Peldēšana ziemā: patiešām norūda vai tikai “modes lieta”? 8
Šodien arvien populārāka kļūst peldēšana ziemā aukstā ūdenī. Atšķirībā no daudzām populārām aktivitātēm, ziemas peldēšana nav tikai modes tendence: tā ir gadiem ilga tradīcija, kas aizsākās tālāk senatnē. Tolaik peldēšanās aukstā ūdenī tika uzskatīta par dziedināšanu un atdzīvināšanu, savukārt šodien tā tiek uzskatīta par veidu, kā stiprināt savu imunitāti un veselību kopumā. “Ledus skola” dibinātāja Brigita Mironova kopā ar “Gjensidige Latvija” skaidro, kā sagatavoties ziemas peldei padarīt to par drošu un nekaitīgu veselībai.
Regulāra iegremdēšanās ledainā ūdenī var pasargāt no slimībām
Galvenā ziemas peldēšanas priekšrocība ir vispārēja organisma un īpaši imūnsistēmas nostiprināšana. Regulāra iegremdēšana ledainā ūdenī var pasargāt no slimībām. Tāpat šī procedūra var uzlabot muskuļu tonusu, stiprināt sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmas. Galvenokārt ziemas pelde tiek uzskatīta par organisma un ķermeņa rūdīšanos, taču šodien daudzi to uzskata arī par savu hobiju. Tomēr tai ir arī trūkumi – galvenais no tiem ir risks ķermenim par daudz atdzist un saslimt, kā arī veicināt hronisku slimību saasinājumu.
“Sabiedrībā pastāv stereotips, ka aukstums nozīmē pastiprinātu risku apaukstēties un apsaldēties, taču realitātē mūsu veselība ir atkarīga no imūnsistēmas un kopējā veselības stāvokļa, nevis laikapstākļiem.
Saslimšanu rada vīruss un infekcija, kas aktivizējas zemās imunitātes dēļ, savukārt aukstuma iedarbība tieši pretēja – imūnsistēmu stimulējoša. Tātad, lai nesaslimtu, imunitāte ir jāaktivē, ko veiksmīgi var izdarīt ar aukstajām peldēm, pie nosacījuma, ka esam parūpējušies par vairākām lietām – veselīgu miegu, uzturu un fizisko sagatavotību. Lai ziemas peldēšana būtu droša, ir jāapsver vairākas lietas – kad, kur un kā peldēt,” stāsta “Ledus skola” dibinātāja Brigita Mironova.
Sākt – lēnām!!!
Galvenais, par ko vienisprātis ir liela daļa ziemas peldēšanas piekritēju – visu nepieciešams darīt lēnām. Pirmais veiksmes princips, kā pieradināt ķermeni pie zemas peldes, ir pakāpeniskums. Ir jāsāk ar aukstām gaisa peldēm, tad var pāriet uz ierīvēšanos ar sniegum apliešanos ar vēsu ūdeni un kontrastdušām.
Kad pakāpeniska ķermeņa pieradināšana pie auksta ūdens un ilgstoša uzturēšanās aukstumā kļūs par pierastu, var sākt izmēģināt peldi ūdenstilpnēs. Pretējā gadījumā, ja ķermenis nav sagatavots, zemā ūdens temperatūra var izraisīt šoku.
Pirms iegremdēšanās aukstā ūdenī ķermenis ir attiecīgi tam jāsagatavo. Šim nolūkam ir labi piemērota nelielu iesildīšanās vingrinājumu veikšana.
Tāpat ir jāņem vērā, ka ir jāizģērbjas pakāpeniski, ievērojot pāris minūšu intervālu, atkailinoties no lejas uz augšu – vispirms novelkot bikses, pēc tam jaku un tad džemperi – tas palīdzēs izvairīties no plaušu apaukstēšanas. Āliņģim vai ūdens avotam jātuvojas mierīgi, iekāpjot tajā bez straujām kustībām, dziļi un vienmērīgi elpojot.
Esot ūdenī, pareizi jāelpo
Ūdenī, savukārt, ļoti būtiski ir elpot, un, ja tā ir pirmā reize, ūdenī nevajadzētu atrasties ilgāk par divām minūtēm. Nav ieteicams arī ūdenī nirt ar galvu, jo tādējādi pastāv risks, ka ķermenis atdzisīs līdz kritiski zemai temperatūrai Šī iemesla dēļ eksperti iesaka atstāt cepuri un cimdus, dodoties ziemas peldē. Pēc peldes ir nekavējoties jānosusinās dvielī un jāuzvelk silts apģērbs.
Lai ātrāk sasildītos, ir ieteicams iedzert siltu tēju. Alkohols pirms, pēc un peldes laikā ir stingri aizliegts.
“Uzmanība ir jāpievērš arī pašai ūdenstilpnei vai āliņģim. Tā kā aukstā ūdenī ķermenis praktiski nejūt sāpes, ir jābūt jo īpaši uzmanīgam ar ledu – pret to ir iespējams stipri sagriezties vai savainoties. Lienot āliņģī ir jāpārliecinās arī par tā dziļumu – ūdenstilpnes dibenam ir jābūt sasniedzamam ar pēdām un nebūtu jābūt dziļākam par paša cilvēka plecu zonu,” uzsver Brigita Mironova.
Ziemas pelde nav piemērota ikvienam!
Lai arī ziemas peldēšanai ir daudzas mediķu atzītas priekšrocības, šī nodarbe nav piemērota ikvienam. Ziemas peldēšanās ir aizliegta epilepsijas slimniekiem, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, hipertensiju un hipotensiju, nieru mazspēju un citām nopietnām veselības problēmām.
Peldēšanās aukstā ūdenī tāpat nav ieteicama akūtu elpceļu infekciju un gripas gadījumā, kā arī pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras.
Pirmā lieta, kas būtu ieteicama, pirms līšanas āliņģī, ir vispārējas veselības pārbaudes veikšana, kas apliecina, ka veselības stāvoklis ir piemērots dotajai aktivitātei.
Ziemas peldēšanā ļoti svarīga ir mēra izjūta – peldēšanās aukstā ūdenī var izraisīt atkarību. To var izskaidrot ar hormonālās sistēmas darbību. Katru reizi, kad cilvēks ienirst ledainā ūdenī, viņa asinis saņem ļoti bagātīgu hormonālo un adrenalīna devu, tādēļ rodas vēlme šo pieredzi atkārtot.
Tomēr ir jāpatur prātā, ka pārlieku bieža un intensīva ziemas pelde rada lielu stresu virsnieru dziedzeriem un tas var arī negatīvi ietekmēt ķermeņa nervu un imūnsistēmu. Optimālais ziemas peldēšanas režīms ir ne biežāk kā divas reizes nedēļā.
