“Eksporta tirgos attīstās jaunas nišas, pievēršot lielāku uzmanību ātri pagatavojamas pārtikas risinājumiem, bioloģiskai pārtikai, kā arī produktiem ar pievienoto vērtību, piemēram, lielāku proteīna daudzumu, inulīnu, vitamīniem utt. Bet tādas īslaicīgas tendences kā “bez E”, kas bija vērojamas Latvijā, jau pazudušas, tās nomaina citas tendences, piemēram, veselīga dzīvesveida ievērošana, personalizētas pārtikas parādīšanās. Ražotāji pievēršas minimālisma konceptam, akcentējot iepakojuma funkcionalitāti, nevis liekot pircējam pārmaksāt par dārgu dizainu. Lai ilgāk saglabātu produktu, arvien biežāk ražotāji produkciju fasē tā saucamajos “gudrajos iepakojumos”. Tāpat, sekojot līdzi patērētāju ikdienas dzīves dinamikai un tam, ka primāri izvēlamies produkciju mazos apjomos, ražotāji ievieš tirgū mazos iepakojuma formātus, kas atvieglo produkta uzglabāšanu un noietu,” – tā “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans.
“Eksporta tirgos attīstās jaunas nišas, pievēršot lielāku uzmanību ātri pagatavojamas pārtikas risinājumiem, bioloģiskai pārtikai, kā arī produktiem ar pievienoto vērtību, piemēram, lielāku proteīna daudzumu, inulīnu, vitamīniem utt. Bet tādas īslaicīgas tendences kā “bez E”, kas bija vērojamas Latvijā, jau pazudušas, tās nomaina citas tendences, piemēram, veselīga dzīvesveida ievērošana, personalizētas pārtikas parādīšanās. Ražotāji pievēršas minimālisma konceptam, akcentējot iepakojuma funkcionalitāti, nevis liekot pircējam pārmaksāt par dārgu dizainu. Lai ilgāk saglabātu produktu, arvien biežāk ražotāji produkciju fasē tā saucamajos “gudrajos iepakojumos”. Tāpat, sekojot līdzi patērētāju ikdienas dzīves dinamikai un tam, ka primāri izvēlamies produkciju mazos apjomos, ražotāji ievieš tirgū mazos iepakojuma formātus, kas atvieglo produkta uzglabāšanu un noietu,” – tā “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans.
Foto: Karīna Miezāja

Pārtikas industrija – ne sprinta, bet maratona tempā 0

“Pārtikas nozarē turpinās divos iepriekšējos gados sāktais ieskrējiens, bet drīzāk maratona, nevis sprinta tempā,” nozari raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. Lai gan pirms četriem gadiem Krievijas noteiktais importa aizliegums bija smags trieciens, tas mudinājis uzņēmumus vairāk investēt, pārorientējot ražošanu un noieta tirgus.

Eksports jau sniedz augļus

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Spēcīgs vējš no ceļa nopūš automašīnu 2
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
2 stundas
Lasīt citas ziņas

Latvijas pārtikas ražotāji nu var sākt baudīt sūri grūti pelnītos augļus, lielākoties – no pienesuma tieši eksportā. “Pērn pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgu laiku pirms gada, bija fantastisks 20% eksporta pieaugums, šogad tie ir 9,7%, naudas izteiksmē veidojot 1,5 miljardus eiro,” informē Šure.

Raksturīgi, ka ES ir tikai deviņas valstis, kurām šogad aug eksports. Turklāt Latvijā tas ir otrais straujākais. Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports veidoja 19% no valsts kopējās eksporta vērtības. Naudas izteiksmē tas ir par 108 miljoniem eiro vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Tradicionāli dominējošie eksporta produkti ir dzērieni, graudaugi un piena produkti, kas kopā veido 52% no kopējās eksporta vērtības. Kā prognozē Šure, tuvākajos mēnešos eksporta pieaugums būs straujāks, kas rezultēsies arī pozitīvā tirdzniecības bilancē, eksportam pārsniedzot importu.

Turpmāk neies viegli

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, katrs nākamais eksporta pieauguma procents padodas grūtāk, jo konkurence un pircēju izvēlīgums aug nenormālos tempos. Lai gan ārējie apstākļi eksportētājiem ir labvēlīgi, tomēr negatīvie riski nekur nav pazuduši, atzīst Latvijas Bankas eksperti. Ārējās tirdzniecības izaugsmi joprojām apdraud ģeopolitiskie riski, dažādu tarifu un sankciju kari starp pasaules vadošajām ekonomikām, kā arī klimata pārmaiņas un laikapstākļu kaprīzes. Ņemot vērā augsto jaudu noslodzi rūpniecībā, algu kāpumu, darbaspēka ierobežojumus un iepriekšējo gadu investīciju zemo apjomu, sagaidāms, ka eksporta kāpums šā gada otrajā pusē būs nedaudz mērenāks, prognozē LB ekonomiste Daina Pelēce.

