Foto: LETA

Pēteris Apinis: Latvijā no Covid–19 nomirs 200 cilvēku gadā. Iespēja nomirt no insulta ir 10 reižu lielāka 127

1980. gads – atmiņas par sifilisa epidēmiju Maskavas olimpiādes gaidu gaisotnē

“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
Lasīt citas ziņas

Pirms četrdesmit gadiem, tālajā 1980. gadā Rīgas Medicīnas institūtā dermatoloģijas un veneroloģijas ciklu man vadīja burvīga profesore Dzidra Branta. Venēriskās slimības braucām mācīties uz Ādu un venērisko slimību dispansera slēgto nodaļu Maskavas ielā, ko tautā mīļi dēvēja par triperbāru vai pitomņiku.

1980. gadā Latvijā plosījās sifilisa epidēmija.
CITI ŠOBRĪD LASA

Ja atmiņā neviļ – bija vairāk par desmit tūkstošiem atpazītu saslimšanas gadījumu, bet pēc dažādām aplēsēm vēl tikpat daudz ārstējās nelegāli ar bicilīnu pie ārstiem, feldšeriem un medicīnas institūta studentiem.

Latvijas epidemiologi sifilisa slimnieka kontaktiem izsekoja ar tādu pašu entuziasmu kā šodien Covid–19 pacientiem.

Profesore Branta kabinetā citu aiz cita iesauca pacientus, un studentiem tad bija jāievāc anamnēze, jānoskaidro epidemioloģiskā anamnēze, bet pēc tam ar profesori jāpārrunā diagnostika un ārstēšana.

Ienāca kāds brāļu tautas dēls, jūras arājs, kuram uz krāniņa bija liels šankrs (pēc izskata – ovāla vāts), ko tad nu profesore lokāli apstrādāja. Vīrs stāstīja, ka Rīgā bija iepazinies ar Vaļu, Allu un Taņu, bet kur šobrīd šīs meitenes atrodamas, viņam nebija ne jausmas.

Rīgas 1. slimnīca.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Viņš bija nonācis 1. slimnīcas nodaļā, aizmucis no tās, jo kuģim bija jādodas reisā. No reliņiem nocelts, tādēļ tagad viņš atradās slēgta tipa ārstniecības iestādē, bet viņa kuģis tālu jūrā. Jāteic, ka tik lielu cieto šankru pa visu krāniņa galviņu, vairs nekad redzējis neesmu.

Nodarbībā profesore Branta stāstīja arī par terciāro sifilisu, kas bija aizvedis kapā Vladimiru Iļjiču Ļeņinu, pieklājības pēc nesaucot viņu vārdā, tēva vārdā vai partijas dotā uzvārdā, bet apzīmējot ar nosaukumu „kāds valstsvīrs”. Kā izrādījās, jau 20. gadsimta divdesmitajos gados epidemiologi Pēterburgā bijuši uzdevumu augstumos, un noskaidrojuši arī biedra Ļeņina kontaktus.

Manas grupas biedrenes šausminājās, un sifiliss likās tik ļoti baisa slimība. Un tad pēkšņi profesore pateica ko tādu, kas man uz mūžu palicis atmiņā.

Nevaru citēt precīzi, bet jēga bija – ko viņa pati labāk vēlētos: sifilisu vai vēzi? Protams, sifilisu, jo to gandrīz vienmēr var izārstēt.

Bet sifilisu vai tuberkulozi? Protams, sifilisu, jo tas ir relatīvi ātri izārstējams.

2020. gads – pandēmijas realitāte

Ja man šodien būtu jāizvēlas –ko es labprātāk pārslimotu –vēzi vai Covid–19, es protams izvēlētos Covid–19. Ja būtu jāizvēlas slimot ar insultu vai Covid–19, tad atkal atbilde būtu Covid–19. Ar tuberkulozi vai Covid–19? Protams, ka ar Covid–19.

Manā vērtību skalā nav jautājuma : vai es pārslimošu Covid–19? Mani interesē jautājums – kad es pārslimošu Covid–19?

Šķiet, ka „ganāmpulka imunitāte” mūsdienās nozīmē 2/3 zemeslodes iedzīvotāju, kas būs pārslimojuši, bezsimptomātiski inficējušies vai vakcinēti pret slimību, kas tīri teorētiski nozīmē, ka 1.3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju šā vai citādi jāizstrādā antivielas pret SARS-CoV-2.

