Aromātu aizliegums – skaļi saukļi, bet ar reālām sekām: valsts zaudē, nelegālais tirgus plaukst 0
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas ieviesa aizliegumu tirgot elektroniskās smēķēšanas ierīces ar aromātiem un visus elektronisko cigarešu aromatizētos šķidrumus, izņemot ar tabakas garšu.
Grozījumu aizstāvju un virzītāju galvenais motīvs bija sabiedrības veselība un ierobežot nepilngadīgu personu iespējas iegādāties šos produktus.
Brīdinājums, kurš piepildījās
Nozares pārstāvji jau grozījumu izstrādes un pieņemšanas laikā uzsvēra, ka nav nepieciešams ieviest šāda veida ierobežojumus, jo, atbilstoši jau spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, nepilngadīgas personas nevar iegādāties šos produktus nedz ar, nedz bez aromatizētājiem. Tāpat tika norādīts, ka tas radīs tieši pretēju efektu, jo tieši šie produkti ar aromātiem ir visvairāk pieprasītais produkts, un šādu ierobežojumu ieviešana atvērs Pandoras lādi: uzplauks un attīstīsies nelegālais tirgus, kas pavisam noteikti neuzlabos sabiedrības veselību, bet tieši pretēji – to var krietni pasliktināt.
Arī Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji bija pret šādu ierobežojumu ieviešanu, norādot, ka tiem nav resursu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu šādu nelegālo tirgus kontroli, un uzsverot, ka regulēts legālais tirgus ir labāks nekā legālā tirgus aizliegums un neregulēta nelegālā tirgus attīstība.
Neskatoties uz nozares pārstāvju un tiesībsargājošo iestāžu iebildumiem un argumentiem, politiski motivētie grozījumi tika apstiprināti.
Nodokļu ieņēmumu kritums – likuma neredzamā cena jeb nauda, kuru valstij nevajag
Tā kā tieši elektroniskās cigaretes ar aromatizētiem šķidrumiem veidoja ievērojamu daļu no legālās aprites, pēc grozījumu pieņemšanas nodokļu ieņēmumi no šā segmenta ir strauji sarukuši. Kā liecina publiskotie dati par akcīzes nodokļa ieņēmumiem 2025. gada pirmajos trijos mēnešos, iztrūkums valsts budžetā ir vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Ko tas nozīmē gada griezumā, katrs var izrēķināt pats. Tikmēr tirgotāji norāda uz klientu pāreju uz nelegāli iegādātiem produktiem, kuriem nav ne kvalitātes kontroles, ne valsts uzraudzības. Līdz ar to kritumu piedzīvo arī pastarpinātie uz nozari attiecināmie citu veidu nodokļu ieņēmumi, kuri tādēļ nav gūti.
Tas viss apstākļos, kad publiski aizvien biežāk izskan informācija par finanšu līdzekļu kritisku trūkumu nevis vienā, bet daudzās tautsaimniecībai un valsts pastāvēšanai būtiskās jomās.
Jaunieši joprojām smēķē – tikai mazāk kontrolēti un riskantāk
Kā raksta sākuma minēts, grozījumu virzītāju mērķis bija pasargāt nepilngadīgos, taču praksē situācija ne tikai nav uzlabojusies, bet ir pat pasliktinājusies.
Šobrīd pagājuši mazliet vairāk nekā seši mēneši kopš grozījumu pieņemšanas un aizlieguma tirgot elektroniskās cigaretes ar aromatizētiem šķidrumiem, un, lai gan dati par visu šo periodu vēl nav pieejami, tomēr jau no esošajiem datiem par šā gada četriem mēnešiem salīdzinājumā ar 2024. gadu ir visstraujākais un apjomīgākais nelegālā tirgus pieaugums, proti, 2024. gadā nelegālā tirgus apjoms bija 31,4 %, bet 2025. gada pirmajos četros mēnešos tas sasniedza 42,4 % no kopējā patēriņa. Turklāt šie skaitļi ir ļoti optimistiski, patiesie skaitļi ir vēl lielāki.
Ar šādu plašu nelegālā tirgus klāstu un pieejamību jauniešiem iegādāties šos produktus vairs nesagādā nekādas problēmas. Turklāt – jo vairāk pieaugušo tos iegādājas nelegālajā tirgū, jo vairāk sabiedrībā tiek normalizēts, ka iegādāties nelegālajā tirgū produktus nav nekas slikts. Jaunieši, šo redzot, – arī tie, kuri līdz šim nelietoja šos produktus, jo nevarēja tos iegādāties legālajā tirgū un baidījās vai kādu citu apsvērumu dēļ gāja ar līkumu nelegālajam tirgum, – šobrīd var brīvi sākt šo produktu lietošanu, aktīvi izmantojot nelegālo tirgu.
