Foto: LETA

Pēteris Apinis: Latvijā no Covid–19 nomirs 200 cilvēku gadā. Iespēja nomirt no insulta ir 10 reižu lielāka 127

1980. gads – atmiņas par sifilisa epidēmiju Maskavas olimpiādes gaidu gaisotnē

Pirms četrdesmit gadiem, tālajā 1980. gadā Rīgas Medicīnas institūtā dermatoloģijas un veneroloģijas ciklu man vadīja burvīga profesore Dzidra Branta. Venēriskās slimības braucām mācīties uz Ādu un venērisko slimību dispansera slēgto nodaļu Maskavas ielā, ko tautā mīļi dēvēja par triperbāru vai pitomņiku.

AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 152
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja valdība nepieņem šādu lēmumu, to izdarīs uzņēmumi.” Latkovskis par to, cik reāla ir nevakcinēto cilvēku atlaišana no darba 116
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Žēl noskatīties, kā daži nošpricētie iesākuši pazemot un tiranizēt pagaidām nevakcinētos sugasbrāļus. Egila Līcīša feļetons 77
10 stundas
Lasīt citas ziņas
1980. gadā Latvijā plosījās sifilisa epidēmija.

Ja atmiņā neviļ – bija vairāk par desmit tūkstošiem atpazītu saslimšanas gadījumu, bet pēc dažādām aplēsēm vēl tikpat daudz ārstējās nelegāli ar bicilīnu pie ārstiem, feldšeriem un medicīnas institūta studentiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Latvijas epidemiologi sifilisa slimnieka kontaktiem izsekoja ar tādu pašu entuziasmu kā šodien Covid–19 pacientiem.

Profesore Branta kabinetā citu aiz cita iesauca pacientus, un studentiem tad bija jāievāc anamnēze, jānoskaidro epidemioloģiskā anamnēze, bet pēc tam ar profesori jāpārrunā diagnostika un ārstēšana.

Ienāca kāds brāļu tautas dēls, jūras arājs, kuram uz krāniņa bija liels šankrs (pēc izskata – ovāla vāts), ko tad nu profesore lokāli apstrādāja. Vīrs stāstīja, ka Rīgā bija iepazinies ar Vaļu, Allu un Taņu, bet kur šobrīd šīs meitenes atrodamas, viņam nebija ne jausmas.

Rīgas 1. slimnīca.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Viņš bija nonācis 1. slimnīcas nodaļā, aizmucis no tās, jo kuģim bija jādodas reisā. No reliņiem nocelts, tādēļ tagad viņš atradās slēgta tipa ārstniecības iestādē, bet viņa kuģis tālu jūrā. Jāteic, ka tik lielu cieto šankru pa visu krāniņa galviņu, vairs nekad redzējis neesmu.

Nodarbībā profesore Branta stāstīja arī par terciāro sifilisu, kas bija aizvedis kapā Vladimiru Iļjiču Ļeņinu, pieklājības pēc nesaucot viņu vārdā, tēva vārdā vai partijas dotā uzvārdā, bet apzīmējot ar nosaukumu „kāds valstsvīrs”. Kā izrādījās, jau 20. gadsimta divdesmitajos gados epidemiologi Pēterburgā bijuši uzdevumu augstumos, un noskaidrojuši arī biedra Ļeņina kontaktus.

Manas grupas biedrenes šausminājās, un sifiliss likās tik ļoti baisa slimība. Un tad pēkšņi profesore pateica ko tādu, kas man uz mūžu palicis atmiņā.

Nevaru citēt precīzi, bet jēga bija – ko viņa pati labāk vēlētos: sifilisu vai vēzi? Protams, sifilisu, jo to gandrīz vienmēr var izārstēt.

Bet sifilisu vai tuberkulozi? Protams, sifilisu, jo tas ir relatīvi ātri izārstējams.

2020. gads – pandēmijas realitāte

Ja man šodien būtu jāizvēlas –ko es labprātāk pārslimotu –vēzi vai Covid–19, es protams izvēlētos Covid–19. Ja būtu jāizvēlas slimot ar insultu vai Covid–19, tad atkal atbilde būtu Covid–19. Ar tuberkulozi vai Covid–19? Protams, ka ar Covid–19.