Foto: TASS/SCANPIX/LETA

Latvija nav izolēta sala. Katra valsts vīrusu ierobežo tik atšķirīgi, ka neko nedotu pat komandantstunda, robežsardze uz pagastu robežām, un pat visu iedzīvotāju ietērpšana skafandros.

Jau šobrīd kaimiņos Lietuvā vīrusa pārnese ir ārpus kontroles, un es nevēlos komentēt informāciju par vīrusa ierobežošanu Indijā, Bangladešā vai Ziemeļāfrikā. Diemžēl ar Covid–19 nāksies sadzīvot ilgtermiņā, ar epidemioloģiskiem pasākumiem to neiznīdēt, un visi paziņojumi par izšķirošo kauju ar vīrusu ir tukša retorika.

Es pats vēlētos Covid–19 pārslimot iespējami vēlāk, jo vīruss ar katru brīdi kļūst „vājāks”, izraisa vieglāku slimību un proporcionāli retāk izraisa nāvi. Ārsti ar katru dienu vai nedēļu daudz labāk pārvalda slimību, veiksmīgāk ārstē Covid–19 pneimoniju un ARDS. Vīrusa pneimonijas ārstēšana lielākoties nenozīmē antivirālu preparātu ordinēšanu, bet gan precīzu simptomātisku terapiju, cilvēka dabisko funkciju un vielmaiņas nodrošināšanu.

Un tādēļ es ievēroju 2 metru distanci, pārmēru bieži mazgāju rokas un cenšos lieki laiku nepavadīt telpās ar citiem cilvēkiem. Un iesaku to darīt katram.

Pasaule ir iekārtota tā, ka katrs piedzimst un katrs nomirst. Cilvēka mērķis ir nodzīvot iespējami ilgu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi. Valsts mērķis ir salīdzinoši ilgi cilvēku paredzamie dzīves gadi un dzīves kvalitāte.

Piemēram, ja man būtu jāatbild par Latvijas iedzīvotāju veselību valsts mērogā, es pirmkārt stādītu mērķi – tuvoties Ziemeļvalstu iedzīvotāju dzīvildzei, jo šobrīd Latvijas vīrieši dzīvo vismaz desmit gadus īsāku mūžu par skandināviem, bet Latvijas sievietes– vismaz 5 gadus īsāku mūžu.

Valstij Veselības ministrijas personā būtu jāanalizē – kāpēc tā atšķirība tik liela, un amatpersonas pamanītu, ka katru dienu Latvijā vismaz 40 cilvēku mirst ar sirds un asinsvadu slimībām, bet gandrīz 20 – ar vēzi. Un valstij vajadzētu turēt rūpi par vēža un sirds slimību profilaksi un ārstēšanu.

Foto: REUTERS/ SCANPIX/ LETA

Ja mēs zinām, ka katru gadu Latvijā no vēža mirst aptuveni 6000 cilvēku, ja mēs zinām galvenos vēzi veicinošos faktorus – smēķēšanu, mazkustīgu dzīves veidu, piesārņojumu utt., ja mēs zinām, ka relatīvi nelieli līdzekļi, kas ieguldīti skrīningā, ļauj vēzi diagnosticēt savlaicīgi un veiksmīgi ārstēt, tad kāpēc mūsu valsts neko nedara šīs mirstības samazināšanā?

Smēķēšana tiek veicināta, kompensējamiem medikamentiem nauda budžetā papildus izdalīta netiek, bet kompensācija Latvijā ir daudzkārt mazāka nekā citās Eiropas valstīs (par skrīningu rakstīšu citreiz).

Nerunāsim par to, ka valsts vara visdažādākajos veidos pretojas bērnu un tautas sporta attīstībai, kas ir pamatu pamats veselīgiem dzīves gadiem.

Visvairāk Veselības ministrijai būtu jādomā par sirds un asinsvadu slimnieku savlaicīgu un regulāru izmeklēšanu, par modernu, agrīnu ārstēšanu, jo sirds un asinsvadu slimības paņem lielāko daļu no pāragri mirušajiem. Vai mūsu valsts vara izrāda jel kādu interesi par mūža pagarināšanu hroniskiem sirds asinsvadu slimniekiem?

Minēšu vienu mūsdienās globāli saprotamu stāstu – katram padzīvojušam vīrietim ar mirdzaritmiju anamnēzē (50% vīriešu vecuma grupā 60+) vajadzētu pastāvīgi saņemt zāles, kas neļauj sirds austiņā veidoties trombiem, un neļauj nonākt šiem trombiem smadzenēs, izraisot insultu. Latvijā to praktiski nedara, mūsu Veselības ministrija izvēlas 2000 nāves gadījumus gadā no insulta.

