Kādas prognozes? 0
Lai zinātu, kā rīkoties, svarīgi noskaidrot dedzināšanas iemeslu un censties to novērst, lai kaite nekļūtu hroniska, piemēram, ja to izraisījušas izmaiņas mugurkaulā, neatsverama būs ārstnieciskā fizkultūra.
Jau pats hroniskas iekaisīgas demielinizējošas polineiropātijas nosaukums norāda bojājuma raksturu un izplatību organismā – iekaisuma ietekmē ir bojāti vairāki nervi, kas zaudē mielīna slāni, un slimībai ir hroniski progresējoša gaita. Tad veselības stāvokli var uzlabot ar specifiskiem medikamentiem, taču akūtu iekaisīgu demielinizējošu polineiropātiju ir iespējams izārstēt.
“Kaut arī izjūtas nav iespējams izmērīt un katrs pacients simptomus interpretē atšķirīgi, viņa stāsts dod norādes par iespējamo iemeslu un palīdz izvēlēties nepieciešamo izmeklējumu klāstu,” atzīst Andrejs Kostiks.
Tiem, kas sūdzas par dedzināšanu, vienmēr tiek veiktas asins analīzes, nosakot cukura līmeni, pārbaudot aknu, nieru un vairogdziedzera rādītājus. Ja bojātas aknas un nieres, organismā var uzkrāties toksiskas vielas. Iekaisuma rādītājus svarīgi noteikt, lai pārliecinātos, vai nav pārslimota kāda infekcijas slimība, kas varētu izraisīt dedzināšanu. Nepieciešamības gadījumā veic padziļinātas analīzes, piemēram, nosakot specifiskas antivielas pret imūno sistēmu, vīrusiem, izmeklē smadzeņu šķidrumu.
Gandrīz vienmēr pēdu svilināšanas gadījumā nepieciešama neirogrāfija, lai pārbaudītu nervu impulsu pārvadi, izvērtētu to bojājuma pakāpi un prognozētu, cik efektīva varētu būt rehabilitācija. Diagnozes precizēšanai dažkārt veic arī neirometriju un kvantitatīvo sensoro testēšanu.
Pētījumi liecina, ka cukura diabēta slimniekiem nervu gali un sīkie asinsvadi iet bojā pat tad, ja cukura līmenis asinīs tiek kompensēts. Jebkurā gadījumā nevajadzētu paļauties tikai uz zālēm, bet arī ievērot atbilstošu dzīvesveidu.
Ja nervu bojājums ir dziļš, prognozes diemžēl nav iepriecinošas. Tad atliks tikai lietot pretsāpju zāles, lai atvieglotu simptomus.
Dažkārt nervs atmirst jau pāris nedēļu laikā, par ko mēdz liecināt pēdas nejutīgums un vājums. Var rasties sajūta, ka to urbj, dursta ar nagliņām vai skar elektriskā strāva, vai arī pēda ir kā no vates.
Nereti neiroloģiskajiem slimniekiem iesaka lietot B grupas vitamīnus, taču, kā stāsta Andrejs Kostiks, to, ka tiem piemīt nervus aizsargājošs efekts, apstiprina tikai daļa pētījumu.
Fizikālās terapijas procedūru lietderība dedzinošu sajūtu gadījumā ir atkarīga no nervu bojājuma veida. Ārstam jāizvērtē, vai tās nenodarīs vairāk ļauna nekā laba. Arī masāža šajā gadījumā visdrīzāk nebūs vēlama, jo tās mērķis ir atslābināt muskulatūru. Piemēram, ja nervu saspiedis izslīdējis vai plīsis starpskriemeļu disks, masāža var situāciju tikai pasliktināt.
