Audzināšanas vaina 6
Latvijas sabiedrību biežās pašnāvības satrauca, tāpēc meklēja skaidrojumu. Jautājumu drīz saistīja ar “tautas veselības” stāvokli. Jau 1924. gada 30. jūlijā “Jaunākās Ziņas”, veltot problēmai ievadrakstu, sprieda: “Ja Latvijā tik lielā mērā izplatīta pašiznīcināšanās sērga kā pašreiz, tad pie tā vainojama lielā mērā kā pati sabiedrība, tā arī mūsu saimnieciskie apstākļi.
Liela tiesa pašnāvību, sevišķi jaunībā, ir vai nu nepareizas audzināšanas sekas, vai arī kādu citu iemeslu dēļ.” Mulsināja, ka pašnāvības izdarīja visdažādāko sabiedrības sociālo slāņu un vecumu ļaudis. “Tikpat labi vienkāršā tauta, inteliģence, studējošie, kā arī sirmgalvji, par kuriem gan jābrīnās, jo tie taču uzauguši vecās, reliģiozās tradīcijās, kur pašnāvība – lielākais grēks,” 1928. gada sākumā atzina žurnāls “Aizkulises”. Tā gada 15. februārī Melngalvju nama zālē sarīkoja disputu par parādības dziļākajiem cēloņiem. Runāja profesori un doktori, debates ievilkās pāri pusnaktij. Nākamais psihologs un filozofs Jūlijs Students, tobrīd filosofijas doktorants, pauda viedokli, ka “galvenā vaina meklējama audzināšanā, respektīvi, mūsu skolās”.
“Bieži sastopamas skolas, kurās valda ielas kņadas gars. Daudzās skolās sastopami žurnāli, kuri dabūjami visos kioskos un kuru saturs jaunatnei kaitīgs, bet audzinātāji tam nepiegriež vērību. Arī zināma preses daļa uzskatāma par pašnāvību cēloni, aprakstīdama visos sīkumos pašnāvības, izvarošanas, slepkavības,” Studenta teikto citēja “Latvis”.
Dažus gadus iepriekš, 1926. gada 18. septembrī, “Rīgas Ziņās” Zigmunda Freida psihoanalītikas piekritējs Kārlis Upatnieks turpretim bija skaidri paziņojis, ka “visas romantiskās un dzīves apnikuma pašnāvības jaunības un spēka gados ir uz seksuāliem pamatiem”. Tādēļ jau laikus esot jāpievēršas jaunatnes seksuālajai audzināšanai, nekādas runas par morāli vai ētiku te nepalīdzēšot. 30. gados Latvijas avīzēs aizvien biežāk varēja lasīt pamudinājumus cilvēkiem augstāk vērtēt savu dzīvību un nešauties tādu “nieku” kā nelaimīgas mīlestības vai laikā neizmaksātas algas dēļ.
