Pēteris Apinis: 25. maijs – Pasaules Vairogdziedzera slimību diena
2
Šis raksts ir mazs pieteikums raidījumam “Dr.Apinis” pirmdien, 26. maijā plkst.13.00, kad TV24 par vairogdziedzera slimībām un problēmām diskutēs izcili zinošas kolēģes – P.Stradiņa klīniskās slimnīcas endokrinoloģes Una Gailiša un Kristīne Geldnere (arī Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēde), “Mēness aptiekas” (tās, kas P. Stradiņa slimnīcas teritorijā) vadītāja Evita Lārmane un “Centrālās laboratorijas” Imunoloģijas un imūnhepatoloģijas nodaļas vadītāja Vlada Terepa. Nevēlieties lasīt manu garo pārstāstu – klausieties un skatieties raidījumu! Pasaules 2025. gada Vairogdziedzera slimību dienas tēma ir “Vairogdziedzera slimību profilakse un agrīna atklāšana” – patiesībā – savlaicīgs atgādinājums.
Tālajā 2008. gadā Eiropas Vairogdziedzera asociācija (ETA) 25. maiju pasludināja par Pasaules Vairogdziedzera slimību dienu (World Thyroid Day), un kopš 2010. gada šo dienu par atzīmējamu atzinušas arī Amerikas, Latīņamerikas, kā arī Āzijas un Okeānijas Vairogdziedzera asociācijas. Pasaules Vairogdziedzera slimību diena izceļ speciālistu – klīnicistu, pētnieku, skolotāju un medmāsu – uzticību vairogdziedzera pētīšanai un tā slimību ārstēšanai, kā arī atzīmē ārstu spēcīgo un pastāvīgo saikni ar pacientiem.
Savukārt pacientu organizāciju tīkls un starptautiskā federācija (Thyroid Federation International) šajā laikā organizē Starptautisko nedēļu informētībai par vairogdziedzera slimībām. Jēga šai dienai un nedēļai ir piespiest sabiedrību kaut nedaudz pievērst uzmanību vairogdziedzerim, palielināt informētību par vairogdziedzera slimībām un nepieciešamību uzturēt vairogdziedzeri veselu, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi. Piebildīšu – tas īpaši attiecas uz grūtniecēm, bērniem un vecāka gadagājuma ļaudīm, kas ir vairāk pakļauti vairogdziedzera slimību riska faktoriem un vairogdziedzera darbības traucējumiem.
Kam būtu rakstiņš jālasa tālāk noteikti? Tiem, kas jūtas pastāvīgi noguruši, bez iemesla pieņemas svarā vai zaudē svaru, kā arī tiem, kas jūtas nemierīgi un trauksmaini. Šīs pazīmes ne vienmēr ir saistītas ar dzīvesveidu vai stresu. Tās varētu būt saistītas ar vairogdziedzeri. Lai gan mazs izmēra ziņā, vairogdziedzeris ir būtisks orgāns – regulē vielmaiņu, temperatūru, garastāvokli, sirdsdarbību un augšanu.
Vairogdziedzera veselība ietekmē visu mūsu ķermeni. Miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš no vairogdziedzera darbības traucējumiem, pie kam – slimnieku skaits pieaaug. Agrīna diagnosticēšana, savlaicīga ārstēšana un konsekventa kontrole var palīdzēt efektīvi risināt vairogdziedzera problēmas. Manuprāt, uzsvars šeit liekams uz iespēju pacientam tikt pie draudzīga endokrinologa un iespējas veikt regulārus izmeklējumus, īpaši sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī dot iespēju cilvēkiem noteikt par prioritāti savu hormonālo labsajūtu. Latvijā, gluži kā citviet pasaulē svarīga ir savlaicīga, pieejama diagnostika un aprūpe.
Novēlota diagnozes noteikšana var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, neauglību, sirds ritma traucējumus un garīgās veselības problēmas. Regulāra skrīninga veikšana, agrīna diagnosticēšana un dzīvesveida maiņa var būtiski uzlabot šo traucējumu pārvaldību.