Manā vērtību skalā nav jautājuma : vai es pārslimošu Covid–19? Mani interesē jautājums – kad es pārslimošu Covid–19?

Šķiet, ka „ganāmpulka imunitāte” mūsdienās nozīmē 2/3 zemeslodes iedzīvotāju, kas būs pārslimojuši, bezsimptomātiski inficējušies vai vakcinēti pret slimību, kas tīri teorētiski nozīmē, ka 1.3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju šā vai citādi jāizstrādā antivielas pret SARS-CoV-2.

Foto: TASS/SCANPIX/LETA

Latvija nav izolēta sala. Katra valsts vīrusu ierobežo tik atšķirīgi, ka neko nedotu pat komandantstunda, robežsardze uz pagastu robežām, un pat visu iedzīvotāju ietērpšana skafandros.

Jau šobrīd kaimiņos Lietuvā vīrusa pārnese ir ārpus kontroles, un es nevēlos komentēt informāciju par vīrusa ierobežošanu Indijā, Bangladešā vai Ziemeļāfrikā. Diemžēl ar Covid–19 nāksies sadzīvot ilgtermiņā, ar epidemioloģiskiem pasākumiem to neiznīdēt, un visi paziņojumi par izšķirošo kauju ar vīrusu ir tukša retorika.

Es pats vēlētos Covid–19 pārslimot iespējami vēlāk, jo vīruss ar katru brīdi kļūst „vājāks”, izraisa vieglāku slimību un proporcionāli retāk izraisa nāvi. Ārsti ar katru dienu vai nedēļu daudz labāk pārvalda slimību, veiksmīgāk ārstē Covid–19 pneimoniju un ARDS. Vīrusa pneimonijas ārstēšana lielākoties nenozīmē antivirālu preparātu ordinēšanu, bet gan precīzu simptomātisku terapiju, cilvēka dabisko funkciju un vielmaiņas nodrošināšanu.

Un tādēļ es ievēroju 2 metru distanci, pārmēru bieži mazgāju rokas un cenšos lieki laiku nepavadīt telpās ar citiem cilvēkiem. Un iesaku to darīt katram.

Pasaule ir iekārtota tā, ka katrs piedzimst un katrs nomirst. Cilvēka mērķis ir nodzīvot iespējami ilgu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi. Valsts mērķis ir salīdzinoši ilgi cilvēku paredzamie dzīves gadi un dzīves kvalitāte.

Piemēram, ja man būtu jāatbild par Latvijas iedzīvotāju veselību valsts mērogā, es pirmkārt stādītu mērķi – tuvoties Ziemeļvalstu iedzīvotāju dzīvildzei, jo šobrīd Latvijas vīrieši dzīvo vismaz desmit gadus īsāku mūžu par skandināviem, bet Latvijas sievietes– vismaz 5 gadus īsāku mūžu.

Valstij Veselības ministrijas personā būtu jāanalizē – kāpēc tā atšķirība tik liela, un amatpersonas pamanītu, ka katru dienu Latvijā vismaz 40 cilvēku mirst ar sirds un asinsvadu slimībām, bet gandrīz 20 – ar vēzi. Un valstij vajadzētu turēt rūpi par vēža un sirds slimību profilaksi un ārstēšanu.

Foto: REUTERS/ SCANPIX/ LETA

Ja mēs zinām, ka katru gadu Latvijā no vēža mirst aptuveni 6000 cilvēku, ja mēs zinām galvenos vēzi veicinošos faktorus – smēķēšanu, mazkustīgu dzīves veidu, piesārņojumu utt., ja mēs zinām, ka relatīvi nelieli līdzekļi, kas ieguldīti skrīningā, ļauj vēzi diagnosticēt savlaicīgi un veiksmīgi ārstēt, tad kāpēc mūsu valsts neko nedara šīs mirstības samazināšanā?

Smēķēšana tiek veicināta, kompensējamiem medikamentiem nauda budžetā papildus izdalīta netiek, bet kompensācija Latvijā ir daudzkārt mazāka nekā citās Eiropas valstīs (par skrīningu rakstīšu citreiz).

