Viktors Ivbulis: “Tas ir liels paradokss, bet valodas ziņā indietis no Deli vai Kalkutas latvietim ir daudz tuvāks radinieks nekā igaunis no Pērnavas.”
Viktors Ivbulis: “Tas ir liels paradokss, bet valodas ziņā indietis no Deli vai Kalkutas latvietim ir daudz tuvāks radinieks nekā igaunis no Pērnavas.”
Foto: Karīna Miezāja

Kā mums, latviešiem, izdzīvot šajā pasaulē? Saruna ar profesoru Viktoru Ivbuli 0

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Saruna ar profesoru, bengāļu valodas speciālistu Viktoru ­Ivbuli, kurš studējis filoloģiju Latvijas Universitātē, vēlāk papildinājies Visva-Bharati universitātē Rietumbengālē Indijā. Aizstāvējis doktora disertāciju par Rabindranata Tagores daiļradi.

LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 29
18 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
Lasīt citas ziņas

Profesor, jūs bijāt tas, kurš mani aizveda uz Indiju. Konkrētāk – jūsu grāmata “Indijas ceļos”, kuru izlasīju tūlīt pēc tās iznākšanas 1984. gadā. Indiju gan pirmo reizi ieraudzīju tikai 1998. gada rudenī. Vēl tagad atceros – izkāpju no lidmašīnas Tamilnadas štata galvaspilsētā Čennajā, un mani apņem silts, mikls gaiss, blakus lidostai redzamas kokospalmas, debesīs riņķo ērgļi. Bet kas jūs aizveda uz Indiju?

V. Ivbulis: Redziet, kāds spēks piemīt grāmatai! Arī mani uz Indiju aizveda grāmata, konkrētāk – bengāļu rakstnieka Rabindranata Tagores daiļrade.

Bengāļu valoda, kas gan ir tikai viena no daudzajām Indijā lietotajām valodām, ir sena, skanīga un bagāta. Tiesa, apgūt to nav viegli. Savulaik šai valodai bija īpaša politiska nozīme, jo pašreizējā Rietumbengālijas štata galvaspilsēta Kolkata līdz 1911. gadam bija visas Britu Indijas galvaspilsēta.

Kad es 1978. gadā pirmo reizi ierados Kolkatā, pusotru mēnesi biju spiests pavadīt kopmītnē.

Jo sākušies plūdi, visa dzīve paralizēta! Kas man tolaik šķita mazliet dīvaini – vienīgais cilvēks, kurš mitinājās vienistabas numurā, bija anglis.

Tātad bijušais kolonizators!

Bet angļi bija tie, kuri izveidoja vienotu Indiju. Nav taisnība, ka viņi to sadalīja. Indijas iedzīvotāji paši nespēja vienoties par britu atstāto mantojumu.

Musulmaņi uzstāja, ka viņiem vajag pašiem savu valsti, un viņi arī dabūja Pakistānu, no kuras vēlāk atdalījās tagadējā Bangladeša. Tā kādreizējās Britu Indijas vietā patlaban uz kartes ir trīs valstis.

Dižais Mahatma Gandijs, kurš līdz pēdējam mēģināja saturēt kopā milzīgo zemi, savas pārliecības dēļ zaudēja dzīvību, viņu atentātā nogalināja hinduistu fanātiķis.

Kaut arī kopš neatkarības pasludināšanas pagājuši jau teju septiņdesmit trīs gadi, bijušās metropoles iespaids ir milzīgs.

Indijas policija, armija un tiesas daļēji joprojām darbojas pēc “veco laiku” likumiem, no kuriem daudzi pašā Lielbritānijā jau sen zaudējuši spēku.

Labākajās Indijas vidusskolās un augstskolās mācības notiek angļu valodā.

Tāpēc indiešiem tik viegli iedzīvoties jebkur pasaulē. Pietiek ieslēgt CNN, BBC vai citu ziņu kanālu, un mēs redzam indiešu izcelsmes zinātniekus, ārstus, politiķus.