Un šeit es jums katram lūdzu piedomāt – pašā ļaunākajā gadījumā Latvijā no Covid–19 vai ar Covid–19 nomirs 200 cilvēku gadā. Iespēja nomirt no insulta ir 10 reižu lielāka (un iespēja palikt invalīdam no insulta ir simtkārt lielāka).

Kāpēc mūsu valdība un Veselības ministrija pat ne ar pušplēstu vārdu šajā pandēmijas laikā nepiemin insultu?

No vīrusa SARS-CoV-2 nav jābaidās, no tā ir jāizvairās

Vīruss SARS-CoV-2 ir realitāte. Gluži tāpat kā 300 vīrusu, kas apdzīvo katru cilvēku, par kuriem mēs zinām vairāk vai mazāk. Katrā ziņā C-hepatīta, HIV un vairāki iespējami gripas vīrusi, manuprāt, ir daudz baisāki.

Mans mērķis nav noliegt SARS-CoV-2. Šis vīruss galvenokārt ir bīstams hroniskiem multimorbīdiem (vairāk par 2 slimībām vienlaikus) pacientiem. Šim vīrusam var būt komplikācijas, tas var atstāt tādas sekas kā nogurumu, nespēku, galvassāpes, nieru mazspēju, elpošanas mazspēju, bet īpaši atstāt iespaidu uz sirdi un asinsvadiem.

Tomēr visiem tiem, kas šobrīd vicina šo paliekošo komplikāciju karogu, vēlos kautri paskaidrot, ka gripai un citu elpceļu vīrusu infekcijām mēdz būt līdzīgas komplikācijas.

Viss ir salīdzināšanā un spējā saprast skaitļus. Piemēram, literatūrā var atrast dažus aprakstītus gadījumus, kad Covid–19 ir diagnosticēta atkārtoti, ka inficēšanās ir notikusi atkārtoti. Bet tie ir daži gadījumi uz šobrīd diagnosticētiem 46,367,626 Covid–19 gadījumu un 1,199,729 nāves gadījumu (1. novembrī rīta pusē).

Tieši tāpat – pasaulē ir bērnu saslimšanas un pat nāves gadījumi, bet to skaits pret šiem 46 miljoniem ir neticami mazs. Bērni mirst no daudzām citām slimībām – 2019. gadā globāli miruši 5,2 miljoni bērnu vecumā līdz 5 gadiem, un šīs daudzās slimības būtu jāārstē un par tām jāsatraucas.

Latvijas valdības lēmumi fanfaru skaņās

Tas, ka Latvijas valdība enerģiski rīkojās gada sākumā, ir apsveicami un uzteicami. Lieta tāda, ka informācijas jūklis bija pārlieku liels, zināšanas par Covid–19 pārmēru mazas, bet visa pasaule juka prātā.

Šādā brīdī iet pret straumi bija liela uzdrošināšanās, pieņemt lēmumus par vadītu un kontrolētu saslimstību bez ekonomiskas lejupslīdes bija pa spēkam tikai dažām valstīm ar stiprām medicīnas tradīcijām un līderu medicīnas zināšanām.

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Tas, kas notiek šobrīd, ir vērtējams citādi. Visi lēmumi Covid–19 ierobežošanā ir jāskata salīdzinājumā. Ja valdība ierobežo iedzīvotāju iespējas sportot (celt imunitāti), bet neliedz viņiem pulcēties krogā, bārā vai klubā, tad tas ir muļķīgs un nepamatots lēmums.

Ja slēgta tiek sporta zāle, bet plaši atvērti lielveikali, tad tas ir lobisms.

Ja neļauj skriet maratonu Rīgā, bet jūsmo par demonstrāciju Minskā, tad tā ir absurda politika.

Manuprāt, ierobežojumus cilvēku skaitam ārpus telpām, nosaka tikai un vienīgi valdības bailes no tautas manifestācijām, no pretbudžeta piketiem, no Gobzema partijas dibināšanas. Vienmēr jau jāatstāj arī pieģiedamā formā tāds fenomens kā kolektīvs stulbums, kad vienkārši gribas vēl un vēl parādīt varu un piegriezt skrūves.