Nerunāsim par to, ka valsts vara visdažādākajos veidos pretojas bērnu un tautas sporta attīstībai, kas ir pamatu pamats veselīgiem dzīves gadiem.

Visvairāk Veselības ministrijai būtu jādomā par sirds un asinsvadu slimnieku savlaicīgu un regulāru izmeklēšanu, par modernu, agrīnu ārstēšanu, jo sirds un asinsvadu slimības paņem lielāko daļu no pāragri mirušajiem. Vai mūsu valsts vara izrāda jel kādu interesi par mūža pagarināšanu hroniskiem sirds asinsvadu slimniekiem?

Minēšu vienu mūsdienās globāli saprotamu stāstu – katram padzīvojušam vīrietim ar mirdzaritmiju anamnēzē (50% vīriešu vecuma grupā 60+) vajadzētu pastāvīgi saņemt zāles, kas neļauj sirds austiņā veidoties trombiem, un neļauj nonākt šiem trombiem smadzenēs, izraisot insultu. Latvijā to praktiski nedara, mūsu Veselības ministrija izvēlas 2000 nāves gadījumus gadā no insulta.

Un šeit es jums katram lūdzu piedomāt – pašā ļaunākajā gadījumā Latvijā no Covid–19 vai ar Covid–19 nomirs 200 cilvēku gadā. Iespēja nomirt no insulta ir 10 reižu lielāka (un iespēja palikt invalīdam no insulta ir simtkārt lielāka).

Kāpēc mūsu valdība un Veselības ministrija pat ne ar pušplēstu vārdu šajā pandēmijas laikā nepiemin insultu?

No vīrusa SARS-CoV-2 nav jābaidās, no tā ir jāizvairās

Vīruss SARS-CoV-2 ir realitāte. Gluži tāpat kā 300 vīrusu, kas apdzīvo katru cilvēku, par kuriem mēs zinām vairāk vai mazāk. Katrā ziņā C-hepatīta, HIV un vairāki iespējami gripas vīrusi, manuprāt, ir daudz baisāki.

Mans mērķis nav noliegt SARS-CoV-2. Šis vīruss galvenokārt ir bīstams hroniskiem multimorbīdiem (vairāk par 2 slimībām vienlaikus) pacientiem. Šim vīrusam var būt komplikācijas, tas var atstāt tādas sekas kā nogurumu, nespēku, galvassāpes, nieru mazspēju, elpošanas mazspēju, bet īpaši atstāt iespaidu uz sirdi un asinsvadiem.

Tomēr visiem tiem, kas šobrīd vicina šo paliekošo komplikāciju karogu, vēlos kautri paskaidrot, ka gripai un citu elpceļu vīrusu infekcijām mēdz būt līdzīgas komplikācijas.

Viss ir salīdzināšanā un spējā saprast skaitļus. Piemēram, literatūrā var atrast dažus aprakstītus gadījumus, kad Covid–19 ir diagnosticēta atkārtoti, ka inficēšanās ir notikusi atkārtoti. Bet tie ir daži gadījumi uz šobrīd diagnosticētiem 46,367,626 Covid–19 gadījumu un 1,199,729 nāves gadījumu (1. novembrī rīta pusē).

Tieši tāpat – pasaulē ir bērnu saslimšanas un pat nāves gadījumi, bet to skaits pret šiem 46 miljoniem ir neticami mazs. Bērni mirst no daudzām citām slimībām – 2019. gadā globāli miruši 5,2 miljoni bērnu vecumā līdz 5 gadiem, un šīs daudzās slimības būtu jāārstē un par tām jāsatraucas.

Latvijas valdības lēmumi fanfaru skaņās

Tas, ka Latvijas valdība enerģiski rīkojās gada sākumā, ir apsveicami un uzteicami. Lieta tāda, ka informācijas jūklis bija pārlieku liels, zināšanas par Covid–19 pārmēru mazas, bet visa pasaule juka prātā.