Jūsu jaunākā grāmata saucas “Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi mūsdienās saistībā ar Indiju un baltiem”. Tad jūs Latvijā vislabāk varat atbildēt uz jautājumu – kas mēs esam? Un no kurienes nākam?

Es pats daudz neko neesmu atklājis, grāmatā publicētais ir pasaules izcilāko pētnieku atziņu apkopojums. Tiesa, tas man prasīja daudzu gadu darbu.

Indoeiropiešu un tātad arī latviešu pirmdzimtene meklējama tagadējā Ukrainā un Krievijas dienvidrietumos, reģionā uz ziemeļiem no Melnās jūras.

Toreizējie protoindoeiropieši šeit dzīvoja laikā no 4000. līdz 2500. g. p. m. ē. Protams, šie skaitļi ir aptuveni.

Tā gan vēl nebija nekāda izcilā kultūras tauta.

Bet valodnieki ar īpašām metodēm ir izveidojuši protoindoeiropiešu valodas vārdnīcu, kurā citstarp atrodami arī daudzi lietuviešu un latviešu vārdi.

Kas liecina par baltu valodu senumu?

19. gadsimta pirmajā pusē vācu valodnieks Francis Bops publicēja zinātnisku darbu ar garu nosaukumu – “Sanskrita, senpersiešu, grieķu, latīņu, lietuviešu, senslāvu, gotu un vācu valodas salīdzināmā gramatika”.

Tad arī sākās pētnieku interese par baltu valodām, jo īpaši par lietuviešu valodu.

Bet kurā brīdī parādās paši balti?

Baltu ciltis izdalījās no seno indoeiropiešu kodola ap 2500. gadu p. m. ē. un sāka virzīties uz ziemeļrietumiem.

Ar laiku balti aizņēma lielu teritoriju – no pašreizējās Polijas austrumu robežām līdz pat tagadējai Maskavai.

Tā bija viena no stiprākajām tautu grupām Eiropā. Itāliešu valodnieks Pjetro Dini uzskata, un arī es viņam pievienojos, ka lietuviešu un latviešu valodas izveidojās mūsu ēras pirmajos gadsimtos.

Bet daļa indoeiropiešu devās uz dienvidaustrumiem – garām Urālu kalnu grēdai, cauri Centrālāzijai, līdz nonāca tagadējās Indijas teritorijā.

Par to vēsta Rigvēda, svēto dziedājumu un lūgšanu krājums, rakstīts smagā, sarežģītā sanskritā.

Pirmās Rigvēdas himnas tapušas laikā no 17. līdz 15. gadsimtam p. m. ē.

Sanskrits ilgu laiku tika uzskatīts par pasaules senāko valodu – līdz pagājušā gadsimta sākumā arheologi un valodnieki atklāja hitītu valodu, kas, iespējams, bijusi pat vēl vecāka par sanskritu.

Šajā valodā runāja tagadējās Turcijas centrālajā daļā.

Bet sanskrits joprojām skan Indijas tempļos. Ja mēs paraugāmies uz latviešu un sanskrita vārdu līdzībām, tā ir pārsteidzoša: dievs – deva, vīrs – vīra, medus – madhu, gatve – gati, agri – agre, rati – rata. Uzskaitījumu var turpināt vēl ilgi. Daži valodnieki apgalvo, ka līdzība skaidrojama ar faktu, ka latviešu, lietuviešu un sanskrita valodas atrodas indoeiropiešu valodu izplatības ģeogrāfiskajās nomalēs un tādēļ maz mainījušās.

Sanskrits ir ne tikai sena, bet arī skaista un skanīga valoda. Pirmie angļi, kuri iemācījās sanskritu 18. gadsimtā, saprata, ka tā pat ir bagātāka par sengrieķu un latīņu valodu.

Ne jau tikai sanskritā, arī modernajās hindi un bengāļu valodā daudzi vārdi skan līdzīgi kā baltu valodās. Vai krievu, kas valodas ziņā mums, baltiem, ir tuvākie radinieki.