Šogad Paaules Vairogdziedzeru slimību dienas uzsvars tiek likts uz to, – lai gan vairogdziedzera problēmas agrīnā stadijā bieži paliek nepamanītas, tās var efektīvi pārvaldīt vai pat novērst, uzlabojot informētību, veicot regulāras pārbaudes un mainot dzīvesveidu. Agrīna atklāšana ne tikai palīdz izvairīties no komplikācijām, bet arī uzlabo izredzes uz efektīvu ārstēšanu un labāku dzīves kvalitāti. Sniedzot cilvēkiem iespēju atpazīt brīdinājuma pazīmes un veikt pārbaudes, šī gada kampaņa cer samazināt vairogdziedzera slimību slogu.
Mēģinājums vienkāršoti pastāstīt par vairogdziedzeri
Vairogdziedzeris ir tauriņa formas dziedzeris kakla priekšpusē. Vairogdziedzerim ir būtiska nozīme organisma vispārējās veselības uzturēšanā. Neraugoties uz savu mazo izmēru, vairogdziedzeris ietekmē galvenās organisma funkcijas, ražojot hormonus, kas savukārt regulē vielmaiņu, ķermeņa temperatūru un enerģijas līmeni. Vairogdziedzera darbības traucējumi biežāk sastopami sievietēm, īpaši pēc grūtniecības vai menopauzes. Diagnozi parasti atklāj ar asins analīzi, kura mēra vairogdziedzera stimulējošo hormonu.
Ja hormonu pārāk maz – tā ir hipotireoze, ja pārāk daudz – hipertireoze. Tātad hipotireozes gadījumā vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz vairogdziedzera hormonu. Tas palēnina daudzus organisma procesus, izraisot tādus simptomus kā nogurums, svara pieaugums, sausa āda, matu izkrišana un jutība pret aukstumu. Viens no visbiežāk sastopamākajiem hipotireozes cēloņiem ir Hašimoto tiroidīts, taču hipotireozi var izraisīt arī joda trūkums vai daži medikamenti. Savukārt hipertireoze rodas, ja vairogdziedzeris ražo vairogdziedzera hormonu pārpalikumu, paātrinot vielmaiņu organismā. Tas var izraisīt tādus simptomus kā paātrināta sirdsdarbība, svara zudums, svīšana, trīce un trauksme. Biežākie hipertireoīdisma cēloņi ir Greivsa slimība, toksiski vairogdziedzera mezgli vai tiroidīts.
Struma
Struma ir vairogdziedzera palielināšanās, kas var rasties, ja vairogdziedzeris strādā intensīvāk, lai ražotu vairāk (pietiekami daudz) hormonu. Biežākais strumas cēlonis ir joda trūkums, jo jods ir būtisks vairogdziedzera hormonu ražošanai. Reģionos, kur joda patēriņš ir zems, var attīstīties struma, jo vairogdziedzeris cenšas kompensēt joda trūkumu.
Greivsa slimība
Greivsa slimība ir autoimūna slimība, tas nozīmē – organisms kļūdaini uzbrūk vairogdziedzerim, izraisot vairogdziedzera hormonu pārprodukciju – stāvokli, kas pazīstams kā hipertireoze. Tas paātrina organisma vielmaiņu, izraisot tādus simptomus kā svara zudums, paātrināta sirdsdarbība, pastiprināta svīšana un strauksme.
Hašimoto tiroidīts
Hašimoto tiroidīts arī ir autoimūna slimība, taču šajā gadījumā imūnsistēma uzbrūk vairogdziedzerim, to pakāpeniski iznīcinot. Tā rezultātā rodas hipotireoze jeb nepietiekama vairogdziedzera darbība, kad vairogdziedzeris vairs neražo pietiekami daudz hormonu. Hašimoto slimības simptomi ir nogurums, svara pieaugums, depresija, kā arī salšana.
Vairogdziedzera vēzis
Vairogdziedzera vēzis ir salīdzinoši reti sastopama vēža forma, taču tā izplatība pēdējos gados pieaug. Šis vēža veids parasti sākas vairogdziedzera šūnās, un tas var izraisīt veidojumus, balss izmaiņas un rīšanas grūtības. Vairogdziedzera vēzis bieži vien ir ārstējams ar operāciju, apstarošanu vai hormonu terapiju, īpaši, ja tas tiek atklāts agrīnā stadijā.