Šādā brīdī iet pret straumi bija liela uzdrošināšanās, pieņemt lēmumus par vadītu un kontrolētu saslimstību bez ekonomiskas lejupslīdes bija pa spēkam tikai dažām valstīm ar stiprām medicīnas tradīcijām un līderu medicīnas zināšanām.

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Tas, kas notiek šobrīd, ir vērtējams citādi. Visi lēmumi Covid–19 ierobežošanā ir jāskata salīdzinājumā. Ja valdība ierobežo iedzīvotāju iespējas sportot (celt imunitāti), bet neliedz viņiem pulcēties krogā, bārā vai klubā, tad tas ir muļķīgs un nepamatots lēmums.

Ja slēgta tiek sporta zāle, bet plaši atvērti lielveikali, tad tas ir lobisms.

Ja neļauj skriet maratonu Rīgā, bet jūsmo par demonstrāciju Minskā, tad tā ir absurda politika.

Manuprāt, ierobežojumus cilvēku skaitam ārpus telpām, nosaka tikai un vienīgi valdības bailes no tautas manifestācijām, no pretbudžeta piketiem, no Gobzema partijas dibināšanas. Vienmēr jau jāatstāj arī pieģiedamā formā tāds fenomens kā kolektīvs stulbums, kad vienkārši gribas vēl un vēl parādīt varu un piegriezt skrūves.

Pēdējās dienās esmu daudz lasījis par masku lietošanas pozitīvo nozīmi vīrusa infekcijas ierobežošanā. Pētījumu ir tiešām daudz, un lielais vairums argumentēti pierāda – maskas samazina infekcijas izplatīšanos.

Neliela pretruna ir apstāklī, ka daži zinātnieki uzskata, ka maskas aizsargā veselos, otri saka, ka maskas aptur vīrusu izdali no slimniekiem. Literatūrā esmu atradis pierādījumus, ka kopumā maskas nesamazina skābekļa uzņemšanu, bet palielina depresijas un trauksmes iespējamību.

Diemžēl nevienā pētījumā nav ne pušplēsta vārda par to – kā aizsargā adīta vai tamborēta maska, daudzkārt lietota vienreizējā maska, vairāku cilvēku uz maiņām lietota maska. Diemžēl lēmums „Latvijā visiem lietot maskas sabiedriskās vietās” korelē ar nevēlēšanos iedziļināties – vai iedzīvotāji tiešām lieto aizsargājošas maskas.

Maskas nenozīmē to, ka nav jādistancējas. Diemžēl, nereti cilvēki uzliek masku, un viņiem rodas pārmēru drošības sajūta, tā, ka viņi pārstāj distancēties.

Neatstāj sajūta, ka valdības mēģinājumi sarīkot milzīgu strīdus kampaņu starp masku mīlētājiem un masku nīdējiem ir tikai un vienīgi mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no bezcerīgā valsts budžeta, ekonomikas sagraušanas (piemēram, tranzīta, dzelzceļa un ostu mazspējas), kā arī cilvēku aizplūšanas no valsts.

Un tomēr – es vēlētos norādīt, ka pilnīgi nepamatota ir valdības oponentu raisītā histērija, ka nepietiks slimnīcās gultasvietas, gultas reanimācijas nodaļās vai ventilācijas aparāti.

Manuprāt, konkrētos apstākļos konkrētās problēmas risināšanā Veselības ministrijas veikums ir ar patiesi pozitīvu vērtējumu, ir laba (un gudra) rezerve un ir iespēja slimniekus izvietot dažādās slimnīcās.

Tomēr ir kāda nianse – ja nodaļā ir 10 ventilācijas aparāti un 10 intubējami pacienti, bet viens ārsts un viena māsa, tad vājā vieta nav aparātu skaits.

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Intubācija un pieslēgšana ventilācijai ar katram pacientam individuālu pozitīvu izelpas spiedienu tikai filmās ir ļoti ātra un vienkārša. Manuprāt, smagas vīrusa pneimonijas, akūta respiratora sindroma pacienta elpināšana prasa ļoti specifiskas anesteziologa, reanimatologa zināšanas.

Kā es pats rīkotos, ja man būtu jāpieņem lēmumi par Covid–19 ierobežošanu?