Piemēram, skaitļa vārdi. Bengāļu valodā tie skan: ek, dui, tīn, čār, pānč – un tā tālāk, līdz dos, kas ir tas pats mūsu desmit.

Kas vieno Indiju, kas satur kopā milzīgo valsti?

Pirmām kārtām divas lietas – valoda un reliģija. Augstākajās, izglītotajās aprindās tā ir angļu valoda.

Turklāt Indijas dienvidos tikpat kā nerunā hindi valodā, īpaši piecos dravīdu tautu apdzīvotajos štatos – Keralā, Tamilnadu, Āndrapradešā, Telanganā un Karnatakā.

Kopā tajos mīt ap 250 miljoni cilvēku, milzīgs skaitlis.

Bet tikpat svarīgs vienojošais faktors ir Indijas galvenā reliģija – hinduisms.

Pastāv visai pamatots uzskats, ka tā pat nav reliģija mūsu, eiropiešu un kristiešu izpratnē, drīzāk mācība par sociālās dzīves normām. Hinduisti tic dvēseles pārdzimšanai.

Lai pārdzimtu augstākā pakāpē, jāievēro zināmi priekšraksti. Piemēram, kastu noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Man gan ir aizdomas, ka pārdzimšanas idejai šodien tic arī diezgan daudzi latvieši.

Jau dzejnieks Fricis Bārda ir teicis: “Trīs lietas mani moka no mazotnes: Kas biju, kas būšu un kas esmu es?”

Nu lūk! Vēl kāds identitāti veicinošs apstāklis – kaimiņi, ar kuriem lāgā nevar sadzīvot.

Indija karojusi gan ar Pakistānu, gan Ķīnu. Patīkams izņēmums ir Bangladeša.

Tās teritorija ir tikai aptuveni divas reizes lielāka nekā Latvijai, bet iedzīvotāju skaits – 170 miljoni, tātad astoņdesmit piecas reizes vairāk nekā Latvijā.

Un tomēr pēdējos gados tā spējusi veiksmīgi attīstīties, saimnieciskais pieaugums tai ir straujāks nekā Indijai. Arī islāms Bangladešā, atšķirībā no Pakistānas, ir visai tolerants.

Izskatās, ka jau nākamgad Indijas iedzīvotāju skaits pārsniegs Ķīnu un būs 1,41 miljards. Ko tas nozīmē Indijai un pasaulei?

Indijai – pašapziņas pieaugumu. Tās politikā aizvien vairāk dominē nacionālas, patriotiskas idejas, kuras pārstāv pašreizējais premjers Narendra Modi un viņa Indijas Tautas partija. Tagore, kurš bija pasaules pilsonis, vairs nav modē.

Un tomēr Indijā pastāv reāla demokrātija. Varbūt ne tik pilnīga kā Eiropā, bet demokrātija.

Ar to Indija būtiski atšķiras no daudzām tā saucamās trešās pasaules, it īpaši Āfrikas, valstīm. Tur vēlē parlamentus un prezidentus, ģērbjas eiropiešu drēbēs, uzvalkos un kaklasaitēs.

Smuki jau izskatās, bet tā ir tikai ārējā čaula, iekšējā būtība jau nav mainījusies. Tāpat Indijā pastāv brīva prese, kas gan dažkārt spiesta ievērot pašcenzūru.

Valdība tiek kritizēta par vēlēšanās doto solījumu nepildīšanu, dzīves dārdzību, vides piesārņojumu.

Arī par nabadzību, kas, neraugoties uz pēdējo gadu saimnieciskajiem panākumiem, Indijā joprojām sastopama.

Tāda ir šodienas pasaule – vienā daļā redzam pārapdzīvotību un nabadzību, citviet turību un darbaroku trūkumu. Tas arī nosaka virzienu, kurā plūst migrācijas straumes.

Eiropu un ASV sagaida sarežģīts liktenis.

Sešdesmitajos gados Vācija sāka aicināt pie sevis turkus. Tagad viņu ir vairāki miljoni, izaugušas jaunas paaudzes. Es nedomāju, ka Vācijas turki klausīsies Turcijas prezidenta Erdogana aicinājumos.

