Kongresu namā Rīgā darbojas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kur tiek sniegta iespējami pilnvērtīga palīdzība Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu, 2022.gads.
Kongresu namā Rīgā darbojas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kur tiek sniegta iespējami pilnvērtīga palīdzība Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu, 2022.gads.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Pēc četriem gadiem…” Polija pieņem izšķirošu lēmumu, kas skars Ukrainas bēgļus 0

Polijas valdība nolēmusi pakāpeniski pārtraukt palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem, kas tika sākta 2022. gadā pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Kokteilis
Veiksme klauvēs pie durvīm – 7 latviešu vārdu īpašniecēm 2026. gads solās būt īpaši veiksmīgs 7
Vai ap Dailes teātri turpina savilkties melni mākoņi? Ainārs Šlesers vērsies pie KNAB priekšnieka
“Lika rādīt privāto galeriju un dzēst ierakstu!” Aviokompānija “airBaltic” uzsūta Mīlgrāvei apsardzi – kas notika?
Lasīt citas ziņas
“Pēc četriem gadiem situācija Ukrainā ir stabilāka,” preses konferencē paziņoja Polijas valdības preses sekretārs Ādams Šlapka, norādot, ka iespējams “pāriet no pagaidu risinājumiem uz sistēmiskiem”.

Likumprojektā, kas tiks iesniegts parlamentā, teikts, ka sākotnējā palīdzība ukraiņiem tika “pieņemta kā ārkārtējs, pagaidu pasākums”. Likumprojekts cita starpā paredz atcelt iepriekšējos noteikumus, ar ko tika izveidota atsevišķa palīdzības sistēma ukraiņiem, un atcelt lielāko daļu ukraiņiem piešķirto īpašo tiesību uz sociālajiem pabalstiem, izmitināšanu un medicīnisko aprūpi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Taču vairāki pasākumi, piemēram, likumīgas uzturēšanās un identitātes apliecināšanas līdzekļi, tiks saglabāti.

Likumprojekts ir izpelnījies kritiku, tostarp no uzņēmēju puses. Organizācija “Lewiatan Confederation”, kas pārstāv Polijas uzņēmējus, uzskata, ka šis solis varētu paralizēt darba tirgu. Organizācija norādīja, ka īpašā aizsardzība ir “ļāvusi legāli nodarbināt aptuveni 1,24 miljonus cilvēku”, un ukraiņi pašlaik veido 66% no Polijas ārvalstu darbaspēka.

2024. gadā Polijā ukraiņu darbaspēks deva 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vairāk nekā ukraiņiem sniegtā palīdzība.

Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Polijā ieradās miljoniem ukraiņu bēgļu, no kuriem daudzi tālāk devās uz citām Eiropas valstīm, bet liela daļa palika Polijā.

Taču sabiedrības viedoklis par ukraiņiem Polijā kopš kara sākuma ir mainījies. Saskaņā ar Polijas Sabiedriskās domas pētījumu centra janvārī veikto aptauju tikai 48% poļu atbalsta palīdzības sniegšanu no kara bēgošajiem ukraiņiem, bet 46% ir noskaņoti pret to.

Tas ir zemākais atbalsta līmenis kopš šādu aptauju sākuma pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā.

Arī Polijas prezidents Karols Navrockis paudis noraidošu nostāju, pagājušajā gadā, stājoties prezidenta amatā, paziņojot, ka viņš neparakstīs nevienu “likumu par īpašu palīdzību Ukrainas pilsoņiem”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.