Pēdējās dienās esmu daudz lasījis par masku lietošanas pozitīvo nozīmi vīrusa infekcijas ierobežošanā. Pētījumu ir tiešām daudz, un lielais vairums argumentēti pierāda – maskas samazina infekcijas izplatīšanos.

Neliela pretruna ir apstāklī, ka daži zinātnieki uzskata, ka maskas aizsargā veselos, otri saka, ka maskas aptur vīrusu izdali no slimniekiem. Literatūrā esmu atradis pierādījumus, ka kopumā maskas nesamazina skābekļa uzņemšanu, bet palielina depresijas un trauksmes iespējamību.

Diemžēl nevienā pētījumā nav ne pušplēsta vārda par to – kā aizsargā adīta vai tamborēta maska, daudzkārt lietota vienreizējā maska, vairāku cilvēku uz maiņām lietota maska. Diemžēl lēmums „Latvijā visiem lietot maskas sabiedriskās vietās” korelē ar nevēlēšanos iedziļināties – vai iedzīvotāji tiešām lieto aizsargājošas maskas.

Maskas nenozīmē to, ka nav jādistancējas. Diemžēl, nereti cilvēki uzliek masku, un viņiem rodas pārmēru drošības sajūta, tā, ka viņi pārstāj distancēties.

Neatstāj sajūta, ka valdības mēģinājumi sarīkot milzīgu strīdus kampaņu starp masku mīlētājiem un masku nīdējiem ir tikai un vienīgi mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no bezcerīgā valsts budžeta, ekonomikas sagraušanas (piemēram, tranzīta, dzelzceļa un ostu mazspējas), kā arī cilvēku aizplūšanas no valsts.

Un tomēr – es vēlētos norādīt, ka pilnīgi nepamatota ir valdības oponentu raisītā histērija, ka nepietiks slimnīcās gultasvietas, gultas reanimācijas nodaļās vai ventilācijas aparāti.

Manuprāt, konkrētos apstākļos konkrētās problēmas risināšanā Veselības ministrijas veikums ir ar patiesi pozitīvu vērtējumu, ir laba (un gudra) rezerve un ir iespēja slimniekus izvietot dažādās slimnīcās.

Tomēr ir kāda nianse – ja nodaļā ir 10 ventilācijas aparāti un 10 intubējami pacienti, bet viens ārsts un viena māsa, tad vājā vieta nav aparātu skaits.

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Intubācija un pieslēgšana ventilācijai ar katram pacientam individuālu pozitīvu izelpas spiedienu tikai filmās ir ļoti ātra un vienkārša. Manuprāt, smagas vīrusa pneimonijas, akūta respiratora sindroma pacienta elpināšana prasa ļoti specifiskas anesteziologa, reanimatologa zināšanas.

Kā es pats rīkotos, ja man būtu jāpieņem lēmumi par Covid–19 ierobežošanu?

Man uzdeva jautājumu – kā es pats rīkotos, ja man būtu jāpieņem lēmumi par Covid–19 ierobežošanu. Droši vien tūlīt aizbrauktu uz Zviedriju iepazīties ar viņu pieredzi, jo medijiem ticēt nevar.

Ierobežojumus es noteiktu, pie kam daudz striktākus iekštelpām (krogiem, klubiem, veikaliem), bet daudz vārgākus – ārtelpām.

Sportu un fizisko kultūru atļautu pilnā apmērā (man sports nozīmē sportošanu, nevis līdzi jušanu), vēl vairāk – bērniem palielinātu obligāto sporta stundu skaitu. Lielās telpās ar distancēšanās iespējām un labu ventilāciju atļautu arī koru mēģinājumus un koncertus.

Pats galvenais, ko es censtos darīt – būtu mainīt retoriku no baidīšanas un strostēšanas uz skaidrošanu un izpratni. Covid–19 ir nopietna slimība, par to ir jāstāsta, bet proporcionāli daudz vairāk ir jāstāsta un jāmāca par sirds asinsvadu slimībām, plaušu slimībām, vēzi, garīgām slimībām. Jo patiesībā jau vairums Covid–19 upuri ir cietuši no sirds asinsvadu mazspējas, diabēta, hipertonijas un citām slimībām.

Kas mani pārsteidz pie mūsu valdības retorikas, ir pilnīgs klusums par nepieciešamību katram rūpēties par savu veselību, būt gatavam iespējai saslimt ar vīrusu SARS-CoV-2, lai pārciestu šo vīrusu infekciju bez simptomiem vai ar iespējami vieglu slimības gaitu.