“”Treknajos gados” problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme un tautsaimniecība bija jādzesē. Savukārt patlaban lielākās bažas sagādā situācijas nerisināšana darbaspēka piedāvājuma pusē jeb darbaspēka pieejamība. Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēku. Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un izaugsme bremzēsies. Mūsu bažas apstiprina vairāku rādītāju dinamika, piemēram, par konkurētspējas pasliktināšanos liecina eksporta tirgus daļas kritums,” norāda ekonomiste.

Ar darbaspēku kā vāveres ritenī

“Jau pirms gada sākām zvanīt trauksmes zvanus, bet tagad esam iekļuvuši īstā vāveres ritenī. No mums prasa produktivitāti un investīcijas, tai pašā laikā trūkst darbaspēka. Ja ievedam vienu ārzemnieku, kurš stāv pie līnijas, viņam jāmaksā 960 eiro (nākamgad – virs 1000 eiro), bet turpat blakus strādā vietējais darbinieks, kuram uz rokas ir 700 – 800 eiro. Tātad diskriminējam vietējos. Tad nevajag teikt, ka visiem jāceļ algas. Lai to darītu, vajadzīgas investīcijas, produktivitāte, un tikai pēc tam varam celt algas. Tāpēc piedāvājam terminēti, uz trim gadiem, ievest cilvēkus, nodrošināt produktivitāti un tikai tad pakāpeniski celt algas. Atbilde no valdības puses bijusi “nē”, taču tas ir tikai politisks lēmums, tur nav apakšā nekādas analīzes. Ja valdība tik ļoti baidās par imigrācijas politiku, sēžamies pie galda, atrodam labāko risinājumu un ejam uz priekšu,” saka Šure.

Arī piena nozares eksporta līdera Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atzīst – kvalificētu darbinieku piesaiste ir problēma. “Tas skar arī mūs, šobrīd ir vairāk nekā 30 vakances. Taču kopumā situāciju koncernā vērtējam kā salīdzinoši labu. Pirmkārt, balstoties uz pozitīvām atsauksmēm, cilvēki labprāt piesakās strādāt pie mums. Otrkārt, daļa no vakancēm ir saistīta ar attīstību, piemēram, jaunajā svaiga piena produktu izcilības centrā. Darbus cenšamies piedāvāt vispirms vietējiem speciālistiem, arī vedot cilvēkus no reģioniem. Taču, ņemot vērā, ka esam globāls uzņēmums ar pārstāvniecību desmit valstīs, mūs kā darba devēju izvēlas cilvēki no visas pasaules. Līdz ar to ļoti ticams, ka nākotnē darbam Latvijā piesaistīsim gan augsta līmeņa speciālistus, gan mazkvalificētus darbiniekus no ārvalstīm. Tādā veidā varēsim atrisināt ne vien trūkstošā darbaspēka problēmas, sabalansējot piedāvājumu ar pieprasījumu, bet arī radīsim motivējošāku darba vidi,” teic N.Staņēvičs.

Viņš arī norāda, ka uzņēmums fokusējies uz pozīciju stiprināšanas esošajos eksporta tirgos. “Kā piemēru var minēt saldējuma eksporta rezultātus – Norvēģijā šogad tos dubultojām, kā arī būtiski uzlabojām rezultātus Krievijā. No ārējiem tirgiem, kuros pārdodam „Food Union” produkciju, ļoti veiksmīgi ir Ukraina un Azerbaidžāna. Jo īpaši iepriecinoši ir panākumi Izraēlā, kur, balstoties uz septiņu gadu laikā uzkrāto pieredzi, plānojam attīstīties vēl vairāk,” saka N.Staņēvičs.

Par to, ka darbinieku deficīts tikai pieaugs, pārliecināts gaļas pārstrādes nozares līderis, SIA “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans. “Grūti atrast kvalificētus darbiniekus, kas mācību iestādēs iegūtās zināšanas prot izmantot arī praksē. Viens no risinājumiem ir investīcijas darbinieku apmācībās, izmantojot uzņēmuma naudu un laiku. Otrs – ārzemju darbaspēka piesaiste. Kā vēl vienu iespēju darba procesu optimizācijai redzu daļēju vai pilnīgu atteikšanos no roku darba, par ko Latvijas kontekstā runāt vēl ir pāragri,” domā A. Ždans.