Vairogdziedzera mezgli
Vairogdziedzera mezgli ir patoloģiski veidojumi, kas veidojas vairogdziedzerī. Lielākā daļa mezgliņu nerada simptomus. Ja tie rodas, tie var izraisīt rīšanas grūtības, aizsmakumu vai pietūkumu kaklā. Lai gan daudzi mezgliņi ir nekaitīgi un neietekmē vairogdziedzera darbību, daži var būt onkoloģiski. Lai izslēgtu vēzi, ir jāveic papildu izmeklēšana.
Vairogdziedzera darbības traucējumu simptomi
Īsumā – kad būtu laiks steigties pie ģimenes ārsta vai pie endokrinologa? Pirmais iemesls būtu pēkšņas un neizskaidrojamas svara izmaiņas – vai nu palielināšanās, vai samazināšanās. Otrais – ievērojams palielinājums vai satūkums kakla priekšpusē. Trešais – temperatūras izmaiņu nepanesība, pārāk auksta vai pārāk karsta sajūta. Par vairogdziedzera problēmām būtu vērts domāt, ja vērojamas garastāvokļa izmaiņas, pastiprināta trauksme vai depresīvas sajūtas, arī nepamatots nogurums – pastāvīgs nogurums vai pastāvīga noguruma sajūta pēc atpūtas. Par vairogdziedzera problēmām der domāt sievietēm, kam ir menstruālā cikla izmaiņas vai menstruāciju nepatīkamu sajūtu pieaugums, kā arī matu izkrišana.
Kas rada vairogdziedzera slimības?
Vairogdziedzera darbības traucējumu attīstību veicina gan autoimūnas slimības gan dzīvesveida un vides faktori. Ja mēs tādas autoimūnas slimības kā Hašimoto tiroidīts, Greivsa slimība liekam pirmajā vietā, tad citi cēloņi un riski var būt medikamentu blakusparādības. Daži medikamenti var traucēt vairogdziedzera darbību, izraisot vai nu pārāk aktīvu, vai nepietiekami aktīvu vairogdziedzera darbību. Piemēram, litijs, ko bieži izraksta bipolāro traucējumu ārstēšanai, var ietekmēt vairogdziedzera darbību un izraisīt hipotireozi. Tāpat daži kardioloģiskie medikamenti var izraisīt vairogdziedzera darbības traucējumus.
Sievietes biezāk saskaras ar vairogdziedzera problēmām nekā vīrieši, īpaši – sievietes pēc trīsdesmit gadu vecuma. Hormonālās izmaiņas, kas rodas novecošanas, grūtniecības vai menopauzes laikā, palielina risku saslimt ar vairogdziedzera problēmām. Grūtniecības laikā vairogdziedzeris tiek pakļauts papildu slodzei, lai apmierinātu paaugstinātās hormonu ražošanas prasības. Savukārt menopauzes laikā mainās vielmaiņa un vairogdziedzera darbība, kas palielina vairogdziedzera darbības traucējumu risku sievietēm. Sievietes ir arī uzņēmīgākas pret autoimūnām vairogdziedzera slimībām – gan pret Hašimoto tiroidītu, gan Greivsa slimību.
Ģenētikai ir būtiska nozīme vairogdziedzera slimību attīstībā. Ja kādam no ģimenes locekļiem ir (vai vecākiem un vecvecākiem ir bijušas) vairogdziedzera problēmas, tas palielina risku saslimt ar līdzīgām problēmām. Ģimenes autoimūno slimību vēsture arī var palielināt vairogdziedzera darbības traucējumu iespējamību.
Jods ir būtiska minerālviela, kas nepieciešama vairogdziedzera hormonu ražošanai. Joda trūkums var izraisīt strumu jeb kāksli (vairogdziedzera palielināšanos) un hipotireozi, jo īpaši reģionos, kur jods uzturā nav plaši sastopams. Savukārt joda pārpalikums var izraisīt vairogdziedzera darbības traucējumus, kas var novest pie hipertireoīdisma vai tiroidīta.