Un šeit ieteikumi ir gauži vienkārši – kustības, svaigs gaiss, iespējami daudz uzturēties ārā, D vitamīns, labs uzturs ar cinku, selēnu un dabiskiem vitamīniem, savu esošo slimību rūpīga ārstēšana.

Rūpēm par veselību jeb profilaksei būtu jākļūst par mūsu valstsvīru un valstssievu ikdienas retoriku.

SAISTĪTIE RAKSTI

Mani dažbrīd izbrīna, kāpēc šā vai citādi rīkojas Veselības ministre, kuras prāta spējas nudien negrasos apšaubīt. Iespējams, ka galvenais iemesls Ilzes Viņķeles organizētai masku ballei un pašas pārmērīgai masku mīlestībai (atcerēsimies – viņa ir lasījusi PVO dokumentus, un pati agrāk noliedza masku nēsāšanas nepieciešamību) ir kāds iedzīvotāju noskaņojuma mērījums, kurā kā izrādījās, mēdiju panikas ietekmēto lasītāju vairākums sagaida no valdības stingrāku nostāju.

Daudz veiksmes Re:Baltica lasot šo gabalu, izraujot teikumus un teikumu daļas no konteksta, apkarojot šo rakstu!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 10
Nesteidz sauļoties: pret ādas vēža draudiem izturamies vieglprātīgi
Valciņa: Katrs nepiešķirts eiro medikamentiem nozīmē kāda cilvēka nāvi – tik vienkārši!
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Mēness aptieka: 14% Latvijas iedzīvotāju šogad nesvinēs Jāņus
Mēness aptieka: Gandrīz pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzēriens Nr.1 Jāņos būs alus
21% “Centrālajā laboratorijā” testēto ērču šogad konstatēta Laimas slimība
„Mēness aptieka”: uz mājām vai biroju aptiekas produktus tagad var piegādāt „Wolt”
Ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrības atbalstu Ukrainas iedzīvotāji Mēness aptiekās varēs iegādāties recepšu medikamentus 10 000 eiro apmērā
Lielākajai aptaujāto daļai nav pietiekamas informācijas par savu vecāku sirds veselību
Bērniem jāzina rīcība gadījumos, ja sagriezts pirksts vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība
Piecas lietas, ko, iespējams, nezināji par farmaceita profesiju
„Mēness aptiekas” farmaceitu un ratiņkērlinga komandas spēlē uzvar draudzība
„Mēness aptieka” saņem starptautisko Best Places To Work sertifikātu
Darbu sākusi „Centrālās laboratorijas” filiāle Olainē
Vingrošana un speciāli pielāgoti vingrojumi pretsāpju terapijai
Par katru labdarības akcijā „Pērkot tu ziedo!” iegādāto RFF produktu divdesmit centus ziedo bēgļiem
Labestības tablete ikvienam
Medus sastāvs un īpašības mūsdienīgā skatījumā
Kolagēns – veselām locītavām un ādai
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kāpēc D vitamīns ir visbiežāk apspriesto uztura bagātinātāju topā
„Niez acis, tek deguns, moka šķavas? Iespējams – putekšņu alerģija jeb polinoze
Kad ir jāsāk pieskatīt savu sirdi?
Enerģijas vairotājs koenzīms Q10: uzlabo sirdsdarbību, muskuļu un smadzeņu darbību
Kādus līdzekļus izmantot odu, ērču un citu kukaiņu atbaidīšanai?
Vai no alus tiešām var izaugt “alus vēders”?
FOTO. Kristapa smadzenes nedod pareizo impulsu, lai varētu kustēties rociņas un kājas! Lūdz palīdzību nopietnai ārstēšanai Beļģijā
Latvijā no rītdienas oficiāli beigsies gripas epidēmija
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
IZM rosina vēl vairāk samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Vai latviešu brīvprātīgie karavīri Ukrainā svinēja Jāņus? “Par mājām atgādina pie sienas pieliktais Latvijas karogs”
Cik ilgi šādu kara tempu un intensitāti var izturēt Ukrainas armija? Atbild Rajevs
Atis Klimovičs: Savienība starp Lielbritāniju, Poliju, Ukrainu un trim Baltijas valstīm – nav peļama ideja!
Jūlijā un augustā ar gāzes pieejamību būšot lielas problēmas. Vai tā ir patiesība? Atbild ekonomikas ministre
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Cepts jāņusiers ar sēnēm – sātīga un garda uzkoda
23:14
Vai var izmazgāt pieneņu traipus?
22:34
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
21:15