Latvijas Banka darbaroku trūkumam pārtikas industrijā piedāvā vairākus risinājumus – esošās darbaspēka rezerves mobilizācija; pārkvalifikācija, mobilitātes veicināšana; strukturālās reformas, optimizējot sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu; no Latvijas aizbraukušo cilvēku  atgriešanās. “Vislielākais bezdarbs ir mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, būtisks uzdevums ir to apmācība un pārkvalifikācija, atgriežot darba tirgū. Diemžēl Latvija atvēl maz resursu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tos novirzot mazāk efektīviem darba tirgus politikas pasākumiem. Turklāt bezdarbs Latvijā jau ir sarucis zem dabiskā līmeņa. Tā rezultātā pastiprinās spiediens uz algām, pieaug uzņēmēju izmaksas un samazinās to konkurētspēja. Ir īstais laiks, lai meklētu atbildi uz jautājumu, kā risināt darbaspēka trūkumu,” norāda bankas eksperte.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 5
4 dienas
LE
LETA
Ziņas
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
5 dienas
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
9. janvāris, 2022
LA
LA.LV
Ziņas
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
8. janvāris, 2022
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Spēcīgs vējš no ceļa nopūš automašīnu 2
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis 22
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā plūdu draudu dēļ iedzīvotājus aicina būt gataviem evakuācijai. Kurās apkaimēs pastāv lielākais plūdu risks?
18 stundas
Lasīt citas ziņas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
Intervija 8. janvāris, 2022
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
3. janvāris, 2022
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Mums nav naftas, bet ir atjaunoties spējīga izejviela – koksne un biomasa.” Kā koksne var konkurēt ar nanomateriāliem? 31
2. janvāris, 2022
LA
LA.LV
Laukos
“Pērciet un ēdiet, kamēr vēl zemnieki jūs sponsorē.” Gulbe atklāj, kuram produktam jau gadu ir neadekvāti zema cena 123
2. janvāris, 2022
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Augstākā piena iepirkuma cena kopš 2014. gada priecē lauksaimniekus, bet dzen izmisumā pārstrādes uzņēmumus 19
28. decembris, 2021
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniekus uztrauc pārtikas dārdzība un pieejamības samazināšanās 37
29. decembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien atklāts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits
4 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tieslietu ministrs rosina par rupju kārtības traucēšanu ar nepatiesu ziņu izplatīšanu sodīt ar dažiem gadiem cietumā
55 minūtes
LE
LETA
Ziņas
“Latvijas valsts ceļi”, iespējams, vērtēs nepieciešamību apziņot ceļu lietotājus par ekstremāliem braukšanas apstākļiem
12 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Laima Vaikule pastāsta, kur Rīgā viņa strādāja tad, kad vēl nebija populāra dziedātāja
16 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Skolotāja patika vai nepatika pret skolēnu, atzīmju dāvināšana, subjektīvs redzējums… Vai realitātē vienoti vērtēšanas kritēriji vispār iespējami?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 revakcinēti gandrīz 30% vakcinācijas procesu noslēgušo iedzīvotāju
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik un kādi sportisti Latviju varētu pārstāvēt Pekinas olimpiskajās spēlēs?
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valainis rosina apkures cenu pieauguma dēļ piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem 82
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Pagaidām tiksim galā, bet kā būs tālāk?” Rīdzinieks dalās ar pieaugošajiem rēķiniem 19
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplatās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas 129
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Es to ne mirkli nenožēloju,” Navaļnijs pēc gada cietumā par atgriešanos Krievijā 61
22 stundas
LA
LA
Ziņas
Viktors Runtulis: “Antikovidnieki” ir kā ticība un ticīgu cilvēku tu nepārliecināsi! 113
1 diena
Pannā gatavoti siera plācenīši
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Kambala pārliecināta, ka ārējais skaistums jāsaglabā arī mākslīgi: “Lai justos labi, priecētu apkārtējos un iedvesmotu citus!”
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Nebeidzamais stāsts: princis Harijs draud iesūdzēt tiesā Lielbritānijas valdību
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas vienkārši daudziem cilvēkiem būs nepanesami!” Deputāts par to, ka šī ir lielākā enerģētikas krīze, kādu Latvija ir piedzīvojusi
12:40
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien atklāts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits
12:35
LE
LETA
Ziņas
“Latvijas valsts ceļi”, iespējams, vērtēs nepieciešamību apziņot ceļu lietotājus par ekstremāliem braukšanas apstākļiem
12:18