Pateicoties digitālajiem tirdzniecības kanāliem, jauni cilvēki arvien vieglāk iegūst produktus, kurus viņiem teorētiski nevajadzētu būt iespējai nopirkt. Tie nonāk pie viņiem bez kontroles, kas legālajos tirdzniecības kanālos būtu obligāta. Kā uz to arī norādīja Valsts policijas pārstāvji – katru no šiem kanāliem izkontrolēt nav iespējams.
Ne līdz galam pamatots lēmums?
Šo grozījumu aizstāvji, toreizējais Saeimas komisijas vadītājs Andris Skride un veselības ministre Ilze Viņķele, uzsvēra aromātu piesaisti jauniešiem, nosaucot nikotīnu par “spēcīgu neirotoksīnu” un šķidrumus ar garšām par “bīstamu pievilinājumu”.
Ilze Viņķele bija viena no iniciatīvas galvenajām virzītājām, grozījumu nepieciešamību pamatojot ar sabiedrības veselības interesēm, taču viņas paziņojumiem nebija pievienoti konkrēti dati par aromātu aizlieguma efektivitāti, pat ne provizoriski.
Tikmēr Saeimas komisijā īpaši aktīva bija Līga Kozlovska un Inga Bērziņa, kura likumprojekta pieņemšanas brīdī vadīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Viņa vairākkārt uzsvēra likuma “profilaktisko” vērtību: “Nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par bērnu veselību.”
Kā mēs tagad – pēc sešiem mēnešiem – redzam, šo cilvēku skaļie paziņojumi, kam nebija klāt neviena datu izpēte, kā arī nozares pārstāvju neņemšana vērā, ir novedusi pie pretēja efekta tam, ko viņi paši sludināja. Ir uzplaucis nelegālais tirgus, kā rezultātā jauniešiem šie produkti ir kļuvuši pieejamāki kā nekad iepriekš, turklāt tie ir produkti ar neskaidru izcelsmi un saturu, kas it nemaz neveicina sabiedrības veselību.
Aizliegums – labie nodomi bez stratēģijas
Lai gan Veselības ministrija virzīja šo aizliegumu, pamatojot to ar labiem nolūkiem, žurnālistiskā analīze atklāj būtiskas grozījumu izstrādes un pieņemšanas vājās vietas:
- grozījumu pieņemšanas laikā netika uzrādīti pētījumi vai kāds cits nozīmīgs vērtējums par to, vai šādi aizliegumi nesīs vajadzīgo rezultātu;
- pēc aizlieguma spēkā stāšanās nav veikts izvērtējums par šo aizliegumu faktisko ietekmi uz nepilngadīgo personu produktu lietošanas paradumiem;
- jaunais regulējums – aizliegums – virzīts, pieņemts un aizvien ir bez efektīvas kontroles sistēmas;
- nav paredzēti elastīgi mehānismi, kas ļautu koriģēt noteikumus, ja tie nestrādā;
- zems sabiedrības atbalsts – grozījumi tika virzīti politiski, bez pietiekamas sabiedrības un nozares iesaistes un uzklausīšanas.
Secinājums
Šis ir kārtējais gadījums, kad saukļi un mērķis nesaskan ar darba rezultātu. Kamēr legālā nozare tiek bremzēta, nelegālā kļūst arvien plašāka. Un, ja šī situācija ar steigu netiks risināta, ne tikai valsts budžets cietīs vēl pamatīgāk, bet kādā brīdī mēs varam nonākt pie tā, ka nekontrolētas un nezināmas izcelsmes produktu lietošanas dēļ cieš cilvēku veselība.
Tas ir sen zināms fakts un pasaulē jau neskaitāmas reizes pierādījies, ka aizliegums neaptur produktu lietošanu, tas tikai paver ceļus nelegālajam tirgum un faktiski uz to aizvirza pat tos cilvēkus, kuri citkārt uz to pat nebūtu skatījušies. Ko tas nozīmē šajā konkrētajā gadījumā? Tā kā pieprasījums pēc elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm ar aromātiem ir liels un legālas iespējas tos iegādāties nav, cilvēki vēršas pie nelegālā tirgus, un, jo vairāk cilvēki vēršas pie tā, jo plašāks ir tā piedāvājums, un, jo plašāks ir tā piedāvājums, jo vairāk pie tā vēršas, kas beigās rezultējas ar nelegālā tirgus kāpumu pa gandrīz vertikālu līkni.
Andris Skride, Inga Bērziņa, Līga Kozlovska un Ilze Viņķele ir starp galvenajām politiski atbildīgajām personām šā regulējuma ieviešanā, taču pieredze rāda – ar politisku gribu vien nepietiek un arī politiskā atbildība mums ir visai nosacīta. Ja mērķis ir pasargāt sabiedrību, īpaši jauniešus, tad efektīvāk par aizliegumiem strādā uzraudzība, izglītība un reālistiska, pierādījumos balstīta politika.