Bet vai viņi ir kļuvuši par vāciešiem? Diezin vai. Imigrācija Eiropai nav ilglaicīgs risinājums.

Vēl viens jautājums, uz kuru nāksies meklēt atbildi – vai Zemei pietiek resursu, lai pabarotu astoņus miljardus cilvēku?

Ierobežotās lauksaimniecības zemes platības apdraud klimata izmaiņas, tāpat milzīga problēma ir ūdens trūkums.

Etiopija uz Zilās Nīlas patlaban būvē milzīgu dambi, lielāko Āfrikā.

Bet ūdens jau vairāk nekļūs! Zaudētājas būs Nīlas lejteces valstis – Sudāna, Ēģipte, kuras iedzīvotāju skaits jau pārsniedzis 100 miljonus.

Visa pasaule ir milzīgu pārmaiņu priekšā.

Vēl nezinām, kā nākotni iespaidos Covid-19 epidēmija, pašreizējā biržu indeksu un naftas cenas krišanās, uzņēmumu izputēšana un bezdarbs.

Mums var nepatikt Eiropas Savienība, to bieži kritizē par neizlēmību un birokrātismu. Tomēr tās izveide ir ļoti nozīmīgs solis.

Pirmkārt, jau 75 gadus Eiropā valda miers.

Otrkārt, ja mūsos, eiropiešos, pasaulē vispār vēl kāds ieklausās, tad tikai ES dēļ.

Pati lielākā Eiropas valsts, Vācija, iedzīvotāju skaita ziņā šodien jau ir mazāka par Turciju, Irānu, Vjetnamu, Ēģipti, Filipīnām vai Etiopiju, nemaz nerunājot par Indiju un Ķīnu.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir liela muļķība, no tās neiegūs neviens – ne briti, ne Eiropa.

Varbūt Krievija mēģinās iet savu ceļu?

Kur tad viņa var viena aiziet ar saviem 146 miljoniem? Agrāk vai vēlāk Krievija nonāks Rietumu nometnē. Putins jau mūžīgi nebūs pie varas.

Kā mums, latviešiem, izdzīvot šajā pasaulē?

Savā ziņā mums ir veicies – salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, Latvijas teritorija ir milzīga. Pārapdzīvotība mums nedraud.

Te nav lielu dabas katastrofu, netrūkst ūdens, ir skaista, tīra daba.
CITI ŠOBRĪD LASA

Nekad neesmu bijis Latvijas gānītājs, mūsu valdības ir tādas, kādas paši esam pelnījuši. Vienīgi žēl, ka cilvēki aizbrauc.