Man uzdeva jautājumu – kā es pats rīkotos, ja man būtu jāpieņem lēmumi par Covid–19 ierobežošanu. Droši vien tūlīt aizbrauktu uz Zviedriju iepazīties ar viņu pieredzi, jo medijiem ticēt nevar.

Ierobežojumus es noteiktu, pie kam daudz striktākus iekštelpām (krogiem, klubiem, veikaliem), bet daudz vārgākus – ārtelpām.

Sportu un fizisko kultūru atļautu pilnā apmērā (man sports nozīmē sportošanu, nevis līdzi jušanu), vēl vairāk – bērniem palielinātu obligāto sporta stundu skaitu. Lielās telpās ar distancēšanās iespējām un labu ventilāciju atļautu arī koru mēģinājumus un koncertus.

Pats galvenais, ko es censtos darīt – būtu mainīt retoriku no baidīšanas un strostēšanas uz skaidrošanu un izpratni. Covid–19 ir nopietna slimība, par to ir jāstāsta, bet proporcionāli daudz vairāk ir jāstāsta un jāmāca par sirds asinsvadu slimībām, plaušu slimībām, vēzi, garīgām slimībām. Jo patiesībā jau vairums Covid–19 upuri ir cietuši no sirds asinsvadu mazspējas, diabēta, hipertonijas un citām slimībām.

Kas mani pārsteidz pie mūsu valdības retorikas, ir pilnīgs klusums par nepieciešamību katram rūpēties par savu veselību, būt gatavam iespējai saslimt ar vīrusu SARS-CoV-2, lai pārciestu šo vīrusu infekciju bez simptomiem vai ar iespējami vieglu slimības gaitu.

Un šeit ieteikumi ir gauži vienkārši – kustības, svaigs gaiss, iespējami daudz uzturēties ārā, D vitamīns, labs uzturs ar cinku, selēnu un dabiskiem vitamīniem, savu esošo slimību rūpīga ārstēšana.

Rūpēm par veselību jeb profilaksei būtu jākļūst par mūsu valstsvīru un valstssievu ikdienas retoriku.

SAISTĪTIE RAKSTI

Mani dažbrīd izbrīna, kāpēc šā vai citādi rīkojas Veselības ministre, kuras prāta spējas nudien negrasos apšaubīt. Iespējams, ka galvenais iemesls Ilzes Viņķeles organizētai masku ballei un pašas pārmērīgai masku mīlestībai (atcerēsimies – viņa ir lasījusi PVO dokumentus, un pati agrāk noliedza masku nēsāšanas nepieciešamību) ir kāds iedzīvotāju noskaņojuma mērījums, kurā kā izrādījās, mēdiju panikas ietekmēto lasītāju vairākums sagaida no valdības stingrāku nostāju.

