām slēdzamas. Runājot debatēs par studentu atbirumu, J. Borzovs par to izteicās kā pašsaprotamu lietu. I. Muižnieks uzskata, ka LU nekas cits neatliks kā “darīt skolu nepadarīto” darbu. Viņš sola ieviest palīgkursus un mentorus jaunajiem studentiem, lai viņi spētu tikt galā ar studijām.

Potenciālo rektoru viedoklis atšķiras arī saimnieciskos jautājumos. Kaut Torņakalnā jau slejas jaunā LU ēka, J. Borzovs uzskata, ka to celt nevajadzēja, un norāda uz LU milzīgajām parādsaistībām, kas jau sasniedz 10 miljonus eiro, no kuriem gan tikai septiņi miljoni saistīti ar celtniecību Torņakalnā. Kļūdaina esot bijusi cerība, ka parādus izdosies dzēst, pārdodot LU vairs nevajadzīgās ēkas. Tām neesot pircēju. “Vairs nekādus kredītus LU neņems,” uzsver J. Borzovs. Tikmēr I. Muižnieks norāda, ka Torņakalna komplekss lielākoties tomēr celts par Eiropas Savienības finansējumu, un pats sola ik gadu 10 procentus no LU ienākumiem tērēt attīstībai, kā arī nav tik atturīgs pret kredītiem. “Cienu Borzova kungu, taču šķiet, ka viņš nespēj pacelties virs datora klaviatūras un paskatīties perspektīvā,” tā par konkurentu sacīja I. Muižnieks. Viņam izskatoties, ka J. Borzovs LU uztverot tikai kā augstāka līmeņa profesionālo skolu, kaut darbaspēka sagatavošana nebūt nav LU vienīgā misija.

CITI ŠOBRĪD LASA

J. Borzovs atbildēja, ka viņš gan Muižnieku nekritizēšot. Tomēr, kad bija iespēja uzdot konkurentam jautājumu, vaicāja, kāpēc I. Muižnieks, kurš LU zinātņu prorektora amatā ir jau 14 gadus, nav panācis LU augstāku pētniecības līmeni. Starptautiskajā augstskolu reitingā “QS Top Universities Star”, kur augstskolu sniegumu dažādās jomās vērtē piecu zvaigžņu sistēmā, LU pārsvarā ieguvusi piecas zvaigznes, bet zemākais vērtējums – trīs zvaigznes – ir tieši pētniecībā. I. Muižnieks skaidroja, ka agrāk LU pētniecības līmenis bijis vēl zemāks. Piemēram, LU tapušo zinātnisko publikāciju skaits pēdējos gados vismaz dubultojies, audzis arī patentu skaits. Pats J. Muižnieks toties J. Borzovam “iekoda” par viņa vadības stilu LU Datorikas fakultātē, vaicājot, vai tajā esot “dreskods”. J. Borzovs atbildēja, ka esot gan, bet ne obligāts. Ar šo jautājumu I. Muižnieks acīmredzot gribēja norādīt uz J. Borzova autoritāro vadības stilu, par ko izteicās arī kāds no debašu klausītājiem, vaicājot, vai šis stils no fakultātes tiks pārnests uz visu LU. J. Borzovs apsūdzības noraidīja.

Kaut rektora amata pretendentiem bija iespēja uzdot vienam otram trīs jautājumus, vairāk nekas viņiem savā starpā runājams nebija. Rektora vēlēšanas LU notiks 4. jūnijā. Debates pirms tām ir salīdzinoši jauna tradīcija, kas aizsākās tikai pirms astoņiem gadiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.