Raugoties nākotnē, mums visiem spēkiem jāsargā latviešu valoda, kas ir viens no mūsu lielākajiem dārgumiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 29
18 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ tev būs daudz darba un ikdienas rūpju, tas var radīt stresu! Horoskopi no 25. līdz 31. janvārim
19 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Viņķele sapņo saldus sapnīšus, bet Pavļuts kustas kā dzīvsudrabs!” Egila Līcīša feļetons 10
10 stundas
Lasīt citas ziņas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Korupcija ir absolūtais ļaunums!” GRECO Latviju kritizē par atklātības trūkumu Saeimas deputātu darbā 14
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Prokuratūrā iestrēgusi lieta pret LAU šefu Kononovu; Udalovai apsūdzība nav celta
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurās pilsētās pēdējā diennaktī atklāti jaunie Covid-19 gadījumi Latvijā? 1
8 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Stāsti
“Par Rīgu gan jāpiekrīt – te situācija ir kritiski slikta!” Saruna ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu 2
10 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Miegainība, kam nav nekāda sakara ar nogurumu. Kas ir maz pazīstamā narkolepsija? 2
22:57
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvija apsteidz Izraēlu, ASV un Lielbritāniju, kuras ilgstoši daudzinātas kā jaunuzņēmumiem labvēlīgas zemes 4
22:26
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Nevajadzētu koncentrēties Ādažos, līdz kurienei no bāzes Krievijas teritorijā “Iskander” raķete atlido sešās minūtēs 5
22:00
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Viņķele sapņo saldus sapnīšus, bet Pavļuts kustas kā dzīvsudrabs!” Egila Līcīša feļetons 10
10 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Katrai mūsdienīgai sievietei iekšā uguntiņa – ne jau tikai Jāņu naktī!” Saruna ar Aurēliju Rancāni 4
10 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Circene: Cilvēkam, kurš nevakcinējas, ir vieglprātīga attieksme pret savu un līdzcilvēku veselību 84
13 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
“Pumpēt” lūpas ir droši, bet vakcīna kaitīga un tās formulā atrodams “Lucifera skaitlis”. Nē, viduslaiki nav nekur pazuduši 60
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Diennaktī pārstrādājam divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem!” Kā vietējie lauksaimnieki gudri “bremzē” globālo sasilšanu 4
10 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Daudzas nesaprotamu lietu – dažu dienu mājsēde, ministri lemj par zeķ­biksēm, bet policija neļauj ar kolēģi braukt uz darbu 10
10 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jā, ir temperatūra, slikta pašsajūta un drebuļi!” Infektoloģe Vīksna par sajūtām pēc Covid-19 vakcīnas 29
18 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Miegainība, kam nav nekāda sakara ar nogurumu. Kas ir maz pazīstamā narkolepsija? 2
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Cepties par to, kādā situācijā šobrīd esam, ir muļķīgi – tikpat nejēdzīgi kā sūdzēties, ka līst vai snieg,” mākslinieki runā par pandēmiju 12
16 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Cēsinieki pierāda, ka aprites ekonomika iederas arī vides mākslā, un izglīto apkārtējos par bezatkritumu dzīvesveidu 4
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Zaudēju redzi un gribēja atņemt dzīvokli – aprakstītais burtiski “iededzināts ādā”!” Saruna ar Francisku Ermleru
10 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Tie paši cilvēki, kas protestēja pret “Whatsapp”, jau desmitiem gadu nodod savus datus lielajam tehnoloģiju piecniekam 6
10 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Ja bērni uz skolu ietu desmitos, sekmes būtu daudz labākas!” Miega speciālisti pamato, kāpēc mums nepareizs dienas ritms 51
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Protestējot pret komandantstundu, jaunieši Nīderlandē nodedzina Covid-19 testēšanas centru 7
12 stundas
DZ
Dzintra Zālīte
Praktiski
Liepas kalna burvestību atklājot! Kā tēvs pēc atgriešanās no Sibīrijas uzcēla māju blakus septiņtūkstoš gadus vecajām smilšakmens alām 4
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdības lēmums principā bija vērsts, lai veicinātu saslimstību!” Rungainis par to, kāpēc veikali ir jāatver, ne jāslēdz 250
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kleitu kari: Lēdijas Gāgas kleita esot “kopija” krievu dziedātājas Allas Pugačovas tērpam 14
19 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
Pols Makartnijs atklāj, kurš no “Bītliem” bijis labs dārznieks un kāpēc viņš mēdz runāt ar koku 7
16 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Jūrmalnieku dzīve bailēs: Apkārt klejo asinskāri suņi, kuri uzbrukuši arī bērniem 26
19 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Aptiekā zāles ir, bet tās nedod!” Emīlija nesaprot, kāpēc atsaka gadiem lietotās kompensējamās zāles 29
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kašers un viņa mīļotais Jānis: attiecībās mēs esam līdzvērtīgi – nav neviens “sievišķīgāks” vai “vīrišķīgāks” 82
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Vai Mušmires raksturs burciņā mainās? Marinētu sēņu noslēpumi, kas jāzina katram latvietim 5
1 diena
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Mēs abas ar Astrīdu Kairišu izmisušas vai vienā balsī pretim – nē, nekādu politiku!” Saruna ar košo Guntu Virkavu 3
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu varēsi šodien palīdzēt citiem un ieredzēsi gaismu tuneļa galā! Horoskopi 25.janvārim
10 stundas