Daudz veiksmes Re:Baltica lasot šo gabalu, izraujot teikumus un teikumu daļas no konteksta, apkarojot šo rakstu!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Liene Cipule: “Arī tiem, kas var nomirt, ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Uz kā rēķina mēs viņus ārstēsim?” 120
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots”: jaunais onkoloģijas plāns vieš cerības pacientos un mediķos 7
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 32
5 dienas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 152
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja valdība nepieņem šādu lēmumu, to izdarīs uzņēmumi.” Latkovskis par to, cik reāla ir nevakcinēto cilvēku atlaišana no darba 116
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Žēl noskatīties, kā daži nošpricētie iesākuši pazemot un tiranizēt pagaidām nevakcinētos sugasbrāļus. Egila Līcīša feļetons 77
10 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Jau no rīta, pamostoties, tu jutīsies “izredzēts”! Horoskopi 23.septembrim
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 76
1 diena
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē
2 dienas
KK
Kamita Kalniņa
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 3
5 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Šogad gripas sezona varētu būt smaga, tai jāsagatavojas 8
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
Lieldraugs “Mēness aptieka” sveic Aigaru Apini ar panākumiem Tokijā 5
1. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” maratonā īpaši atbalsta aktīvos seniorus 3
30. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Paralimpieši saņem iedvesmojošus sveicienus pirms startiem Tokijā 1
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ja skrienot atgadās trauma
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bērns un viedierīces: kā pasargāt acu veselību? 3
25. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes, bet palīdzību meklē vien retais 21
24. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās? 2
17. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ceļavārdi pirms paralimpiskajiem startiem Tokijā 1
10. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 1
10. augusts, 2021
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Kustību amplitūdas nozīme un citi padomi locītavu veselībai 2
6. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
un kāpēc veidojumi uz ādas ir jāpieskata 3
4. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kamēr lokans, tikmēr jauns – atgādinājums rūpēm par locītavām un muskuļiem 1
3. augusts, 2021
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
22. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
19. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
16. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 soļi, lai mazinātu pārāk augstu sliktā holesterīna līmeni 4
28. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 9
22. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 4
18. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bezdūmu produkti kā cigarešu alternatīvas. Nepieciešams saprātīgs regulējums 7
5 dienas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 99
5 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Fitopreparātu ābece ārīgai lietošanai 1
5 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
“Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri.” Kāpēc nepagarināt ledusaukstajā ūdenī pavadīto laiku? 1
5 dienas
LE
LETA
Veselam
Pētījumos noskaidrots, kuras vakcīnas pret Covid-19 ir drošas grūtniecēm 54
6 dienas
ML
Māra Libeka
Veselam
Pārguris un viegli aizkaitināms. Kā pandēmija līdz nepazīšanai izmainījusi mūsu ārstus 35
6 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēsli parasti peld pa virsu,” Šuplinska par jaunajām partijām un vēlēšanu sistēmu 37
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Žēl noskatīties, kā daži nošpricētie iesākuši pazemot un tiranizēt pagaidām nevakcinētos sugasbrāļus. Egila Līcīša feļetons 77
10 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Muļķis ir nevis ezis, bet tas, kurš nespēj elementāri “ierubīties”, ka ezis ir ezis 25
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ļoti negribu piedzīvot to brīdi!” Kilbloka par darbinieku atlaišanu un viņu aizstāvēšanu 88
14 stundas
SP
Sarmīte Pujēna
Ziņas
Teātra izaicinājumiem – gatavi? Kā jūtas deviņi jaunie aktieri Liepājas teātrī 3
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā aizgājis animācijas filmu režisors Nils Skapāns
13 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Haoss Melburnā: vakcinācijas pretinieki ārdās Austrālijas pilsētas ielās 25
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Nikolajs savu vainu atzīst un nožēlo: aizņemas naudu, lai samaksātu sāpju naudu. Jaunumi no tiesu zālēm 5
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Gobzems pārliecināts, ka varētu strādāt citā sfērā: “Mīksti varētu pelnīt naudu kā influenceris …” 35
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Esam pazaudējuši vasaru.” Bordāns par Saeimas “rupjo kļūdu” vakcinācijas veicināšanā 99
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Jūrkalnē jūras krastā atrasts auto ar mirušu cilvēku 42
1 diena
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai ir iespējams samainīt sociālo dzīvokli uz citu?
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man tā arī pateica – par ministru parasti izvēlas “savējo”!” Šuplinska atklāti par atstādināšanu no amata 67
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Rīgā plāno iecelt nakts mēru. Kā šādu iniciatīvu skaidro tās ierosinātāji? 21
1 diena
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. Neparasts skats! Lava piepilda peldbaseinu, turpinoties vulkāna izvirdumam Kanāriju salās 3
1 diena
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Nepieradinātais skaistums no dabas: idejas un ieteikumi – kā izgatavot interjera priekšmetus no jūras izskalota koka? 4
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kotletītes bez gaļas: ar mocarella sieru
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
Pieminot Latvijas sporta leģendu Jāni Lūsi, izdos viņam veltītu pastmarku bloku 3
23:09
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“VEF Rīga” sezonu sagaida pacilātā noskaņojumā – pārbaudes spēlēs bilance iespaidīga 2
22:24
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Haoss Melburnā: vakcinācijas pretinieki ārdās Austrālijas pilsētas ielās 25
21:19