Starojuma iedarbība, jo īpaši uz kakla vai galvas rajona, var bojāt vairogdziedzeri un palielināt vairogdziedzera darbības traucējumu rašanās risku. Biežāk cilvēki par to satraucas vides vai militāra starojuma iedarbības dēļ, no vairogdziedzera problēmām daudz cietuši ir atomzemūdeņu militārpersonas, Japānas iedzīvotāji pēc Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas, kā arī cilvēki pēc kodolavārijām Černobiļā un Fukušimā. Tas attiecas arī uz medicīniskās ārstēšanas, piemēram, staru terapiju vēža arstēšanai. Cilvēkiem, kuri ir saņēmuši staru terapiju, ir paaugstināts vairogdziedzera vēža un citu ar vairogdziedzeri saistītu problēmu risks vēlāk dzīvē.
Vairogdziedzera ārstēšanas iespējas
Vairogdziedzera darbības traucējumu ārstēšana atšķiras atkarībā no slimības veida, smaguma pakāpes un pamatcēloņa. Mērķis ir atjaunot normālu vairogdziedzera hormonu līmeni un efektīvi novērst simptomus. Biežāk izmantotās ārstēšanas iespējas ir hormonu aizstājterapija hipotireozes gadījumā, hipertireozes ārstēšana ar prettireoīdiem preparatiem, kas palīdz samazināt pārmērīgu vairogdziedzera hormonu līmeni, tādējādi mazinot tādus simptomus kā paātrināta sirdsdarbība, trauksme un svara zudums.
Veselīga dzīvesveida un diētas uzturēšana var palīdzēt regulēt vairogdziedzera veselību. Ar jodu bagātu pārtikas produktu – jūras velšu, piena produktu un jodētas sāls lietošana var novērst joda trūkumu, kas ir izplatīts vairogdziedzera problēmu cēlonis dažos reģionos. Sabalansēts uzturs ar atbilstošām uzturvielām veicina vairogdziedzera darbību un vispārējo veselību.
Radioaktīvā joda terapiju parasti izmanto hipertireoīdisma ārstēšanai, īpaši Greivsa slimības vai toksisku vairogdziedzera mezglu gadījumos.
Vairogdziedzera vēža vai lielas strumas gadījumā, kas rada rīšanas, elpošanas vai citas komplikācijas, var būt nepieciešama operācija. Tireoidektomija ietver vairogdziedzera daļas vai visa vairogdziedzera izņemšanu. Pēc operācijas pacientiem var būt nepieciešama hormonu aizstājterapija, lai uzturētu normālu vairogdziedzera darbību.
Pēdējo gadu laikā vairogdziedzera slimību diagnostikā un ārstēšana ienākušas jaunas metodes, kas balstās uz personalizētās medicīnas un uz ģenētiskas testēšanas attīstību.
- gada Pasaules Vairogdziedzera slimību diena atgādina, ka tādas nelielas pazīmes kā svara pieaugums, nogurums vai garastāvokļa izmaiņas var būt saistītas ar vairogdziedzera problēmām. Ar regulārām pārbaudēm un pareizu ārstēšanu vairogdziedzera darbības traucējumus var efektīvi pārvaldīt. Savlaicīga rīcība var pasargāt veselību un uzlabot dzīves kvalitāti.
Kā apgalvo Pasaules Veselības organizācija, plašsaziņas līdzekļu kampaņām un rakstiem portālos esot būtiska nozīme sabiedrības izglītošanā par vairogdziedzera darbības traucējumiem un profilakses pasākumiem. Turklāt pacienti, kas veiksmīgi pārvarējuši savas vairogdziedzera slimības, dažādās pasaules valstīs maija beigās daloties savā pieredzē, sniedzot iedvesmu un cerību citiem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām.
Kopīgi centieni veicina labāku izpratni par vairogdziedzera darbības traucējumiem un mudina cilvēkus savlaicīgi meklēt medicīnisko aprūpi. Tādēļ es pateicos visiem, kas izlasīja šo rakstu līdz beigām, bet pirmdien 26. maijā plkst. 13.00 aicinu noklausīsies, ko par vairogdziedzeri stāsta profesionāļi TV24 ēterā (raidījumam būs arī atkārtojumi – sekojiet programmai)
Atzīmēsim Pasaules Vairogdziedzera slimību dienu!
